Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sestdienas vakarā tā ērtāk iekārtojies krēslā, skatījos TV ziņas, un labi, ka sēdēju. Ja krēsls man nebūtu gana labs, tad kā likts atrastos uz grīdas, izdzirdot ziņu par partiju parādiem. Īpaši kad izdzirdēju: ņemt kredītus partijām ir aizliegts, attiecīgie parādi veidojas pamatā no nenomaksātiem rēķiniem par precēm un pakalpojumiem priekšvēlēšanu aģitācijas posmā. KNAB nemaz neslēpj, ka šis varējis būt veids, kā partijām kredītņemšanas ierobežojumu apiet.1

Pag, pag, tagad nu vairs neko nesapratu. Ja jau partijas kredītus nevar ņemt, tad kas tie par pakalpojuma sniedzējiem, kuri preces un pakalpojumus partijām dod uz parāda. Kāda garantija, ka partijas šos parādus atdos, ja jau tām naudas nav?

Otrs, kas ne mazāk izbrīna un pašos pamatos šķiet neloģiski, – partijas pārstāvētas Saeimā, pieņem likumus un pašas pēc tam tos apiet!? Pie velna, kas šeit notiek, gribas kliegt ne tikai savā mazajā būdelē, tik bail, ka kaza sabīsies, bet visur, kur tik var sadzirdēt.

Iesākumā šo vājprātu mēģināsim atšķetināt soli pa solim. Iesākumā – kā tad partijas vispār tiek pie naudas līdzekļiem. Te nu kautrīgi uzreiz jāatzīst, ka politisko partiju finansēšanas nosacījumus nosaka likums, kuru tās pašas partijas ir pieņēmušas.

Tātad, Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likuma (turpmāk – POFL) 2.panta pirmajā daļā noteikts: 1) Politiskās organizācijas (partijas) var finansēt no:

1) biedru naudas un iestāšanās naudas;

2) fizisko personu dāvinājumiem (ziedojumiem);

3) ienākumiem, ko dod attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) saimnieciskā darbība;

31) valsts budžeta — likumā noteiktajos gadījumos;

4) citiem finansēšanas avotiem, izņemot tos, no kuriem ar likumu ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas (partijas).2

Te jau pašā POFL jāsaskata viena neliela, bet, manuprāt, būtiska dīvainība. Proti, ja par iepriekš minētā panta daļas 1., 2. un 31. punktam vēlāk ir detalizēts izskaidrojums, tad par 3. un 4.punktu nekas netiek minēts. Īsāk sakot – slūžas vaļā. Tiesa, jāatzīst, ka likuma 6.panta piektā daļa nosaka, ka politiskām organizācijām (partijām) aizliegts ņemt aizņēmumus.

Viena lieta, ko nosaka likums, otra, kā tad ir realitātē ar tām neskaidrajām pozīcijām. Lai tiktu skaidrībā, nekas cits neatlika kā skatīt politisko partiju gadu pārskatus.

Visu politisko partiju gada pārskatus nepētīju, izvēlējos četras. Trīs jau ilggadējas, vienu – saucamo jauno politisko spēku. Tas būtu – politisko organizāciju “Saskaņa” (turpmāk – Saskaņa), politisko partiju apvienība “ Jaunā Vienotība” (turpmāk – JV), politisko partiju apvienību “Zaļo un zemnieku savienība” ( turpmāk – ZZS) un kā nosacīti jauno – politisko partiju “Jaunā konservatīvā partija” (turpmāk JKP). Gada pārskati ir pieejami par 2018.gadu.3

Aplūkojot iepriekš minēto politisko spēku 2018. gada pārskatus, pievērsīšu uzmanību kā POFL 2.panta pirmās daļas 3. un 4.punkta pozīcijām, tā arī – kā tad sanāk ar tiem partiju parādiem.

Sākšu secīgi, ar Saskaņu. Sadaļas ienākumiem, ko dod attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) saimnieciskā darbība, vispār nav, savukārt pie sadaļas „Citi ieņēmumi” stāv skaitlis – 180. Visu pārējo ieņēmumu daļu veido biedru nauda un iestāšanās nauda, saņemtie dāvinājumi un ziedojumi un valsts budžeta finansējums. Īstermiņa kreditoru prasījumu kopsumma ir 484 342 eur.

JV – sadaļas ienākumiem, ko dod attiecīgās politiskās organizācijas (partijas) saimnieciskā darbība, vispār nav, savukārt pie sadaļas „Pārējie ieņēmumi” stāv skaitlis – 162 902. Visu pārējo ieņēmumu daļu veido biedru nauda un iestāšanās nauda, saņemtie dāvinājumi un ziedojumi un valsts budžeta finansējums. Īstermiņa kreditoru prasījumu kopsumma 218 161 eur.

ZZS – biedru naudas un iestāšanās naudas, saņemto mantojumu un ieņēmumu no saimnieciskās darbības sadaļās stāv strīpiņas, tātad nekas nav iegūts. Sadaļā „Citi ieņēmumi” norādīti 276 826 eur. Īstermiņa kreditoru prasījumu kopsumma - 26 706 eur.

JKP – saņemto mantojumu, ieņēmumu no saimnieciskās darbības un citu ieņēmumu sadaļas stāv tukšas. Sasummējot kreditoru prasījumu kopsummas, sanāk 22 056 eur.

Īsais kopsavilkums – nevienam politiskajam spēkam nav bijuši ieņēmumi par saimnieciskās darbības veikšanu. Sadaļa „Citi ieņēmumi” ir trim politiskajiem spēkiem, par kopsummu 439 908 eur. Kas tie par citiem ieņēmumiem – dievs viņu zina. Var domāt visādi. Savukārt šo četru politisko spēku parādu kopsumma ir 751 265 eur.

Njā, summa nav maza. Īpaši, ja skatāmies, ka politiskie spēki paši neko nenopelna, bet dzīvo tikai uz citu rēķinu, ups, atvainojiet, saņemtajām biedru naudām, ziedojumiem un valsts budžeta maksājumiem.

Te vietā jautājums – kurš normāls uzņēmējs pieļautu, parādu rašanos da jebkam, kuram nav savu ienākumu, vai – īstermiņā un pat ilgtermiņā nav ne mazāko ilūziju, ka parādsaistības varētu tikt dzēstas, jo atgriežamies pie manis iepriekš teiktā – nav savu prognozējamo ieņēmumu?

Nu nez, man jau kaut kā šķiet, ka tā saucamie “parādi” realitātē ir banāli ziedojumi vai dāvinājumi. Citādāk tos grūti nosaukt. Ja manas ķecerīgās domas izrādās pareizas, tad politiskās partijas ir labi atradušas veidu, kā apiet pašu uzliktos ierobežojumus. Vai arī – tā saucamais parāds tiek atstrādāts citādākā vietā. Tālāk ir tikai mans minējums – kreditora labā un interesēs tiek pieņemti tam labvēlīgi lēmumi vai normatīvais regulējums.

Iepriekš minētais tad raisa arī nākamo, loģisko jautājumu – kamdēļ nekas netiek darīts, lai šo absurdo situāciju mainītu? Te nu atkal mans kautrais pieņēmums – politiskie spēki paši nemaz negrib ko mainīt. Lai gan – nevarētu teikt, ka neko negrib mainīt.

Grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā4, ar kuru tika palielināts finansējums politiskajiem spēkiem, stāv rakstīts: likums Saeimā pieņemts 2019. gada 14. novembrī. Iepazīstoties ar Saeimas sēdes kārtību redzams, ka 14.novembrī Saeima grozījumus POFL noraidīja, bet attiecīgos grozījumus ir pieņēmuši 2019.gada 13.novembrī. Interesanti, vai tad šie grozījumi vispār ir spēkā, ja norādīts nepareizais pieņemšanas datums?

Tiesa, vienu gan nav iespējams noliegt – pieņemtie grozījumi par valsts budžeta finansējuma palielināšanu ļaus vairākiem politiskiem spēkiem it kā formāli norēķināties par iepriekš saņemtajiem, bet nesamaksātajiem pakalpojumiem un precēm. Šajā sakarā pavisam citā gaismā parādās vēl viens POFL grozījuma pants:

3. Papildināt 6. pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Par politiskās organizācijas (partijas) aizņēmumu šā likuma izpratnē uzskatāmas arī parādsaistības, par kurām politiskā organizācija (partija) nav veikusi samaksu 90 dienu laikā no nākamās dienas pēc tā datuma, kad politiskajai organizācijai (partijai) bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju."

Un tā sakarā pieņemtie Pārejas noteikumu 28.punkts:

Parādsaistības, par kurām politiskā organizācija (partija) nav veikusi samaksu 90 dienu laikā no nākamās dienas pēc tā datuma, kad politiskajai organizācijai (partijai) bija jānorēķinās ar preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju, un nav to veikusi līdz 2019. gada 31. decembrim, politiskā organizācija (partija) sedz triju gadu laikā pēc šā likuma 6. panta 5.1 daļas stāšanās spēkā.

Šis viss liek uzdot tikai jautājumu, nez, parādsaistības par aizņēmumiem tiktu pārvērstas arī tad, ja politiskajiem spēkiem finansējums netiktu palielināts? Kamdēļ politiskās partijas ir izpelnījušās tādu labvēlību segt parādsaistības triju gadu laikā, ja citiem tās jāsedz nekavējoties?

Viss iepriekš minētais liek domāt, ka politiskās partijas vispirmām kārtām domā tikai un vienīgi par sevi, savu labumu un izdevīgumu. Viss pārējais ir tikai, kā to nodrošināt.

Politisko partiju finansēšanas jautājumus būtu labs sākums, ja politiķi visas reformas sāktu ar sevi. Reformētu savu finanšu jautājumu, lai tas būtu caurspīdīgs un saprotams, nevis kaut kas paslēpts zem sadaļas „Citi ieņēmumi”. Tikai tad, kad būs sakārtojuši sevi, varētu runāt tālāk par jebkādām citām reformām.

Nobeigumā nocitēšu vārdus no grupas Musiqq dziesmas “Sāc ar sevi”: Sāc ar sevi, pirms maini pasauli ap sevi. Un laime pati tevi atradīs.

Pēcvārda vietā: vai tik tiešām it kā pieņemtie POFL grozījumi, kuri grozījumu tekstā pieņemti 2019. gada 14. novembrī, bet kurus realitātē Saeima pieņēma 2019.gada 13.novembrī, ir spēkā!? Vai ir likumīgs pamats politiskām partijām izmaksāt lielāku finansējumu?

1 https://skaties.lv/zinas/latvija/politika/partijas-uzkrajusas-lielus-paradus-lai-tos-segtu-politiki-gaida-krietni-palielinato-valsts-finansejumu/

2 https://likumi.lv/doc.php?id=36189

3 https://www.knab.gov.lv/lv/db/declaration/?party_id=&type_id=186542&year=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=

4 https://likumi.lv/ta/id/310993-grozijumi-politisko-organizaciju-partiju-finansesanas-likuma

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...