Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šā gada 15. jūnijā Saeima trešajā (galīgajā) lasījumā pieņēma grozījumus Latvijas Sodu izpildes kodeksā, kuri, citastarp, paredz papildināt Pārejas noteikumus ar 38. punktu šādā redakcijā: "Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019. gada 7. novembra spriedumā lietā Nr. 2018-25-01 “Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4 panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. pantam” noteikto:

1) lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem slēgtajā cietumā esošajiem notiesātajiem esošajā slēgto cietumu infrastruktūrā, līdz 2025. gada 1. jūlijam spriedumā minētā tiesību apjoma palielinājuma izpilde šiem notiesātajiem tiek nodrošināta rindas kārtībā;

2) līdz 2022. gada 1. janvārim notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā pakāpē, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tai skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.3 panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un šajā kodeksā noteiktajiem kritērijiem. 2022. gada 1. janvārī tiek likvidēta slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpe, lai novērstu atšķirības soda izpildē starp notiesātajiem vīriešiem un sievietēm attiecībā uz soda daļu, kas jāizcieš, lai notiesātais nonāktu soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras ir iespējama nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana;

3) no 2022. gada 1. janvāra slēgtā cietuma augstākajā pakāpē esošajiem notiesātajiem tiek nodrošināta telefonsarunu izmantošana bez skaita ierobežojuma.” Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas."

(https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/56CB9A76FF88E221C22586FB0039A363?OpenDocument).

Tomēr jāatgādina, ka Satversmes tiesa spriedumā noteica konkrētu datumu spriedumā konstatēto pamattiesību aizskārumu novēršanai – līdz 2021. gada 1. maijam. Neapšaubāmi ir tas, ka Saeima būtībā ir atbalstījusi Jāņa Bordāna vadītās Tieslietu ministrijas ieceri nepildīt Satversmes tiesas spriedumu vēl vairākus gadus (kaut arī ministrija, protams, apgalvo, ka tā dara visu, lai spriedums tiktu pildīts).

Neskatoties uz Satversmes tiesas jau konstatēto valdības pasivitāti desmitu gadu garumā saistībā ar spriedumā konstatēto pamattiesību aizskārumu novēršanu, konstatētie aizskārumi turpināsies vēl vairākus gadus. Tātad valsts būs spiesta atlīdzināt šos aizskārumus vēl ne vienu vien reizi. 

Uz minēto vairākkārt ir norādījis Tiesībsargs vēstulēs Saeimai, Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai: "Latvijas Republika ir tiesiska un demokrātiska valsts, kurā konstitucionālo kontroli veic Satversmes tiesa un tās spriedumi ir obligāti izpildāmi. Risinājums veikt grozījumus normatīvajā regulējumā, ar mērķi atlikt Satversmes tiesas sprieduma izpildi uz vairākiem gadiem, tādējādi turpinot tajā konstatētos cilvēktiesību pārkāpumus, turklāt pamatojoties uz neatbilstošu ieslodzījuma vietu infrastruktūru, nav pieļaujama un nav atbalstāma."

(http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/0/F3BCB3D108E33252C22586CC003DE36E?OpenDocument)

Satversmes tiesas priekšsēdētāja šajā sakarā intervijā norādījusi: sāpīgs jautājums ir arī spriedums par Sodu izpildes kodeksu, kur bija noteikts, ka tikai vīrieši izcieš sodu slēgta tipa cietumos. „ST bija noteikusi termiņu sprieduma izpildei, taču termiņš ir pagājis, bet norma līdz ar termiņa iztecēšanu skaitās spēkā neesoša. “Tad ir jājautā, cik tas ir legāli,” pauda ST priekšsēdētāja."

(https://skaties.lv/zinas/st-priekssedetaja-ejot-pa-saeimas-gaiteniem-novadu-reforma-parcieta-lielas-parmainas/) 

Eiropas Savienības Tiesas bijušais tiesnesis Egils Levits ir atzīmējis, ka apstākļu, kādos varētu nepildīt Satversmes tiesas spriedumu, nav.

(https://lvportals.lv/tiesas/299132-satversmes-tiesas-spriedumi-japilda-un-nav-atcelami-2018)

Attiecībā uz iespējamību nepildīt Satversmes tiesas spriedumu bijusī Satversmes tiesas priekšsēdētāja I. Ziemele uzsver: “Satversmes tiesas spriedumi ir jāievēro ikvienam, tos nedrīkst nepildīt. Atkāpties no spriedumā izteiktajām atziņām drīkst vienīgi pati Satversmes tiesa, ja tiek izskatīta līdzīga lieta un ja ir mainījušies lietas apstākļi.”

(https://lvportals.lv/tiesas/299132-satversmes-tiesas-spriedumi-japilda-un-nav-atcelami-2018)

Vēl jo vairāk Satversmes tiesas spriedumu nepildīšana izraisītu konstitucionālo krīzi. Latvija ir tiesiska valsts, un no tā izriet Saeimas pienākums pildīt Satversmes tiesas spriedumus (domājams, visus), jo pretējā gadījumā parlamenta rīcība radīs konstitucionālo krīzi, uzsvēra valsts prezidents Egils Levits.

(https://www.tvnet.lv/7261681/prezidents-saeimas-pienakums-ir-pildit-st-spriedumu-preteja-gadijuma-gaidama-konstitucionala-krize) 

Valsts pirmā persona arī atgādināja, ka Satversme tai ir uzticējusi Satversmes sarga lomu un liedz izsludināt atklāti antikonstitucionālus likumus, tādēļ prezidenta ieskatā ir jāmeklē risinājumi, lai šādu konstitucionālu krīzi neradītu.

Sakarā ar pausto rodas jautājums: vai prezidentam ir jāatbild par saviem vārdiem? Kā vīrietim, juristam, Satversmes sargam... Jo augstākminētie grozījumi ir acīmredzami pretēji Satversmes tiesas paustajam un attiecīgi pretēji pašai Satversmei, tātad antikonstitucionāli. Turklāt tie neatbilst likuma kvalitātes prasībām, jo nav skaidri un noteikti, bet gan brīvi un plaši interpretējami.

Līdz ar ko šādi grozījumi, tos izsludinot, radītu piesaukto konstitucionālo krīzi. Bet, vai valsts galvenais Satversmes sargs arī šajā gadjumā metīsies nepieļaut Satversmes tiesas sprieduma neizpildi vēl vairākus gadus, nav skaidrs. Jāatzīst, ka Varakļānu gadījumā prezidenta kungs izrādīja respektējamu rīcību un reakciju, bet, vai tā notiks arī šī sprieduma gadījumā, rādīs laiks.

Nevēlos nevienu aizskart, bet salīdzinājumam jānorāda, ka atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 15.06.2021 Varakļānos dzīvoja 1 730 iedzīvotāju
(https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__POP__IR__IRS/IRD060/).

Savukārt to personu skaits, kuru pamattiesības tiek aizskartas ar augstākminētā ST sprieduma neizpildi, ir vismaz 77 procenti (t.i 1757 notiesātie) no ieslodzīto vīriešu skaita. Bez šaubām ST sprieduma neizpilde skar ne tikai pašus notiesātos vīriešus, bet arī viņu ģimenes. Līdz ar ko personu skaits, kuru tiesības skar ST sprieduma neizpilde, ir vairāki tūkstoši, kuri, manuprāt, ir tikpat svarīgi un aizsargājami kā Varakļānu iedzīvotāji.

Tādēļ aicinu valsts prezidentu neizsludināt "Grozījumu Latvijas Sodu izpildes kodeksā" (Nr. 855/Lp13) 6. un 7. priekšlikumu - Papildināt pārejas noteikumus ar 38. punktu šādā redakcijā: "38. Ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2019.gada 7.novembra spriedumā lietā Nr.2018-25-01 "Par Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.4panta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam" noteikto:

1) lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visiem slēgtajā cietumā esošajiem notiesātajiem esošajā slēgto cietumu infrastruktūrā, līdz 2025.gada 1.jūlijam spriedumā minētā tiesību apjoma palielinājuma izpilde šiem notiesātajiem tiek nodrošināta rindas kārtībā;

2) līdz 2022.gada 1.janvārim notiesātais, kas sodu izcieš slēgtā cietuma vidējā pakāpē, nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas, tajā skaitā ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu, var lūgt, ja viņš atbilst šā kodeksa 50.3panta ceturtajā daļā minētajiem nosacījumiem, faktiski ir izcietis Krimināllikumā noteikto soda daļu un atbilst citiem Krimināllikumā un šajā kodeksā noteiktajiem kritērijiem. 2022.gada 1.janvārī tiek likvidēta slēgtā cietuma vidējā soda izciešanas režīma pakāpe, lai novērstu atšķirības soda izpildē starp notiesātajiem vīriešiem un sievietēm attiecībā uz soda daļu, kas jāizcieš, lai notiesātais nonāktu soda izciešanas režīma pakāpē, no kuras ir iespējama nosacīta pirmstermiņa) no 2022.gada 1.janvāra slēgtā cietuma augstākajā pakāpē esošajiem notiesātajiem tiek nodrošināta telefonsarunu izmantošana bez skaita ierobežojuma.” 

Papildināt likumprojektu ar likuma spēkā stāšanās noteikumu šādā redakcijā:  “Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.” Tādējādi nepieļaut Satversmes tiesas sprieduma nepildīšanu un novērst jau iestājušos konstitucionālo krīzi, jo, kā jau iepriekš norādīju, tad Saeima ir atbalstījusi šos grozījumus trešajā galīgajā lasījumā.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...