Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Republikas Satversmes 91. pants nosaka, ka “visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas”. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma (turpmāk tekstā - likums) 3. panta 8. punkts nosaka, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi stiprina vispārēju cieņu pret dažādām sabiedrības grupām, veicina to savstarpējo aizspriedumu mazināšanos, dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem sabiedrības locekļiem, sevišķi pret personām ar invaliditāti ”, savukārt šī paša likuma 3.panta 10. punkts nosaka, ka “sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ņem vērā Latvijas sabiedrības daudzveidību sociālajā, ekonomiskajā, reģionālajā, izglītības, kultūras un reliģijas, kā arī citādā ziņā un respektē cilvēka tiesības un pamatbrīvības”.

LR Labklājības ministrijas Koncepcijā dzimumu līdztiesības īstenošanai dzimumu līdztiesība definēta kā “situācija, kad vīriešu un sieviešu loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Vīriešu un sieviešu ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uztvertas kā līdzvērtīgas. Dzimumu līdztiesība attiecināma gan uz de iure līdztiesību, gan uz de facto līdztiesību”.

Vērojot Latvijas Televīzijas atjaunoto sociālekonomiski un politisko aktualitāšu jautājumu raidījumu “Kas notiek Latvijā?”, jau vairākas nedēļas pēc kārtas nākas secināt, ka diskusiju dalībnieku sastāvā tiek pārstāvēts tikai viens dzimums - vīrieši. Novērots arī, ka gadījumos, kad raidījumos tiek uzaicinātas sievietes, viņas ir mazākumā. Dzimumu līdztiesības trūkums novērots arī citos Latvijas televīzijas veidotajos raidījumos. Kā nesenus piemērus varam minēt 22. februāra speciālizlaidumu, kuru vadīja žurnālists G. Rēders, kā arī tās pašas dienas “rus.LSM” raidījuma “TČK” speciālizlaidumā “Krīze Ukrainā”. Šāda situācija novērojama gandrīz katrā diskusijā, kurā tiek spriests par būtiskiem sociālekonomiskiem jautājumiem - ārpolitiskiem, iekšpolitiskiem un ekonomiskiem jautājumiem.

Diemžēl diskusiju formāti, kas nodrošina tikai vienas sabiedrības daļas viedokļa pārstāvniecību, mazina Latvijas sabiedrības tiesības uz daudzpusīgu informāciju un neatspoguļo Latvijas sabiedrības daudzveidību.

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Attīstības programmā dzimumu līdzsvars definēts kā “situācija, kad dažādās darbības sfērās iesaistīts apmēram vienāds sieviešu un vīriešu skaits. Pastāv uzskats, ka dzimumu līdzsvara trūkums liecina par dzimuma diskrimināciju un liedz optimāli izmantot sabiedrības resursus

Mēs, zemāk parakstījušies, uzskatām, ka nav pieņemami Latvijas sabiedriskajā medijā ar diezgan biežu regularitāti uzskatāmi nesniegt iespēju viedokļus pārstāvēt visu sociālo grupu pārstāvjiem. Uzskatām, ka saskaņā ar likumu netiek ievērota vispārējā cieņa pret visām sabiedrības grupām, nesniedzot iespēju tām pārstāvēt savu viedokli Latvijas Televīzijas veidotajā saturā.

1. Aicinām LTV galveno redaktoru papildināt redakcionālās vadlīnijas un noteikt, ka ikvienas tēmas atspoguļošanā Latvijas televīzijā ir jāņem vērā dzimumu līdzsvars un vienlīdzība.

2.  Aicinām Latvijas Televīzijas valdi pārskatīt valsts kapitālsabiedrības iekšējo rīcībpolitiku un ieviest jaunus procesus, kas nosaka veidus, kā tiek iesaistīts un pārstāvēts visu dzimumu pārstāvju viedoklis.

3. Aicinām žurnālistus raidījumos un diskusijās nodrošināt līdzvērtīgu ekspertu pārstāvību, kas atspoguļo dažādību Latvijas sabiedrībā, īpaši dzimumu kontekstā.

4. Aicinām NEPLP, veidojot sabiedrisko mediju pasūtījumu, noteikt konkrētus kritērijus, kas nodrošina dzimumu līdztiesības ievērošanu, radot sabiedriskā pasūtījuma saturu.

5. Aicinām Latvijas mediju ombudam veidot kontroles mehānismus, kas sniedz iespēju novērtēt sabiedrisko mediju progresu dzimumu līdztiesības ievērošanā.

6. Aicinām LTV galveno redaktori nodrošināt medija darbinieku apmācības par dažādības vadību, tajā skaitā dzimumu līdztiesību un mediju ietekmi uz dzimumu lomu un stereotipu veicināšanu vai mazināšanu, kā arī dzimumu līdztiesības un dažādības pozitīvo ietekmi uz organizācijas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanu.

7. Aicinām LTV valdi un galveno redaktori, konsultējoties ar sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu ombudu, izstrādāt un apstiprināt sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa redakcionālās vadlīnijas, kas ietver skaidrus kritērijus, kuri nosaka likuma ievērošanu, nodrošinot Latvijas sabiedrības daudzveidības pārstāvību mediju saturā, tajā skaitā būtiskos ekonomiskos, politiskos un sociālekonomiskos raidījumos. Pašlaik dokuments šo tēmu neskata, līdz ar to nav noteikts uzstādījums nodrošināt dzimumu līdztiesības ievērošanu raidījumu saturā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Ļoti ceru, ka Latvijas Žurnālistu asociācija nerunā visu žurnālistu vārdā!

FotoĻoti ceru, ka Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) nerunā visu žurnālistu vārdā!
Lasīt visu...

3

Padomāt, kas tur tāds īpašs – drusciņ pārkāpa likumus un drusciņ atbalstīja Krievijas okupantus un agresorus...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) izsaka nožēlu par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu anulēt apraides licenci telekanālam "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain") un uzskata, ka tas ir nesamērīgs iepretim pieļautajiem pārkāpumiem.
Lasīt visu...

21

Pašmērķīgi aizvainot - tā nav ne liela, ne izsmalcināta māksla

FotoMarks Rotko - “klusums ir precīzs, klusums ir tik akurāts”. Vērojot ļoti atšķirīgos viedokļus par provokatīvo mākslas darbu Rotko centrā Daugavpilī, atcerējos paša Rotko slaveno teicienu - “Silence is so accurate”.
Lasīt visu...