Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Sadisma orģija

Leonards Inkins
12.04.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kas ir sadisms un kas orģija? Vārdnīca apgalvo, ka sadisms ir tieksme uz cietsirdību, tīksmināšanas par citu ciešanām; seksuāla perversija, kam raksturīga apmierinājuma gūšana, radot partnerim fiziskas vai morālas ciešanas. Savukārt orģiju vārdnīca skaidro kā dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.

Tautas valodā un sadzīvē šo apzīmē ar vienkāršākiem vārdiem un īsākiem apzīmējumiem bez speciāla skaidrojuma. Mēs zinām, ka gan sadisms, gan orģijas ir neliešu nodarbe un nelietības izpausme.

Kur rodas nelietība, un kāpēc cilvēks mēdz rīkoties nelietīgi, es jau vismaz piecpadsmit gadus ne tikai rakstu un runāju, bet pat kliedzu. Esmu dažādos locījumos par šo padziļināti rakstījis, arī savās grāmatās un atsevišķās publikācijās. Vai esmu sadzirdēts? Nē. Kāpēc? Ai, nu tas uz mani un mums neattiecas, es tāds neesmu, mēs tādi neesam, un nelieši ir tikai tie, kas izzog valsti, kuru dēļ viss ir slikti un tamlīdzīgi. Mēs esam par visu gaišo un pret tumsu; tas, ko tu raksti, ir tumsa. Jādomā ir gaišas un labas domas, tad ļaunums atkāpsies labprātīgi.

Esmu par šo pat speciāli dokumentālo filmu uzņēmis, publicējis to Youtūbē. Kāda ir reakcija? Ā, nu tas mūs neinteresē, mēs tādi neesam, tu esi nejēga, mūs tas neskar un neskars.

Pieļauju, ka arī Ukrainā daudziem pret nelietību bija līdzīga attieksme. Arī visā pasaulē ir tāda pati attieksme, tā ir tāda cilvēka īpatnība, ka viņš teorētiski pieļauj, ka kaut kur, iespējams, eksistē arī ļaunums un nelietīgi cilvēki, bet tas viss ir ārpus viņa. Viņš tāds nav, un viņu tas neskars, uz viņu tas neattiecas un nav viņam saistošs.

Ļaunums

Tā cilvēki domāja pirms tūkstoš gadiem, tā domā arī šodien. Gan pirms tūkstoš gadiem realitāte mēdza izrādīties citāda, gan arī šodien asiņainie notikumi Ukrainā to apliecina.

Ļaunums nepārtraukti ir mums līdzās, mūsu ģimenēs, mūsu sabiedrībā, mūsu kolektīvos, skolās un citur. Mēs izliekamies, ka ļaunuma nav vai arī ir tāds, kas mūs īsti neapdraud. Ļaunums izliekas, ka ir pati labestība, un tad kādā brīdī viss mainās. Zvīņas no acīm nokrīt, un rozā brilles saplīst. Izrādās, ka cilvēki ir apzināti bāzuši galvas smiltīs un citādi mālējuši patiesību un patieso ainu, cerot, ka tas viņus neskars.

Ļaunumam tāpat kā vīrusam pašam kāju nav, un tas pārvietoties nespēj. Tam ir vajadzīgs kāds, kurš to pārvieto. Un tas kāds šai gadījumā ir cilvēks. Ne tikai tas, kuru dēvējam par sliktu vai ļaunu, bet arī tas, kurš sevi uzskata par labu un gaismas nesēju.

Brīžos, kad ļaunums skar mūs vai mūsu paziņas un tuviniekus personiski, tad vairumam cilvēku nepietiek drosmes atzīt savu kļūdaino pasaules skatījumu, un savam attaisnojumam viņi meklē vainīgos. Vainīga esot kāda ideoloģija, vainīga esot propaganda, vainīga esot skola, vainīga esot valdība, tikai ne paši.

Protams, mēs nespējam ļaunumu novērst, bet zināt par briesmām – kas mums to liedz?! Ir teikts, ka tas, kurš ir brīdināts vai informēts, ir pasargāts, taču vairums cilvēku no patiesas informācijas kā vairījušies, tā vairās. Nevēlas par to domāt, analizēt un izdarīt secinājumus. Vairums kā izlikās, tā turpina izlikties, ka ļaunuma nav, un, pat ja ir, tad tas uz viņiem neattiecas. Tas ir, cenšas savu dzīvi neapgrūtināt un par to nedomāt. Runā, ka līdzīgi rīkojas strausi...

Zināšanas par ļaunumu ir kā pote, kas rada imunitāti pret to, bet, kad laikam ejot, izmirst tā paaudze, kura ļaunumu piedzīvoja, tad zūd šī imunitāte pret karu un agresiju. Karu piedzīvojušo pēcteči raksta grāmatas, filmē filmas, sacer dziesmas un citu, nezinot, kas patiesībā ir karš. Šāda rīcība veicina nākamo karošanu, nākamās kara šausmas. Šis cikls atkārtojas neskaitāmas reizes tik, cik vien pastāv cilvēce.

Ukraiņi

Runā – lai cik vilku nebaro, tas vienalga lūr uz mežu. Arī cilvēkam vari stāstīt, ko gribi, – viņš lūrēs turp, kur būs tas, ko viņš vēlas un alkst. Kā iepriekš, šo lasot, vairums lasītāju pārmetoši iebildīs, ka cilvēks tāds nav, ka cilvēks – tas skan lepni.

Jā, ir arī tādi cilvēki, bet viņu ir maz, un tūkstoš gadu pieredze liecina, ka vairumu šādu cilvēku nogalina līdzcilvēki. Miera apstākļos attieksmes un rīcības formas var būt arī mazāk radikālas, bet būtību tas nemaina. Patiesībā cilvēkam ir maz iemesla lepoties, un no lepnības līdz iedomībai un augstprātībai ir tikai viens mazs solītis.

Ukrainis un Ukraina šodien skan lepni, un aizvien vairāk cilvēku pasaulē cenšas līdzināties ukraiņiem. Tas kaut nemanāmi, bet maina cilvēci. Pamanāmas izmaiņas notiek tai brīdī, kad vadzis lūst, bet šobrīd vadzis tiek aizvien vairāk noslogots.

Pirms pieciem gadiem man neticēja, par mani smējās un citādi noniecināja, kad es uzstājīgi apgalvoju, ka pārmaiņas pasaulē sāksies Ukrainā. Ukrainā sākto pārmaiņu vilnis sasniegs pat Antarktīdu un Ziemeļpolu.

Vēl vairumā gadījumu nelietības, sadisms, orģijas un citas nosodītās uzvedības normas tiek uzskatītas par sliktām; publiski tiek pausts, ka šodien cilvēki tā vairs nerīkojas, ka humānisms ir uzvarējis un ka šodien vairs nav iespējams tas, kas notika pagātnē.

Tie ir meli, tā notika «Baigajā gadā», Čečenijā, tā notika Irākā, Sīrijā, tā notika Dienvidslāvijā, tā notiek Ukrainā, un šie ļaunuma apmēri nesamazinās, gadsimtiem ejot. Visos minētajos un vairumā neminēto gadījumu ļaunumu nesa kādas konkrētas valsts pilsoņi un to līdzskrējēji.

Nelieši

Kāpēc tas notiek, un ar kādām tabletēm ir jābaro, lai panāktu šādu «cilvēku» rīcību? Uz šo ir ļoti īsa atbilde, proti, ir jāpasaka «tagad drīkst» un «par to tev nekas nebūs». «Par to nesodīs». Kā īstenot to, ko tagad drīkst, par ko nekas nebūs un par ko nesodīs, cilvēks izdomā pats. Atbilstoši savām prāta spējām, tieksmēm un vēlmēm.

Manā dokumentālajā filmā «Nelietis» ir epizode par Jaunorleānu. Pastāv viedoklis, ka humānisms ASV ir uzvarējis, tas ir pat ļoti pārspīlēts. Un kas notika brīdī, kad policijas vairs nebija, kad likumi nedarbojās? Notika tieši tas, par ko šeit rakstu.

Izrādījās, ka cilvēki, kuri ir smaidot sveicinājušies, satiekoties uz ielas vai kāpņu telpā, sāka cits citu slepkavot, laupīt, izvarot. Tas notika, pateicoties tam, ka šādai bezvarai bija atvēlētas tikai dažas dienas, jo pēc tam pilsētā ieradās Nacionālā gvarde, kas savaldīja «lūrēšanu uz mežu», – var teikt, tas tika varmācīgi pārtraukts.

Esmu šo vērojis ieslodzījuma vietās. Manā acu priekšā bija tūkstošiem cilvēku, tūkstošiem likteņu un tūkstošiem piemēru. Kad cilvēks nokļūst vidē, kurā apspiest, izvarot, spīdzināt, fiziski ietekmēt, atņemt ir norma un par to nesoda, izrādās, pēkšņi inteliģents ieslodzītais, kurš brīvībā bija arhitekts, skolotājs, mūziķis, kļūst par profesionālu nelieti.

Nelietības ļoti daudzās šā vārda izpausmēs notiek tad, kad nelietis zina vai ir liela varbūtība, ka par to viņu nesodīs. Par to liecina arī tas, ka cilvēks sabiedrībā, kad to redz un vēro citi, uzvedas un rīkojas citādi, nekā viņš to dara mājās – ģimenē.

Kāpēc es kārtējo reizi par to rakstu un runāju? Tāpēc, ka tie, kuri šo sadzirdēs, sapratīs un atzīs par patiesību, tiem ir lielāka iespēja no ļaunuma izvairīties nekā tiem, kas domā, ka ļaunums ir izdomāts un reāli tā nav.

Atriebība

Tā Ukraina, par kuru runāju un rakstīju pirms pieciem gadiem, ir mirusi. Nu dzimst jauna – cita un citāda. Bija oranžās revolūcijas, bija Maidans vai cieņas revolūcija.

Pēc katras revolūcijas Ukraina un ukraiņi mainījās, bet pēc šī gada Krievijas ordu iebrukuma runa vairs nav par izmaiņām uz augšu. Nu runa ir par to, ka līdzšinējā Ukraina ir mirusi.

Man trūkst vārdu un teikumu kombināciju, lai šo saprastu tie, kuri mani nesaprata līdz šim un nesaprot tagad. Es varu rakstīt kaut ar zelta burtiem, tas neko nemainīs minēto domāšanā un uztverē. Viņi vēl aizvien dzīvo ilūzijās, ka karš ir tālu, tas mūs neskar un mums ir svarīgākas lietas, par kurām uztraukties un par kurām rūpēties. Diemžēl, bet es rakstu, lai vēlāk nepārmestu sev, ka varēju un neuzrakstīju, ka varēju un neizdarīju. Es ar šo iemetu akmentiņu Tavā dārzā. Kā Tu rīkosies, ko ar to darīsi, nav manas kompetences jautājums.

Tātad līdzšinējā Ukraina ar visiem plusiem un mīnusiem, ar trūkumiem un sasniegumiem ir mirusi, lai dzimtu jauna. Jauna valsts un jauna nācija. Spēcīga valsts un vienota, neuzvarama nācija. Diemžēl šīs dzemdības ir izrādījušās ļoti sāpīgas, tās ir piespiedu dzemdības ar varmācīgu ķeizargriezienu.

Šobrīd Ukraina ir visvairāk mīnētā valsts pasaulē. Tas nozīmē, ka, pat ja tiks noslēgts pamiera vai miera līgums, cilvēki ies bojā, un tos ievainos daudzas apzināti un mērķtiecīgi izvietotas sprāgstvielas un mīnas. Kur neskaties, visur brīdinoši uzraksti – «mīnēts». Nedrīkst kāju spert nekur. Kā to iestāstīt bērniem, ja pat pieaugušajiem to grūti aptvert? Mīnēti pagrabi, parādes durvis, dzīvokļi un pat līķi uz ielām.

Mēģini saprast, kāda ir ukraiņu dienas kārtība. Vīrieši tīra ieročus, cenšas atrast kādu vietu, kur pašaut mērķī, trenēties uzlādēt, izlādēt, izjaukt un salikt šaujamo, kā arī radina sevi pie ieroču nēsāšanas. Viņi alkst cīņas un ir gatavi mirt par savu tautu un valsti.

Šautuvēs ir tik daudz gribētāju, ka iepriekš pierakstās, kā mēs uz teātri vai koncertu iepriekš iegādājamies biļetes.

Slimnīcas ir pārpildītas ar ievainotajiem, ieskaitot pat bērnu slimnīcas.

Tie, kuri ir piedzīvojuši «Baigo gadu», atceras, kādas bija atriebības alkas un cik bija brīvprātīgo, kuri bija gatavi uzvilkt jebkuru svešu formu, lai iznīcinātu pāridarītājus.

Поддельники

Tā nav kādu atsevišķu indivīdu uztvere un rīcība, tāds ir patiesais tautas noskaņojums. Viss ir pakārtots karam, un šai karā ukraiņi nedrīkst zaudēt, jo tad tiks iznīcināta ne tikai Ukrainas valsts, bet arī tās pilsoņi.

Ukraiņi zina, ka nežēlīgākās un drausmīgākās kaujas vēl tikai būs, to dēvē par «otro vilni». Lai ko arī kādās tur pārrunu tiešraidēs Baltkrievijā vai Turcijā nerunātu karojošās puses, ukraiņi netic nevienam Krievijas vārdam. Un tas ir pamatoti.

Zinot par Krievijas organizētajām zvērībām, cilvēki brauc prom no tām vietām, kurās ir paredzamas lielas kaujas un kuras Krievijai tomēr izdosies okupēt.

Par vainīgajiem un Krievijas radīto postu jau rakstīju,- tad nobeigumā – par līdzvainīgajiem. Jā, jā! Līdzvainīgos, ieslodzīto žargonā tos dēvē – поддельники. Šai gadījumā arī netieši nozieguma veicinātāji.

Ja kāds atstāj ko nepiesietu, tad tādējādi viņš iekārdina un veicina zagšanu. Ja kāds, redzot vardarbību, izliekas to neredzam, viņš veicina un kļūst par nozieguma līdzdalībnieku. Jā, tiesās šādu darbību soda ar mazāku soda mēru, bet, ja nebūtu to, kuri neiejaucas un nepārtrauc noziegumus, tad būtiski samazinātos pastrādāto noziegumu skaits, jo vairumam noziegumu ir liecinieki. Ceļš no liecinieka līdz nolaidīgai, nepalīdzēšanai un noklusēšanai ir ļoti īss.

Ukrainas gadījumā vardarbības upuris – Ukraina lūdz palīdzību, bet viņiem nepalīdz. Palīdz ar «bažām», ar «dziļām rūpēm», ar «sašutumu» un citām darbībām, kuras deklarē kā palīdzību.

Pajautājiet ukraiņu sievietēm, bērniem un vīriešiem – kāda palīdzība jums ir nepieciešama? Kā mēs jums varam palīdzēt? Un visi atbildēs:

mums nepieciešami

ieroči,

ieroči un

ieroči.

Nevis pamperi un humpalas!

Un viņiem palīdz, es nesaku, ka nepalīdz. Palīdz, bet palīdzība nav proporcionāla un neatbilst palīdzētāja iespējām. Tā palīdzība, ko sniedz ASV, ir niecīga, salīdzinot ar to, kuru Ukrainai ir sniegusi Anglija, Polija un arī Latvija.

Ukraiņiem nav laika un iespējas gaidīt, kad taustāmu labumu nesīs jebkādas sankcijas, – palīdzība ir vajadzīga tūlītēja, un tai jāizpaužas ieroču piegādē.

Izrādās, ka nedz ANO, nedz NATO, nedz ES nespēj palīdzēt, jo viņi darbojas un rīkojas atbilstoši nesteidzīgajiem miera laikiem. Pulcējas, diskutē, lemj, bet tai pat laikā Ukrainā nogalina, spīdzina, izvaro un dedzina... Kara laikā to var klasificēt kā noziedzīgu nolaidību.

Ja palūkojas uz to, cik tad Ukrainai ir palīdzējuši kolektīvie Rietumi, tad šobrīd tas ir trīsdesmit piecas reizes mazāk, nekā tie paši Rietumi šai laikā ir ieskaitījuši Krievijas kontos. Naudas izteiksmē Krievija šī kara laikā no Rietumiem ir saņēmusi trīsdesmit piecas reizes vairāk, nekā Rietumi ir palīdzējuši Ukrainai!

Pirms gadiem desmit intervijā Uldis Freimanis man teica: «Ja redzu, ka kaut kas nav kārtībā, tad es vispirms vainoju sevi, jo esmu pārāk maz darījis, lai tā nebūtu.» Es arī vainoju sevi, un vainas apziņa mani nepamet jau otro mēnesi, jo arī es esmu pārāk maz darījis un pārāk maz spēju darīt.

P. S. https://www.youtube.com/watch?v=obO2nDA6dTQ&t=231s

Attēlā - Ulda Freimaņa izvadīšana.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

FotoPēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence. Lai gan visa viņas profesionālā dzīve ir bijusi saistīta ar izglītību, šķiet, ka viņa neizprot pat elementāras izglītības tendences Latvijā un pasaulē.
Lasīt visu...

3

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

FotoKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Lasīt visu...

21

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

FotoEs te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Lasīt visu...

21

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

FotoZaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

FotoPar ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

FotoApvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Lasīt visu...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....