Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Elektrotīklu uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls noslēdzis līgumu par elektrolīniju trašu tīrīšanu ar kompāniju SIA East Wood Timber, kura iepriekšējā gadā nodokļos samaksājusi apaļu nulli. Tas nav traucējis Sadales tīklam uzticēt šos darbus šai firmai, pieticis vien ar skaidrojuma saņemšanu, ka saimnieciskās darbības aktivitāte šajā periodā samazinājusies, tam sekojis darbinieku skaita samazinājums.

Lai gan iepirkuma noteikumi prasīja konkrētu darbinieku skaitu ar atbilstošu kvalifikāciju, kā arī bija jāapliecina iepriekšēja pieredze elektropārvades līniju trašu tīrīšanas vai līdzvērtīgos darbos, kas jāapliecina ar vismaz vienu atsauksmi no nozares uzņēmuma, norādot arī šī uzņēmuma kontaktpersonu saziņai, tomēr tas nav traucējis East Wood Timber tikt pie līguma veselos divos elektrolīniju trašu tīrīšanas posmos.

East Wood Timber ieguva pamatlīguma slēgšanas tiesības par trašu tīrīšanas darbu veikšanu Dienvidu tehniskās daļas Talsu tīkla nodaļā un rezerves līguma slēgšanas tiesības par darbu veikšanu Dienvidu tehniskās daļas Tukuma tīkla nodaļā. Rezerves līgums nozīmē, ka šī kompānija iegūst tiesības veikt darbus, ja iepirkumā uzvarējusī kompānija tos nespēj veikt.

Kā skaidro Sadales tīkla preses sekretāre Alīna Kozlovska, šādu praksi par rezerves līgumu slēgšanu Sadales tīkls īsteno jau piekto gadu, un šajā laikā ir bijuši līgumu laušanas gadījumi saistībā ar piegādātāja nespēju sniegt pakalpojumu atbilstoši līguma prasībām, spēkā stājoties rezerves līgumam ar piegādātāju, kas piedāvājis nākamo saimnieciski izdevīgāko cenu. Arī konkrētajā iepirkumā saistību nepildīšanas gadījumā rīkosimies tāpat.

Komentējot jautājumu par East Wood Timber nodokļos nomaksāto apjomu 2019. un 2020. gadā, Sadales tīkls informē, ka pretendentam pieprasīts skaidrojums par pēdējos gados nodokļos nomaksātās summas mazo apjomu. “Pretendents apliecināja, ka saimnieciskās darbības aktivitāte šajā periodā samazinājusies, tam sekojis darbinieku skaita samazinājums. Iepirkuma procedūras laikā pretendents atbilda prasībām par nepieciešamo darbinieku skaitu un kvalifikāciju,” norāda A. Kozlovska.

Tiesa, Sadales tīkls skrupulozi pārbauda, vai pretendentam nav nodokļu parādu, taču par nodokļu nemaksāšanu vispār tam ir pieticis vien ar kompānijas sniegtu skaidrojumu. “Izskatot pieteikumus un piedāvājumus, pretendenta atbilstība pakalpojuma nodrošināšanai tiek vērtēta saskaņā ar nolikuma kvalifikācijas prasībām, tostarp tiek vērtēta piedāvātās cenas samērība un atbilstība tirgus cenām, lai tiktu izvēlēti sabiedrības interesēm atbilstošākie piedāvājumi. Viens no pamatmērķiem Sadales tīklam ir iepirkumos veicināt godīgu konkurenci pretendentu vidū, šādi nodrošinot sabiedrībai iespējami kvalitatīvākos pakalpojumus par saimnieciski izdevīgāko cenu. Atbilstoši normatīvajiem aktiem veicam arī pretendentu  pārbaudi par atbilstību prasībai par nodokļa parādu neesamību. Ar piegādātājiem, kam ir nodokļu parādi, līgums netiek slēgts, kā arī, konstatējot nodokļu parādu, kandidāts tiek izslēgts no turpmākas dalības sarunu procedūrā,” uzsver Sadales tīkla preses sekretāre. 

Turklāt Sadales tīkls lepojas, ka, izmantojot nodokļu mazmaksātāju pakalpojumus, tam izdevies krietni ietaupīt. “Papildus jānorāda, ka Sadales tīkls pozitīvi vērtē jaunu uzņēmumu (ar atbilstošu kvalifikāciju un pieredzi) dalību iepirkumos, jo tas palielina konkurenci starp pretendentiem, ceļot sniegtā pakalpojuma kvalitāti par sabiedrības interesēm atbilstošu cenu. To, ka prasībām atbilstošu pretendentu skaits arvien pieaug un konkurence tiek veicināta, esam novērojuši arī konkrētajā iepirkumā. Sadales tīkls pastāvīgi analizē un pilnveido iepirkumu organizēšanas principus. Jāuzsver, ka šo iepirkumu izdevās noslēgt par kopējo cenu, kas, salīdzinot ar līdzvērtīgiem iepriekš noslēgtajiem iepirkumiem, tika samazināta par vidēji 21%,” piebilst A. Kozlovska.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...