Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Likumprojekta “Dzīvojamo telpu īres likums” 2. lasījumā pieņemtajā redakcijā nav minēti piespiedu – denacionalizēto māju īrnieki, viņu liktenis. Šie īrnieki jau otro reizi tiek atstāti ārpus likuma, nav uzskaitīts, cik šādu īrnieku ir. Tāpat nav noteikta ne dzīvokļa kompensācija, ne tās iespējamais apmērs, ne laiks, kad tā varētu tikt izmaksāta, ne kādām kategorijām tā varētu tikt izmaksāta.

Tāpat plānota kompensācija vai “palīdzība” maznodrošinātajiem, - tā ir ļaunprātīga fikcija, jo nav noteikumu, kas ir nodrošinātais” un kas “maznodrošinātais”, kuru ienākumi faktiski neatšķiras. Latvijā likums “Par dzīvojamo telpu īri” ir grozīts, papildināts un atjaunots 14 reižu, kas neatbilst viedoklim, ka likums novecojis.

"Dzīvojamo telpu īres likuma" (144/Lp13) izvirzītais mērķis - "mājokļa pieejamības veicināšana, nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp dzīvojamās telpas izīrētāja un īrnieka interesēm" - ir maldinošs un nepamatoti liek apšaubīt jau sasniegto taisnīgumu īres tiesiskajās attiecībās starp izīrētāju un īrnieku saskaņā ar spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" normām.

Tajā skaitā turpmāk visā likumā samainīta 1. pantā deklarētā “mājokļa” terminoloģija, kas neatbilst Satversmei un Civillikumam un mājokļa īres statusam[i]. Visi šī likuma nākamie panti sagatavoti pēc citas “mājokļa” definīcijas satura, ir pretrunā ar šī likumprojekta 1. pantu[ii]

Arī Civillikuma normas dod neierobežotas iespējas jauno īres tiesisko attiecību nodibināšanai brīvprātīgi, bez piespiešanas noslēgt īres līgumu, izīrētājam un īrniekam savstarpēji vienojoties pēc īres tirgus kritērijiem, ar izīrētāja brīvās gribas īstenošanu gan attiecībā uz īres maksas apmēru, gan par īres līguma nosacījumu saturu, gan par līguma termiņu, ko jau ir iespējams sasniegt arī jaunnodibinātām īres tiesiskām attiecībām uz esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" pamata.

Attiecībā uz īres tiesiskām attiecībām[iii], kas ir nodibinātas pirms nekustamā īpašuma denacionalizācijas Latvijas Republikā uz īres līgumu pamata, kas atbilst Civillikuma 1587.pantam[iv], joprojām ir spēkā un saistoši jauniem īpašniekiem.

Likums "Par dzīvojamo telpu īri" ierobežo izīrētāja tiesības ar leģitīmo mērķi, lai nepieļautu denacionalizēto namu īrnieku diskrimināciju, kas ar LR Satversmes tiesas Spriedumu lietā Nr. 2013-17-01 ir atzīstams par atbilstošu Satversmei, kas pēc būtības ir neatsaucams noteikums, - tam saglabāsies jēga tik ilgi, kamēr Satversmes tiesa neatcels vai neizmainīs savu spriedumu, vai tad, kad izpildvara izpildīs Augstākās Padomes 1991. gada 30. oktobra doto uzdevumu bez diskriminācijas, jo tajā nav arī norādes, ka tas attiecas uz maznodrošinātajiem, kuri maz atšķiras no pārējām kategorijām ar dažu naudas vienību starpību. Lēmumā nav norādes arī uz nodrošināmo dalīšanu pēc ienākumu kategorijām.

Mēs, denacionalizēto namu dzīvokļu īrnieki, balstoties uz likumdošanā noteikto paļāvības principu un cerot, ka mūs sadzirdēs, stāvām piketos pie Saeimas visos gados, kamēr atbildīgā Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija strādā ar juridiski nederīgo Ekonomikas ministrijas absurdo, despotisko likumprojektu, kurā no vienas puses paredz: lauzt visus jau spēkā esošos īres līgumus visiem izīrētājiem un īrniekiem, likumam piešķirot atpakaļejošu juridisko spēku[v], piespiedu kārtā liekot viņiem par pienākumu noslēgt jaunu īres līgumus ar īrniekiem pasliktinātiem līguma nosacījumiem un maksāt ienākumiem neatbilstošus maksājumus saskaņā ar jauno īres likumu, kas nav pieļaujams demokrātiskā valstī.

No OTRAS puses mēs, piespiedu – denacionalizēto māju īrnieki, pieprasām[vi]: saglabāt spēkā īres līgumus piespiedu - denacionalizēto namu īrniekiem, Pārejas noteikumos ierakstot nosacījumu, ka likums "Par dzīvojamo telpu īri" paliek spēkā līdz kompensācijas mehānisma īstenošanai un diskriminācijas novēršanai, nepieļaujot kompensāciju dēvēt par “palīdzību”, lai tā nebūtu maldinoša vai fiktīva, reizes 15 – 20 sašaurināta attiecībā uz piespiedu īrnieku skaitu.

Atbildīgās parlamentārās komisijas sēdēs piedaloties likumprojekta izstrādes procesā, ar sabiedrisko organizāciju, denacionalizēto namu īrnieku pārstāvniecību, kā arī mūsu piketos personīgi komunicējot ar Saeimas deputātiem, mēs rezultātā varam liecināt par nekvalitatīvu, nekompetentu un maldinošu Saeimas darbu.

Saeimas Juridiskā komisija bija spiesta nepārtraukti skaidrot atbildīgajai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai par juridisko normu pamatiem un likumsakarības nozīmi, kritizējot likumprojektu “Dzīvojamo telpu īres likums” un ar priekšlikumiem mēģinot panākt deputātu izpratni par jaunā likuma normu neatbilstību attiecībā uz pastāvošām tiesību normām ne tikai Latvijā, bet arī pasaules praksē, neatbilstošu pirmskara 1918. gada Latvijas likumdošanas īres tiesību principiem.

Saeimas deputāti apliecināja, ka likums mūs nediskriminēs, kas neapstiprinājās tā 2. lasījuma redakcijā.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Goldberga, atbildot denacionalizētā nama īrniekiem, vēstulē Nr. 571.977-45-13/20, rakstīja: "Ekonomikas ministrija Komisiju informēja, ka likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” neparedz noslēgto īres līgumu anulēšanu un denacionalizēto namu īrnieku izlikšanu uz ielas."

 Citā vēstulē Nr.511:9/7-103-13/20, bija skaidrots sarežģītāk: “Vēršаm uzmanību, ka pie Likumprojekta tiek strādāts, lai iespēju rоbеžās sаmērotu visu iesaistīto pušu tiesiskās intereses, ņеmоt vērā, ka ar dzīvojamo telpu īri saistītais рrоblēmjаutājumu loks ir komplicēts un ir apzināta Likumprojekta problemātika", nepaskaidrojot, ko tas nozīmē.

Iepazīstoties ar 2.lasījumā Saeimā pieņemto likumprojekta redakciju, ir redzams, ka Saeima pieņēma “Dzīvojamo telpu īres likuma” otrā lasījuma redakciju, kas diskriminē ne tikai piespiedu - denacionalizēto māju īrniekus bez kompromisiem, bet arī “brīvo līgumu” subjektus, kuriem tomēr ir izvēle slēgt Saeimas deputātu uzmanību uz to, ka:

- likumprojekts “Dzīvojamo telpu īres likums” neatbilst ne tikai minētajām un vairākām citām spēkā esošajām normām, Satversmei, par ko jau augstāk minējām, bet arī vairākām citām normām, kuras nosauktas sabiedrisko organizāciju Protesta vēstulē[vii], kas ir Jūsu rīcībā un ko var izlasīt, izmantojot zemāk norādīto saiti.

- likumprojekts izstrādāts ne tikai kā juridiski neloģisks, ar pretrunīgām normām pašā likumprojektā, bet arī absurds pēc būtības.

Šajā sakarā pieminēsim aplamību (līdzīgu ir daudz), kas saistīta ar maksājumu apzīmējumiem, kas ir “lietas lietošana”, kas - “īres maksa” un kas tā tāda - “papildu maksa”, ja zināms, ka vēl ir jāmaksā citu uzņēmumu, iestāžu komunālie maksājumi. Maksājumi samudžināti līdz absurdam, kad faktiski jābūt skaidrai definīcijai, ka tiek noteikts viens maksājums - īres maksa, līgumā atšifrējot, kādus “labumus” īrnieks saņem un komunālo pakalpojumu maksa, kurus sniedz citi uzņēmumi, iestādes, nevis izīrētājs.

No likuma izriet, ka “īres maksa” ir it kā dāvana izīrētājam, kur faktiskā īres maksa ir maksa par “lietas lietošanu” (par četru sienu guļamtelpu lietošanu, nevis par mājokli!), trešā maksa ir “maksa par kapitālieguldījumiem” (remontu tāmes izdevumu maksa, kas līdzvērtīga dzīvokļa īpašnieku ieguldījumiem), kur likumā skaidri noteikts, ka “papildus īres maksai… sedz obligātos pārvaldīšanas izdevumus, kā arī citus dzīvojamās mājas uzlabošanas izdevumus, kuri attiecas uz visai dzīvojamai mājai kopīgu elementu, koplietošanas iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu … ” .

Lasi un brīnies, ka likums paredz liegt tiesai spriest tiesu, piemērojot vairākus spēkā esošus likumus. Saeima nosaka, kas iekļaujams īres maksā un par ko īrniekam jāmaksā vēl, ko daudzos gadījumos pat dzīvokļu īpašnieki nav spējīgi apmaksāt. Lasiet starp rindām - jo vairāk nolaista, neremontēta māja, jo lielāki izdevumi tiks uzskaitīti, ko papildus īres maksai būs jāmaksā īrniekam.

“Brīvo līgumu” īrnieki ar to tiks galā – šādu, aplamu maksājumu līgumus neslēgs vai meklēs izdevīgāku variantu, bet piespiedu – denacionalizēto māju īrniekiem liktenis – “ārā no būdas”, uz ielas, uz visām četrām debess pusēm, jums nav izvēles.

Izlasi likumprojekta Pārejas noteikumus un ievēro pretrunas, represijas mājokļa apdraudējumu jau tūlīt!? Izlasi Saeimas debates, bez komentāriem, šeiot portālā par likuma Pārejas noteikumu 9.pantu, kuru Komisija saglabāja līdz laikam, kamēr izmaksās kompensācijas. Bet Saeimas balsojumā deputāti 44:44 + 1 atturas, šo pantu noraidīja[viii].

Saeima faktiski nolēma likvidēt denacionalizēto māju īrnieku statusu ar vardarbīgām, revolucionārām metodēm – ar īres līguma pārslēgšanu un, pakļaujot šim jaunā likuma traģikomiskiem maksājumiem, proti, jo māja ir vairāk nolaista, grausts, īrniekiem pēc remontu tāmes jāmaksā lielāka papildu maksa. Tas ir likumdevēja cinisms – situācijā, ka īrniekam jāpiedāvā visi labumi, ko no īres var sasniegt (CL 2134.p.), ar likumu prettiesiski nosaka atbildību par mājas remonta izdevumiem, nevis tāpat kā par preci, kuru pērk un maksā pēc tās kvalitātes. Un kur vēl maksa par “mājokļa labumiem”, kas nav ietverti īres maksā? To likuma taisītāji “aizmirsuši”!

Tā ir juridiska traģēdija piespiedu – denacionalizēto māju un visus citus īrniekus jau likumā aplikt ar maksājumiem, par kuriem viņiem nav jāzina un jāatbild – šodien īrnieks, rīt jau dzīvo citur.

Šis likums ir tīšs un acīmredzams piespiedu – denacionalizēto māju īrnieku deportācijas apdraudējums.

Mēs, denacionalizēto māju īrnieki, uzskatām, ka jaunā īres likuma pasludinātais mērķis ir maldinošs, merkantils, negodīgs, jo ar to nav sasniedzams neviens izsludinātais mērķis. Likumprojekts ir pretrunā ar Civillikuma 1229. un Ievada 3. pantu un citiem likumiem, neatbilst Satversmei un Satversmes tiesas spriedumiem, tajā skaitā ST spriedumam[ix], kas nosaka, ka iepriekš noslēgtais īres līgums ir saistošs jaunajam īpašniekam. Ja šis likums, kā tas izveidots un pieņemts 2. lasījumā, tiks pieņemts 3.lasījumā, tas būs antikonstitucionāls risinājums, kas radīs precedentu, izjaucot demokrātiskas valsts - pirmskara Latvijas un atjaunotās 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācijas likumdošanas principus.

Tostarp no jaunā likuma redakcijas, kuru Saeimas deputāti atbalstīja otrajā lasījumā, Pārejas noteikumu pirmā un ceturtā punktā ir redzams, ka ikviens īrnieks ar jaunā īres likuma stāšanos spēkā uzreiz zaudē likumīgi iegūtas īres tiesības. Turklāt šis Pārejas noteikumu 4. punkts jau iepriekš atņem tiesai tiesības spriest tiesu un piemērot Satversmes tiesas spriedumu un citus Latvijas likumus, kuri ir spēkā, jo likums noteic tiesai rīkoties saskaņā ar jaunā likuma noteikumiem, bet īrniekiem – atņem Civilprocesa likuma 1. pantā noteiktās tiesības uz taisnīgu tiesu, pretprasībā prasot tiesai atzīt iepriekš noslēgto īres līgumu par spēkā esošu[x].

Šāds 13. Saeimas deputātu “jauninājums” ir pretrunā ar vispārējo starptautisko likumdošanas principu, minētajiem likumiem un demonstratīvi pārkāpj likuma “Par likumu un citu Saeimas, Valsts prezidenta un Ministru kabineta pieņemto aktu izsludināšanas, publicēšanas, spēkā stāšanās kārtību un spēkā esamību” 9. pantu, kas nosaka, ka: “normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus”.

Piebilde: tas ir nonsenss, ko Sabiedriskām organizācijām paziņoja Ekonomikas ministrija, ka 1991. gada Augstākās Padomes (AP) 30. oktobra lēmums par kompensācijām denacionalizēto māju īrniekiem nav spēkā, nav saistošs Saeimai, bet tikai AP, kas rada starptautiski politisku skandālu, jo tādā gadījumā jāsecina, ka 1990. gada 4. maija Neatkarības deklarācija arī nav spēkā, nav saistoša Saeimai?


[i] 2134. Izīrētājam vai iznomātājam jānodod lieta īrniekam vai nomniekam ar visiem tās piederumiem un tādā stāvoklī, ka pēdējais var no tās iegūt visu to labumu, kādu viņam bijusi tiesība no tās sagaidīt.

[ii] http://petijumi.mk.gov.lv/node/325

[iii] 1485. Ja starp tāda darījuma (1484.p.) dalībniekiem notikusi vienošanās par visiem tā būtiskiem noteikumiem, tad katrs no viņiem var prasīt no otra, lai taisa atbilstošu aktu.

[iv] 1587. Tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

1588. Viena puse nevar atkāpties no līguma bez otras piekrišanas pat arī tad, ja pēdējā to neizpilda, un tādēļ, ka viņa to neizpilda. 3. Katra civīltiesiska attiecība apspriežama pēc likumiem, kas bijuši spēkā tad, kad šī attiecība radusies, pārgrozījusies vai izbeigusies. Neskartas paliek jau iegūtās tiesības.

[v] 9. pants. Normatīvajiem aktiem nav atpakaļejoša spēka, izņemot likumā īpaši paredzētus gadījumus.                https://www.vestnesis.lv/ta/id/57317-par-likumu-un-citu-saeimas-valsts-prezidenta-un-ministru-kabineta-pienemto-aktu-izsludinasanas-publicesanas-speka-stasanas-kart...

[vi] Savā vēstulē Sabiedriskās organizācijas izteica   protestu, ka

Likumprojekts ir pretrunā ar LR Satversmes tiesas 2014. gada 7. jūlija spriedumu lietā Nr. 2013-17-01, ar kuru atzina spēkā esošā likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 8. pantu kā par atbilstošu LR Satversmei, kas nozīmē, ka likumprojekts neatbilst Satversmei, ja likvidē šo 8.pantu. https://pietiek.com/raksti/ekonomikas_ministrija_ar_dzivojamo_telpu_ires_likuma_nodosanu_saeimai_ir_ieplanojusi_jaunu_ekonomisko_beglu_vilni

[vi] 1.pants. Personas tiesības uz tiesas aizsardzību

(1) Katrai fiziskajai un juridiskajai personai (turpmāk — persona) ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.

(2) Personai, kas griezusies tiesā, ir tiesības uz tās lietas izskatīšanu tiesā likumā noteiktajā procesuālajā kārtībā.

[vii] 4. Izīrētājam un īrniekam, kurš dzīvojamo telpu lieto uz iepriekšējā izīrētāja noslēgtā dzīvojamās telpas īres līguma pamata, ir pienākums noslēgt jaunu dzīvojamo telpu īres līgumu, ievērojot šā likuma noteikumus. Ja īrnieks un izīrētājs nevar vienoties, īres tiesisko attiecību ietvaru nosaka tiesa, ievērojot šādus noteikumus:

1) dzīvojamās telpas īres līguma termiņu nosaka tiesa pēc sava ieskata, bet ne ilgāku par 10 gadiem;

2) īres maksu nosaka tiesa pēc sava ieskata kā atlīdzību par lietas lietošanu. Papildus īres maksai īrnieks proporcionāli īrētās dzīvojamās telpas platībai sedz obligātos pārvaldīšanas izdevumus, kā arī citus dzīvojamās mājas uzlabošanas izdevumus, kuri attiecas uz visai dzīvojamai mājai kopīgu elementu, koplietošanas iekārtu vai inženierkomunikāciju nomaiņu, lai samazinātu mājas uzturēšanas izmaksas, vai uz pasākumiem, kas veikti, lai samazinātu ar dzīvojamās telpas lietošanas pakalpojumiem saistītus izdevumus un veicinātu optimālu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu veidošanu.

[viii]https://pietiek.com/raksti/kada_organizetas_noziedzibas_grupejuma_laba_saeima_virza_uz_meliem_balstitu_likumprojektu_dzivojamo_telpu_ires_likums

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...