Saiknes ved uz “Vienotību”: Putinam pietuvināti oligarhi kontrolē Baltijā vienīgo ledusskapju ražotāju
N. Andersons21.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Starp Baltijas valstīs vienīgā ledusskapju ražotāja "Snaige" akcionāriem ir Krievijas investīciju fonds, kas izveidots ar oligarhu Viktora Vekselberga un Aleksandra Mamuta finansējumu, ceturtdien vēstīja Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.
LRT pētniecisko žurnālistu komandas apkopotā informācija liecina, ka fonds "Russian Retail Growth Fund", kas caur Kipras uzņēmumu kontrolē Lietuvā reģistrēto ledusskapju rūpnīcu "Snaige", ir saistīts ar A. Mamutu un V. Vekselbergu, kuri tiek uzskatīti par Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam pietuvināto personu loka pārstāvjiem. No abiem par atbalstu Kremļa režīmam kopš 2018.gada V. Vekselbergam pat noteiktas starptautiskas sankcijas.
BNS ziņo, ka "Snaige" akcionāri no Krievijas kopš Lietuvas kompānijas iegādes to izmanto kā aizdevēju. Līdz šim "Snaige" ir atguvusi tikai divus miljonus eiro no vairāk nekā 11 miljoniem eiro, ko kompānija aizdevusi saviem akcionāriem no Krievijas.
"Snaige" akcijas kotē Viļņas biržā. Tās galvenais akcionārs ar vairāk nekā 90% akciju ir Kiprā reģistrētā kompānija "Sekenora Holdings", kuru netieši kontrolē Kaimanu salās reģistrētais investīciju fonds "Russian Retail Growth Fund".
Lietuvas dienvidu pilsētā Alītā bāzētais ledusskapju ražotājs plāno restrukturizāciju. Pērn kompānija strādāja ar divu miljonu eiro zaudējumiem salīdzinājumā ar 256 000 eiro peļņu 2020. gadā. Tajā pašā laikā apgrozījums pērn audzis par 14,4% līdz 32,9 miljoniem eiro.
Pietiek jau ziņoja, ka vēsturiski “Snaige” produkcijas izplatītājs Latvijā bijis Artis Kampars, kurš vēlāk kļuvis par ekonomikas ministru un “Vienotības” ģenerālsekretāru. Piemēram, 2011. gadā fiksēti šādi notikumi attiecībā uz A. Kampara firmu SIA “Ronis”, kam pieder nekustamie īpašumi Tukumā:
“Kā rāda “Roņa” 2010. gada darbības auditētais pārskats, "labvēļiem" pievienojusies arī SEB banka, kura Kampara parādos un zaudējumos slīkstošajai kompānijai pērn ļāvusi nemaksāt iespaidīgā kredīta pamatsummu un, iespējams, pat procentus vai to daļu. Kampara uzņēmums SEB un “Swedbank” ir ņēmis divus lielus kredītus, SEB bankai par labu ieķīlājot ēkas Tukumā, Šēseles ielā 3 un Raiņa ielā 16A, bet par labu “Swedbank” — nekustamo īpašumu Zemītes ielā; abiem kredītiem dots arī Kamparam oficiāli vairs nepiederošās SIA “Snaige Latvija” galvojums. [Vēl pirms tam] ministra nestrādājošā dzīvesbiedre spējusi viņam grūtā brīdī uzdāvināt 27 tūkstošus latu, mistisks investors, kura vārdu vai nosaukumu Kampars pretlikumīgi nepublisko, viņam avansā izsniedzis 35 tūkstošus latu, bet vēl cits nezināms labvēlis pašā ekonomiskās krīzes kulminācijā 2009. gadā, kad ikdienišķiem uzņēmējiem kredīti bija faktiski nepieejami, ar smagiem zaudējumiem strādājošajam “Ronim” izsniedzis aizdevumu uz trim gadiem, turklāt aizdevuma devējs no ministra firmas nav prasījis pat aizdevuma procentus.”
2010. gada nogalē lielu ažiotāžu izraisīja A. Kampara vakariņas Kremlī ar Vladimiru Putinu — tobrīdējais ekonomikas ministrs, paužot vēlmi arī turpmāk pirkt gāzi no Krievijas, piedāvājis Latvijas vārdā maksāt augstāku cenu par to.
Tagad, Lietuvas sabiedriskā medija LRT žurnālistiem noskaidrojot, ka ledusskapju rūpnīcu, kuras produkciju savulaik Latvijas tirgū lielos apjomos virzīja A. Kampara firma, šobrīd beidzot parādās pirmās norādes, kas tie tādi, iespējams, varētu būt bijuši savulaik par “labvēļiem”, par kuriem A. Kampars toreiz atteicās sniegt jebkādas norādes. Jāatgādina, ka teiciens par “Kampara tumbočku” jau sen folklorizējies.
Tikai daži virsraksti no arhīva:
https://www.pietiek.com/raksti/kampars_sanemis_jaunu_davanu,_soreiz__no_bankas/
https://www.pietiek.com/raksti/kampars_algu_sanem_gan_vienotiba,_gan_uzturesanas_atlauju_lobija/
https://www.pietiek.com/raksti/kampars_nejausi_atklaj_melus_par_sava_uznemuma_pirksanu/
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.