Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ar koalīcijas pastiprinātu spiedienu šonedēļ plānots atsākt virzīties uz Ostu likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā pēc tam, kad tā ieviešanas gaitā valsts kontrolētajās brīvostās jau divus gadus turpinās katastrofa. Savukārt jaunais likums var iznīcināt to tranzītkravu atlikuma mazumiņu, kas ostās vēl palicis.

To, ka tieši kaitnieciskās “ostu pārvaldības reformas” ir ostu un dzelzceļa pārvadājumu katastrofālā krituma iemesls, parāda bezkaislīgi ekonomikas dati par šo gadu. Pēc tam, kad Jaunās konservatīvās partijas līderi Jānis Bordāns un Juris Jurašs 2019. gada decembrī devās uz Vašingtonu izlūgties Trampa administrāciju uzlikt sankcijas Ventspils brīvostas pārvaldei — Latvijas pašas publiskajai iestādei, bija skaidrs, ka tiks pazaudētas kravas. Taču kritums tranzītkravu apjomā turpinās arī šobrīd, divus gadus vēlāk, un iemesls tam ir pašvaldību pārstāvniecības izslēgšana no brīvostām. Vismaz tā parāda ekonomikas dati.

Pēc JKP pārstāvju iniciatīvas uzliktajām ASV sankcijām stājoties spēkā, kravas sāka pazust ne tikai no Ventspils ostas, bet arī no Rīgas, pret ko nekādi pasākumi nav tikuši veikti ne pašu mājās, ne ārzemēs. Kā rāda oficiālā Satiksmes ministrijas informācija, aizvadītajā desmitgadē katra gada periodā no janvārim līdz oktobrim (salīdzinājumiem ņemts šāds periods, jo šis gads vēl nav beidzies) ostas pārkrāva vidēji 50 līdz 60 miljonus tonnu. 2020. gadā parādījās katastrofāls kritums — līdz 37 miljoniem tonnu, bet šajā gadā kritums bijis vēl par 9,3 procentiem (jeb 2 miljoniem tonnu) uz leju.

Kritums par 9,3% pret pērno gadu — neizklausās īpaši traģiski, taču jāņem vērā, ka tas ir kritums pret 2020. gadu, kurš jau tā bija katastrofāls. Faktiski kravu kritums pret 2012. vai 2014. gadu tuvojas pusei no toreizējā apjoma.

Valsts amatpersonu veikto darbību rezultātā Ventspils ostas kravu apjoms divu gadu laikā nokrities uz pusi, arī Rīgas ostā tas turpinās — šogad kritums ir aptuveni 12% pret pagājušo gadu, kurā savukārt Rīgas osta jau paspēja zaudēt aptuveni ceturtdaļu no iepriekšējām kravām.

Nekas tik ļoti neparāda tranzīta sagraušanu kā dzelzceļa kravu apjoms — šis ir rādītājs, kas iekļauj gan VAS “Latvijas Dzelzceļš” pārvadāto apjomu, gan nedaudzo privāto dzelzceļa uzņēmumu kravas. Lai skaidrības labad pieturētos pie iepriekš aplūkotā 10 mēnešu perioda (janvāris — oktobris), jāpiezīmē: normāli pa dzelzceļu Latvijā tiek pārvadāti ap 35 līdz 45 miljoniem tonnu kravu ik gadus šajā periodā, bet kopš valsts iejaukšanās Ventspils un Rīgas brīvostu darbā kritums ir nenoslēpjams.

2020. gada pirmajos 10 mēnešos dzelzceļa kravu kopējais apjoms nokritās līdz 19,5 miljoniem tonnu, bet šī gada 10 mēnešos – līdz 17,5 miljoniem tonnu. “Latvijas Dzelzceļš” patlaban pabeidz kārtējo 700 darbinieku atlaišanu — pie tiem tūkstošiem, kas tika atlaisti jau pagājušogad. Autokravu pārvadātājs SIA “Kreiss” apsteidzis LDz vērtīgāko transportnozares uzņēmumu topā, kamēr LDz noturēšanai virs ūdens tiek tērēti valsts budžeta desmitmiljoni.

Jo īpaši katastrofa izpaužas dzelzceļa tranzītkravu apjomos: 2020. gada laikā tika pazaudēti ap 42% no dzelzceļa tranzīta, bet šogad — vēl aptuveni 22%. Bet dzelzceļa pārvadājumi ir tikai serviss, kam nav, ko transportēt, ja caur ostām netiek vestas kravas — primārā ir ostu darbība, kas nosaka, vai arī pārējiem loģistikas servisiem būs darbs. Vietējo iekšzemes dzelzceļa kravu apjoma pieaugums nespēj kompensēt kopējo kritumu.

Kurā brīdī šī katastrofa ostās sākās? Var konstatēt konkrētu brīdi un notikumu, ar ko sākās kritiens bezdibenī. Tās nav Trampa administrācijas uzliktās sankcijas Latvijai — kā nekā tās uzlika Ventspils ostai, nevis Rīgas brīvostas pārvaldei, taču briesmīgs kritums ir arī Rīgas ostā. Katastrofa iestājās brīdī, kad no Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldēm izslēdza tās pašvaldības, kuru teritorijās ostas atrodas.

Deviņdesmito gadu sākumā Ventspils ieviesa ostas pārvaldībā modernākos un labākos principus, kādus vien varēja atrast. Vispirms noskaidrojuši, kura ir lielākā osta Eiropā (izrādījās, ka Roterdama), ventspilnieki nokopēja turienes ostas menedžmenta risinājumu. Brīvostas pārvaldes izveide un uzbūve kā publiskai struktūrai, kur puse no valdes locekļiem pārstāv vietējo iedzīvotāju ievēlēto pašvaldību, bet otra puse — ar ostu darbību un vides aizsardzību saistītās ministrijas, ļāva atjaunot līdz ar PSRS sabrukušo kravu plūsmu, radot labi apmaksātas darbavietas privātajā sektorā, likvidējot visas no padomju režīma mantotās ekoloģiskās katastrofas un maksājot vienlaikus miljonus pašvaldības budžetā.

Modelis bija tik veiksmīgs, ka to ieviesa arī deviņdesmitajos stagnējošajā Rīgas brīvostā, kur arī rādītāji aizgāja uz augšu, savukārt Liepājā brīvosta tika noformēta kā Liepājas speciālā ekonomiskā zona, kurā trešdaļa balsstiesību ir pašvaldībai, trešdaļa — valstij un vēl trešdaļa — LSEZ strādājošo uzņēmumu pārstāvjiem.

2019. gada izskaņā steidzamības kārtā tika izmainīts likums, no Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldēm izslēdzot pašvaldības. Nekavējoties kravu plūsmas teju vai apstājās un pēc tam atsāka kustēties visai negribīgi. Apjomi arvien turpina svārstīties pa mēnešiem, taču kopējā tendence pa ceturkšņiem ir lejupejoša arī tagad, pēc diviem gadiem: lai kā valsts vienpersoniskā kontrolē nonākušās Ventspils un Rīgas brīvostas mocītos, tām neizdodas pat apstādināt kritumu, kur nu vēl atgriezties pie izaugsmes.

Taču ir trešā osta, kurā krituma vietā ir pieaugums: mūsu apskatītajā piemērā ar kravu apjomiem gada pirmajos desmit mēnešos Liepājas osta kravu kopējo tonnāžu palielinājusi no 5,3 miljoniem tonnu uz 5,8 miljoniem. Oktobra mēnesī Liepāja pirmo reizi vēsturē apdzina Ventspili, mēneša ietvaros pārkraujot vairāk nekā Ventspils.

Ar ko Liepāja atšķiras no abām pārējām lielajām ostām? Ar to, ka tur netika izpostīts LSEZ pārvaldības modelis, un līdz ar to tur nav pazudusi sistemātiskā izaugsme. Liepājas osta gadsimtu gaitā vienmēr bija primāri militārā osta, kam tikai pēdējos 25 gados galvenā ir komerciālā funkcija. Liepājā tā attīstīta faktiski no nulles, un tagad pašvaldības rūpīgais darbs rāda rezultātus.

Bet tur, kur pašreizējā valdības koalīcija no ostas padzina pašvaldību un sagrāva līdzšinējos panākumus, katastrofa nemazinās. Var prognozēt — ja sagrautu LSEZ darba modeli un kontroli pār Liepājas ostu atdotu rīdziniekiem, rezultāts būtu līdzīgs kā Ventspilī.

To, ka “ostu pārvaldības modeļa maiņa” ir katastrofas cēlonis, apliecina arī dati par mazajām ostiņām — tās arvien vada pašvaldības un valsts pārstāvji kopīgi. Šī gada pirmajos desmit mēnešos kravu pieaugums bijis gan Skultes un Salacgrīvas, gan Mērsraga un Rojas ostās. Kravas nav bijušas tikai Pāvilostā, taču Pāvilosta tāpat ir galvenokārt zvejas un atpūtas izbraucienu ostiņa, kurā nekad nav bijuši kravu termināli, pat maziņi ne.

Patlaban Saeimas dienaskārtībā ir Ventspils un Rīgas ostu pārveide par komerciālām kapitālsabiedrībām — nākamais solis ar mērķi sagraut līdz galam to, kas vēl palicis.

Redzot savas līdzšinējās darbības rezultātus, satiksmes ministrs Tālis Linkaits spēris izmisuma soli — piedāvājis Ventspils domei iesaistīties ostas kapitālsabiedrībā kā 30% līdzīpašniecei. Pat bijis aizbraucis uz Ventspili, kur mēģinājis pierunāt vietējo sabiedrību un domes deputātus. Patlaban netiek ziņots, ka ministam tas būtu izdevies — taču vismaz ir progress kopš 2020. gada vidus, kad tas pats ministrs ieradās Ventspilī uz slepenu semināru, kurā tika spriests, kā brīvostu iznīcināšanu intensificēt.

Ko ventspilnieki darīs, ja ostā sāks saimniekot AS “Ventas Osta” kā komerctiesību subjekts, jau ir prognozējams: pašvaldība pieprasīs tai ievērot tos pašus normatīvus, ko jāievēro jebkuram komersantam. Pirmkārt, tas attieksies uz piesārņojošās darbības atļauju izņemšanu, un beidzot pašvaldībai būs iespēja ostu, ja tā kļūs par komercfirmu, piespiest likvidēt smakas un putekļus — līdz šim pašvaldībai nebija iespējams iesūdzēt tiesā otru valsts iestādi, jo viena un tā paša ķermeņa kreisā roka nevar tiesā iesūdzēt labo.

Bet tagad, ja “Ventas Osta” kā komerciāla akciju sabiedrība sāks nepildīt vides normatīvus, tad beidzot gan Ventspils domei, gan jebkuram iedzīvotājam būs tiesības vērsties visās iespējamajās iestādēs pēc kārtas, lai sodītu “Ventas Ostu”.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

Foto1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV). 
Lasīt visu...

21

Modelēšana – “KO DARĪT?”

FotoNesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”, “Stabilitātei” un “Tautas kalpi”. Dialogs beidzot ir sācies, un, iespējams, organizāciju loks paplašināsies. Tā kā es neesmu “pirdis dīvānā” un tikai driķējis rakstus, lai gan vārdam ir liels spēks, bet arī piedalījies vairākos pasākumos pret pašreizējo varu, atļaušos izteikt savas domas un dot dažus padomus.
Lasīt visu...

21

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

FotoČinavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par tūkstošiem salauztu likteņu.
Lasīt visu...

21

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

FotoBrīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ bojā iet vairāk nekā 8 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 7 miljonus nāves gadījumu izraisa pati smēķēšana, bet aptuveni 1,2 miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pasīvo smēķēšanu. Vismaz 1,8 miljoniem no 5,478 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo smēķēšana bija nāvi veicinošs faktors.
Lasīt visu...

21

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

FotoEs uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos vai dzīvesveidā, bet fiziska. Turklāt tiek propagandēta nepotēto pilnīga izdeldēšana, kas jau robežojas ar genocīdu.
Lasīt visu...

21

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

FotoSaeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu nedēļu laikā puse eiropiešu tiks inficēti. Kad sapratīsim, ka mēģinājumi apturēt Omikrona izplatību ir bezjēdzīgi?
Lasīt visu...

21

Bezroku antiutopija

FotoLai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas globālu farmaceitisko uzņēmumu bioniskās rokas zilā ANO karoga krāsā ar čipu, kas signalizē par svešas mantas piesavināšanos.
Lasīt visu...

21

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

FotoEksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar šo daiktu pazīstami. Pavisam cita lieta ir „zombējošais internets”. Šīs parādības vēsture ir pavisam īsa, bet tā strauji uzņem apgriezienus.
Lasīt visu...

21

Zahejs

FotoGarīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda. Viņš kļuva zināms un pat populārs tūkstošiem gadu. Viņu sauca Zahejs. Šodien par Zaheju teiktu, ka viņš bija korumpēts ierēdnis, ņēma kukuļus, vairoja savu labklājību uz citu rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...

Foto

Kur tad ir tās „reālās dzīves” priekšrocības, salīdzinot ar „virtuālo pasauli”?

Cilvēkiem piemīt indeve uzskatīt, ka, ja kas patīk viņiem, tad arī pārējiem tam jāpatīk. Ja...

Foto

Orvelisms

- Kāpēc turpināt balto krāsu saukt par balto krāsu?- Bet kā lai sauc balto krāsu? - Par zaļu, protams. - Kā tas ir? Kāpēc?...

Foto

Ko nevar celt, to nevar nest

Runa neiet, jo tai nav kāju un tāpēc tā nevar paiet. Runa nav arī par to, ka cilvēki būtu tendēti...

Foto

Nomērīta ES pseidobrīvības pavada

Kad ES iedzīvotāju vairākuma pretestības gars ir salauzts, tirāni palēnām atklāj kārtis. Nedēļu pirms Ziemassvētkiem EK prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja,...

Foto

Ziemassvētku liekuļi

“Pasaules ļaunīšu” dienderi Dievzemītes augstajos krēslos Ziemassvētkos atļāvās atklāti paņirgāties par latvju tautu. Izliekoties, ka nav visa ļaunuma sakne mūsu valstī, šie sprukstiņi bārstīja...

Foto

Par lūkošanos anālās atveres tumsā kā vēstures finālā

Lieta ir patiešam nopietna. Publiskajā telpā parādās arvien vairak neapšaubāmu pierādījumu tam, ka Fukujamas prognozes par vēstures beigam...

Foto

Viss, kas nav no Dieva, ir no velna

Šis nav tiem, kuri apgalvo, ka nedz Dieva, nedz velna nav. Šis ir tiem, kuri zina, ka tad,...

Foto

Tie ir tie paši...

Tie paši, kas veic genocīdu ar piespiedu vakcināciju, kas uzspiež maskas, kas dala cilvēkus kastas......

Foto

Ja nereģistrēsieties, jūsu viedoklis „Delfus” vairs neinteresēs

Domājot par kvalitatīvas diskusiju telpas veidošanu, Latvijā vadošais ziņu medijs "Delfi" ieviesis izšķirošas izmaiņas rakstu komentēšanas iespējās, – turpmāk...

Foto

Vai mūsu veselais saprāts un dzīvotgriba uzvarēs?

Jums viss drošums tik tērauda bruņās, Bailes ņirgājas jūsu vispārdrošās runās. Jums prātus mierina asins un vīna tvaiks - Bet...

Foto

Tagad baidieties no omikrona!

25. novembra rīts pasaulē sākās ar paniku. Sākumā speciālistu vidū. Dienvidāfrikā tikko bija atklāts jauns Covid-19 paveids – ar milzīgu skaitu jaunu mutāciju,...

Foto

Psihiskās novirzes pēc potes

Esmu ievērojis, ka pēc potes pret kroņa vīrusu saņemšanas daži injicētie paliek dīvaini. Līdzīgos novērojumos dalās daudzi cilvēki. Vēl vakar viņu tuvinieks...

Foto

Vēstule vakcinatoriem un sertificētājiem

Sertificēt brīnumu. Jā, jā - es esmu brīnums. Tāpat kā tu, draugs. Kad es šķetinu laika pavedienu, tas mani atved pie Radītāja....

Foto

Daidžests: viņi ņirgājas par mums

Labklājības (jau pie šī vārda Dievzemītē var ierēkt) ministrs Gatis Eglītis, kurš ar īpašu apķērību neizceļas, publiski skaidri noformulē valdības politiku:...

Foto

Tas, kas nav dzīvojis, - tas taču nevar arī nomirt, vai ne?

Domāju, jābūt drosmīgiem un beidzot jāpasaka atklāti - ir pēdējais laiks nopietni izvērtēt tikšanās...

Foto

Šimbrīžam sazvērestības teorija

To, ka potēšanai pret kroņa vīrusu nav nekā kopēja ar rūpēm par veselību,  manuprāt, nesaprot vairs tikai pilnīgi naivuļi vai nelgas. Tomēr sociāli...

Foto

Dot vai ņemt?

Dzīves laikā mēs gan saņemam, gan dodam citiem. Kad patiesi jūtamies labāk – kad saņemam vai kad dodam paši?...

Foto

Kā pareizi īstenot savas konstitucionālās tiesības

Ļoti rūpīgi sekoju līdzi galveno Latvijas Satversmes “ekspertu” viedokļiem „Rododendra” akcijas laikā. Par pamatu ņemot iepriekš minēto ekspertu gudrākās un...

Foto

Kā saka, katrs saņem to, ko pelnījis

Kamēr Rīgā policijas uzraudzībā mēģina ziedēt rododendrs, Pavļutam jāsāk sist trauksmes bungas – Lielbritānijā jau VIENS cilvēks nomiris AR...

Foto

Valsts policija aicina iedzīvotājus pat nemēģināt īstenot savas Satversmē noteiktās tiesības

Saistībā ar aicinājumiem pulcēties pasākumā “Rododendrs” Valsts policija vērš uzmanību, ka šobrīd cilvēku pulcēšanās saskaņā...

Foto

Uzspiestā mirstības hronika

Cilvēkus biedē ar Covid-19 saslimušo un mirušo statistiku, turot stresā ik mīļu dieniņu. Kādu tas atstāj iespaidu uz ļaužu psihi, oficiozus neinteresē. Ir...

Foto

Sparāna nelikumīgās darbības tika fiksētas, pateicoties drošības iestāžu labai koordinācijai

Gada nogalē negaidīti ir aktualizējies jautājums par jauna Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja izvēli. Tas aktualizējās pēc...

Foto

No kara uz aizsardzību - un atpakaļ uz karu?

Pagājušajā nedēļā Rīgā tikās NATO ārlietu ministri. Apsprieda alianses attiecības ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Pilsēta pasākumam...

Foto

Stutes potei būt

Varbūt vēl ir cilvēki, kas naivi iedomājas, ka viņu sadarbības sertifikāts ir uz mūžiem. Nekā tamlīdzīga. Kad iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems...

Foto

Tā nebija nekāda provokācija, grāmatnīcas darbiniekiem tikai izskatījās!

Valsts darba inspekcija, veicot pārbaudes uzņēmumos, neizmanto provocējošas metodes vai taktiku. Tāda netika izmantota arī Jūsu norādītajā gadījumā, kas...

Foto

Viļņa Ķirša paziņojumi nav īsti korekti

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" vārdā vēlos atvainoties visiem rīdziniekiem, kuru pārvietošanās pa Rīgas ietvēm nedēļas nogalē bija apgrūtināta. Situācija...

Foto

Kā ne tikai es, bet arī citi var nesolīt iekšlietu darbiniekiem

Kā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā...

Foto

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes...

Foto

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

Zinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa...

Foto

Informatīvie tēli

Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis...

Foto

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl...

Foto

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai...

Foto

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par...

Foto

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem...

Foto

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā...

Foto

Hunta, sargies buntavnieka!

Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī...

Foto

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā...

Foto

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav...

Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...