Sadalot krimināllietu mazākās lietās, izrādās - nozieguma nav
Elīna Zavadskaja, speciāli Pietiek13.02.2011.
Komentāri (5)
Iesaki rakstu: 
Policija pēdējā laikā esot pārāk norūpējusies par noziedzības līmeņa samazināšanu, tāpēc bieži vien kriminālprocesus vispār atsaka ierosināt vai, nonākot pie pirmajām izmeklēšanas grūtībām, nolemj procesu izbeigt. Šāds iespaids radies kādam Madonas apkārtnes iedzīvotājam, kurš pēdējo trīs gadu laikā piedzīvojis trīs kriminālprocesus, kuri tā arī palikuši bez jebkāda rezultāta.
Māris Zariņš policijā vērsies vairakkārt. Viņu izbrīna gan policijas, gan prokuratūras darbs. 2010.gada pavasarī viņš ieradās sievas īpašumā Praulienas pagastā un konstatēja, ka saimniecības ēkai nojaukts jumts un pazudis viss šīferis. Viņš uz karstām pēdām iztaujājis vīrieti, kam bija uzticēts dzīvot īpašumā un to pieskatīt. Tas teicis, ka zina gan, kurš šīferi nozadzis. Abi devušies pie iespējamā zagļa un tur atklājuši, ka šīfera loksnes tagad tiešām atrodas tur un kalpo par pārsegu ēkām un malkas grēdai.
Māris Zariņš izsaucis policiju, kura fiksējusi gan to, ka šīferis no vienas saimniecības ēkas jumta pazudis, gan to, ka kaimiņu sētā tieši šāds šīferis uzradies.
M.Zariņš aprēķinājis, ka zādzība radījusi vismaz 15 tūkstošu latu zaudējumus, jo pazudušas 143 šīfera loksnes, kā arī bojāts bez jumta palikušais īpašums.
Tā vien šķiet, ka policijai šī varētu būt viena no vienkāršākajām krimināllietām – zādzība konstatēta, zaglis atrasts, jo cilvēks, pie kura atrada šīfera loksnes, nemaz neslēpa, ka tās paņēmis no Māra Zariņa sievas īpašuma, jo tur dzīvojošais vīrietis to esot atļāvis.
Taču nekā. Policijā process iestrēga, jo M.Zariņš nevarēja pierādīt, cik daudz tad šīfera bijis uz jumta. Tā kā zagļa īpašumā atrada vien 20 loksnes, pārējās 123 policijai labpatikās uzskatīt par bezvēsts pazudušām vai arī nekad nebijušām. „Ja jau reiz mājai bija jumts, tad jau droši vien viss bija noklāts ar loksnēm. Bet policijai tā nešķiet. Viņiem vajag pierādījumus, ka tiešām tur ir bijušas loksnes,” sašutis ir M.Zariņš.
Un tā policija kriminālprocesu par pierādīto 20 šīfera lokšņu zādzību nosūta prokuratūrai, bet pārējā daļā – par 123 loksnēm – procesu izbeidz pierādījumu trūkuma dēļ. Savukārt prokuratūra konstatē, ka 20 šīfera lokšņu cena ir vien astoņi lati un noziegums nav tik smags, lai tam piemērotu kriminālsodu. „Tad jau bankas laupīšanā arī var sadalīt nozagto naudu mazās kaudzītēs, un summa būs pārāk maza, lai piemērotu kriminālsodu. Tā jau noziedzību var vispār izskaust,” ironizē M.Zariņš.
Madonas prokuratūrā un policijā notikušas vairākas reorganizācijas, tādēļ par to, kurš atbildīgs par lietas sadalīšanu un izbeigšanu, neviens nevar pateikt. Vien iesaka – ja cietušais nav apmierināts, var pārsūdzēt augstākā instancē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
