Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā Valsts vides dienests (VVD) izziņojis, ka organizēs tikšanos ar Inčukalna novada iedzīvotājiem, lai informētu par darbu progresu Dienvidu un Ziemeļu sērskābā gudrona dīķos. https://www.incukalns.lv/public/lat/aktualitates/4190/
Diemžēl tikšanās tiek organizēta darba dienā - 9.jūlijā un laikā no pkst.10 – 12.30, kad vairums iedzīvotāju ir darbā un viņiem nav iespēja šo pasākumu apmeklēt. Kāpēc izvēlēts šāds datums un laiks? Varbūt tādēļ, lai uz pasākumu ierastos pēc iespējas mazāk interesentu un netiktu uzdoti nepatīkami jautājumi?
Uzskatām, ka šāda VVD rīcība ir necieņa pret sabiedrību un pat ņirgāšanās. Gudrona dīķa teritorija nav muzejs, pa kuru organizēt ekskursiju, bet gan piesārņotākā vieta Latvijā, kuras attīrīšana ir VVD pārziņā.
Iepriekš publiski paustajām iedzīvotāju bažām ir nopietns pamats. Sabiedrībai ir jāzina, kādas darbības tikušas veiktas, lai pārliecinātos, ka esošo darbu veicējs ir izpildījis savus darba uzdevumus pienācīgi un vides piesārņojums apkārtnē ir normas robežās.
Aicinām medijus kā sabiedrības pārstāvjus apmeklēt šo pasākumu Inčukalnā un uzdot VVD pārstāvjiem, kā arī darbu veicējiem tiešus, sabiedrību interesējošus jautājumus:
- kad un kādas analīzes ir veiktas gudrona dīķu apkārtnē?
- vai ir pārbaudīta dzeramā ūdens kvalitāte (kurās teritorijās? Un vai tas ticis darīts Gaujas tuvumā?)?
- kāpēc gudrons tika krauts atklātā dabā kaudzēs? Vai tas nav negatīvi ietekmējis vidi?
- vai ir pareizi izmantot plēves (kā redzams dažās publiskajās fotogrāfijās)?
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.