Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vairāki „sabiedrisko mediju” pārstāvji un žurnālisti – valsts izzadzēju apkarotāji ir naski pakampuši viņiem piedāvātās brīvbiļetes uz Latvijas Nacionālās operas simtgades pasākumu, kura apmeklēšana „parastajiem cilvēkiem” izmaksāja pat 200 eiro. Zīmīgi, ka neviens no šiem mediju pārstāvjiem nevēlas skaidrot savu rīcību.

Kā rāda Latvijas Nacionālās operas un baleta oficiālais „teātra viesu saraksts”, kas rāda personas, kas par velti, izmantojot saņemtos ielūgumus, apmeklējušas operas 16. novembra koncertu „Mūsu operai 100”, bezmaksas biļetes pakampuši vairāki „sabiedrisko” un arī privāto mediju pārstāvji.

Dārgās, līdz pat 200 eiro vērtās dāvanas pakampusi jaunā Latvijas radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne, Latvijas radio žurnālists Aidis Tomsons un Latvijas Televīzijas žurnālists Jānis Geste. Tāpat šādu divām personām paredzētu brīvbiļeti saskaņā ar sarakstu paķēris arī TV3 žurnālists Jānis Krēvics.

Interesanti, ka neviens no šiem mediju pārstāvjiem nevēlējās sniegt atbildes uz šādiem katram no viņiem uzdotajiem jautājumiem:

„Vēlētos no Jums saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem par divām biļetēm uz 16. novembra pasākumu Nacionālajā operā, ko Jūs kā medija pārstāvis esat dāvinājumā saņēmis no Latvijas Nacionālās operas un baleta:

1) vai esat informēts, kāda bija šo biļešu cena?

2) vai šāda dāvinājuma pieņemšana atbilst Jūsu medija ētikas kodeksam?

3) vai minētajā pasākumā veicāt kādus profesionālos pienākumus vai arī to apmeklējāt personiskās izklaides nolūkos?

4) kas bija persona, kam bija paredzēta otra Jūsu saņemtā biļete uz minēto pasākumu?”

„Sabiedrisko mediju” darbinieku pārstāvētais portāls lsm.lv pēc koncerta, kuru „parastie cilvēki” apmeklēja par dārgu naudu, bet „apdāvinātie” – uz nodokļu maksātāju rēķina, šādi aprakstīja tā programmu:

„Vērienīgajā koncertā izskanēja LNO izcilo solistu un starptautiski atzītu un iemīļotu operas zvaigžņu balsis, kas izpildīja kā Latvijas, tā Eiropas opermūzikas izcilāko autoru darbus. Koncerta pirmā daļa veltīta latviešu opermūzikai – Jāņa Mediņa, Arvīda Žilinska, Jāzepa Mediņa, Zigmara Liepiņa un citu komponistu darbiem, savukārt otrā un trešā – pasaules opermūzikas skaistākajām lappusēm – Riharda Vāgnera, Žorža Bizē, Šarla Guno, Kamila Sensānsa, Džokomo Pučīni, Džuzepes Verdi mūzikai.

Solisti – Inga Kalna, Ingas Šļubovska-Kancēviča, Zanda Švēde, Dana Bramane, Raimonds Bramanis, Jānis Apeinis, Kalvis Kalniņš un Krišjānis Norvelis, Ludmila Monastirska, Dināra Alijeva, Oļesja Petrova, Egils Siliņš, Ains Angers, Stefens Gūlds, Murats Karahans, Rame Lahajs, Iraklijs Kahidze, Samsons Izjumovs, Franko Vasallo un Vladislavs Suļimskis.

Kopā ar solistiem koncertā piedalījās arī Latvijas Nacionālās operas koris un orķestris. Pie diriģenta pults – koncerta mākslinieciskais vadītājs Mārtiņš Ozoliņš, diriģenti Modests Pitrens, Aleksandrs Viļumanis, Jānis Liepiņš un Normunds Vaicis.”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...