Saeimas komisija: Levita kanceleja no savas flīģeļgribas oficiāli nav atteikusies
PIETIEK14.11.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kaut gan valsts prezidenta Egila Levita kancelejas vadītājs Andris Teikmanis oktobra vidū paziņoja, ka kanceleja esot „nolēmusi pārskatīt savas prioritātes un iegādāties koncertflīģeli brīdī, kad droši varēs rīkot koncertus ar plašu apmeklētāju skaitu”, oficiālā Saeimas komisijas atbilde liecina – no savas flīģeļgribas E. Levita kanceleja tā arī nav atteikusies.
„Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ar Saeimas sekretāra biedres I.Voikas rezolūciju atbildes sniegšanai ir saņēmusi Jūsu 21. oktobra vēstuli ar lūgumu sniegt informāciju par to, vai Valsts prezidenta kanceleja ir Saeimai lūgusi svītrot no budžeta projekta flīģeļa iegādes finansējumu. Informējam, ka šādu Valsts prezidenta kancelejas lūgumu komisija nav saņēmusi,” oficiāli informē komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars. Šī atbilde liecina, ka pretēji Finanšu ministrijas datos redzamajam un publiskajiem solījumiem E. Levita kanceleja ir krāpusies, apgalvojot, ka nemēģinās pie 183 tūkstošus eiro vērtā flīģeļa jau nākamgad.
Pietiek jau informēja, ka E. Levita kanceleja no nākamā gada valsts budžeta 183 921 eiro bija pieprasījusi nevis kādām abstraktām klavierēm, bet jau pavisam konkrētam noskatītam koncertflīģeļa modelim, kā arī pārējiem piederumiem – pārvalkam par 1001 eiro un klavieru soliņam par 1995 eiro.
Kā rāda Finanšu ministrijas sagatavotie valsts budžeta projekta dokumenti attiecībā uz dažādu iestāžu „prioritārajiem pasākumiem”, E. Levita kancelejas „prioritārais pasākums” ir bijis – „nodrošināt augsta līmeņa pasākumu norisi Rīgas pils Svētku zālē”.
E. Levita kanceleja Finanšu ministrijai paziņojusi, ka, „rīkojot valstiski nozīmīgus, augsta līmeņa valsts prezidenta reprezentācijas pasākumus valsts prezidenta rezidencē Rīgas pilī, to nodrošināšanai nepieciešams iegādāties atbilstoša līmeņa koncertflīģeli”.
Pašlaik Rīgas pils Svētku zālē esošais 19. gadsimtā ražotais Blüthner flīģelis esot „tehniski nolietojies” un neesot „izmantojams augstvērtīgu māksliniecisku priekšnesumu sniegšanai”.
Kvalitatīvu pasākumu norises nodrošināšanai Valsts prezidenta kancelejas ilggadējais sadarbības partneris VSIA Latvijas koncerti Latvijas Republikas proklamēšanas 102. gadadienai veltītā svinīgā koncerta nodrošināšanai uz Rīgas pili atgādājis savu koncertflīģeli, taču arī šāds variants Levita kanceleju neapmierinot.
„Valsts prezidenta kanceleja ir aptaujājusi mūzikas jomas ekspertus un saņēmusi ieteikumus, nomainīt esošo instrumentu un iegādāties Rīgas pils Svētku zālei atbilstošāku flīģeļa modeli, tādu kā ražotāja Steinway & Sons koncertflīģeli,” Finanšu ministrijai paziņojusi E. Levita kanceleja.
Turklāt tā jau sniegusi arī precīzu aprēķinu par vajadzībām. „Koncertflīģelis Steinway & Sons modelis D-274 – 180 923,96 EUR. Pārvalks Steinway & Sons D-274 – 1001,88 EUR. Klavieru sols Steinway & Sons Bethoven 336 – 1995,00 EUR,” – šāds ir bijis prezidenta kancelejas minētais aprēķins, kas saņemts no SIA A-T Trade Music.
Pēc tam, kad ziņas par šo vērienīgo flīģeļgribu bija satracinājušas sabiedrību, E. Levita kancelejas vadītājs A. Teikmanis oktobra vidū nāca klajā ar šādu nedaudz izvairīgu paziņojumu:
„Pateicībā Latvijas mediķiem par pašaizliedzīgo darbu COVID-19 pandēmijas laikā 2020. gada 16. jūlijā Rīgas pilī izskanēja koncerts “Kopā”, kur uzstājās tenors Aleksandrs Antoņenko un pianists Reinis Zariņš.
Koncerts tika ļoti atzinīgi novērtēts gan no ekspertu, gan iedzīvotāju puses, tāpēc radās doma Rīgas pili padarīt vairāk pieejamu sabiedrībai, tostarp Svētku zāli izmantojot ne tikai protokolārajiem pasākumiem, pieņemšanām un konferencēm, bet, ņemot vērā tās plašumu un labo akustiku, arī augstas kvalitātes koncertiem.
Tomēr šķērslis šai idejai, ko uzsvēra gan VSIA “Latvijas Koncerti”, gan minētā koncerta dalībnieki, gan citi augstas klases pianisti, kuri ir izmantojuši Rīgas pils telpas, bija tas, ka aptuveni simt gadu vecais koncertflīģelis, kas šobrīd atrodas Rīgas pils Svētku zālē, vairs nespēj nodrošināt pietiekami augstu skaņas kvalitāti.
Savukārt balto koncertflīģeli “Bösendorfer”, kas atrodas Rīgas pils Baltajā zālē (stāvu zemāk), nav iespējams pārvietot uz citām Rīgas pils telpām, jo tādā veidā instruments tiek bojāts. Šie ir iemesli, kādēļ Valsts prezidenta kanceleja lūdza koncertflīģeļa iegādi iekļaut 2022. gada valsts budžetā.
Jāteic, ka Valsts prezidenta kanceleja nākamā gada budžeta plānus Finanšu ministrijai iesniedza šī gada vasaras sākumā. Tobrīd bijām optimistiski, vērojot COVID-19 izplatības rādītājus un vakcinācijas aptveri, taču šobrīd, izvērtējot esošo situāciju un to, cik paredzamā nākotnē varētu publiskiem koncertiem izmantot Rīgas pils Svētku zāli, Valsts prezidenta kanceleja ir nolēmusi pārskatīt savas prioritātes un iegādāties koncertflīģeli brīdī, kad droši varēs rīkot koncertus ar plašu apmeklētāju skaitu.
Jāņem vērā, ka Rīgas pils ir nozīmīgs Latvijas vēstures un kultūras mantojums. Rīgas pils telpas ir atjaunotas vēsturiskajā izskatā, vienlaikus piemērojot tās mūsdienu prasībām. Valsts prezidenta kanceleja ir tikai telpu lietotājs un raugās, lai telpās izvietotie priekšmeti pildītu ne tikai to funkcijas, bet arī iederētos Rīgas pils vēsturiskajā interjerā.”
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.