Saistībā ar izgāzušos interneta azartspēļu projektu „Latvijas Loto” varētu būt zaudējis līdz pat 800 000 eiro
PIETIEK19.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saistībā ar 2017. gadā sākto, tagad iesaldēto un faktiski izgāzušos interneta azartspēļu projektu valsts azartspēļu uzņēmums – AS Latvijas Loto (attēlā – valdes priekšsēdētāja Maija Kubli) varētu būt zaudējis līdz pat 800 tūkstošiem eiro.
Pietiek jau informēja, ka AS Latvijas Loto pirms vairākiem gadiem slēpti no sabiedrības sāka attīstīt savu interaktīvo azartspēļu – faktiski interneta azartspēļu – projektu un vēl pašlaik mēģina slēpt gan summas, kas šajā laikā iztērētas šai apturētajai iecerei, gan arī to, kādas tieši iekārtas un tehnoloģijas – kurām pagaidām tā arī nav pielietojuma – šajā laikā ir iegādātas.
Pirms trim gadiem, 2017. gada 25. oktobrī Māra Kučinska vadītais Ministru kabinets pieņēma speciālu rīkojumu, kas bija attiecināts uz vienu konkrētu uzņēmumu – valsts azartspēļu kompāniju Latvijas Loto. Rīkojums sastāvēja no viena pagarāka teikuma:
„Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 1. panta pirmās daļas 18. punktu un 7. pantu, noteikt valsts akciju sabiedrības Latvijas Loto vispārējo stratēģisko mērķi - starptautiski atzītā sociālās atbildības, drošības un kvalitātes līmenī organizēt licencētas spēles, nodrošinot augstākas kvalitātes standartu un sabiedrības interešu un spēlētāju tiesību aizsardzību Latvijā, novēršot tirgus nepilnību.”
Tas, kas publiski netika pateikts, - balstoties gan uz šo rīkojumu, gan uz valdības lemto nepilnu pusgadu iepriekš, slēpti no sabiedrības tika sākta gatavošanās, lai Latvijas Loto sāktu pelnīt arī interaktīvo azartspēļu tirgū, kas patiesībā nozīmēja – sāktu piedāvāt arī azartspēles internetā.
Taču Latvijas Loto 2017. gada pārskatā par šo gatavošanos atrodamas ārkārtīgi skopas ziņas: „2017.gadā VAS “Latvijas Loto” veica sagatavošanas darbus un izstrādāja noteikumus interaktīvo izložu licences saņemšanai Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā.” Šī bija vienīgā vieta gada pārskatā, kurā ir pieminēta interneta azartspēļu apgūšanas iecere. Savukārt nekādi dati par to, cik šī gatavošanās izmaksājusi, gada pārskatā nav atklāti.
Arī nākamajā, 2018. gadā investīcijas interneta azartspēļu ieviešanai netika atklātas, taču projekts strauji tika virzīts uz priekšu. „Pārskata periodā kapitālsabiedrībā turpināts darbs interaktīvo azartspēļu projekta ieviešanai, izvēloties tehnoloģiju piegādātājus un veicot darbības interaktīvo azartspēļu organizēšanas licenču saņemšanai,” bija norādīts Latvijas Loto gada pārskatā.
Taču 2019. gada sākumā Latvijas Loto vēlme sākt pelnīt arī uz interneta azartspēļu rēķina tika negaidīti apturēta, - nācās ievērot Krišjāņa Kariņa valdības deklarācijā minēto: „Ierobežosim azartspēļu pieejamību. Pilnveidosim azartspēļu un izložu nozares regulējumu, aktīvi cīnoties ar nelegālajām azartspēlēm un izlozēm, pastiprinot reklāmas uzraudzību.”
Rezultātā 2019.gada 31.jūlija akcionāru sapulcē – kuras funkcijas pilda Finanšu ministrijas valsts sekretāre – nācās pieņemt lēmumu pagaidām apturēt Latvijas Loto iesaistīšanos interaktīvo azartspēļu tirgū. Taču līdz pat šim, vairāk nekā gadu pēc pieņemtā lēmuma Latvijas Loto vadība nevēlas atklāt ne to, kādas bija investīcijas neveiksmīgajā interneta azartspēļu projektā, ne to, cik lielu daļu no tām ir nācies norakstīt.
Atbilstoši Latvijas Loto iepirkumu politikai informācija par aktuālajam iegādēm tiekot publicēta uzņēmuma interneta vietnē, taču tur nekāda informācija par interaktīvo azartspēļu projektu nav atrodama. Ieguldījumi šim projektam nav atšifrēti arī Latvijas Loto gada pārskatos, uz kuriem tāpat norāda uzņēmuma valde.
Tomēr, neraugoties uz valsts azartspēļu kompānijas vadības vēlmi noklusēt zaudējumus, ko AS Latvijas Loto cietusi saistībā ar izgāzušos interneta azartspēļu projektu, uz to apjomu pietiekami skaidri norāda uzņēmuma gada pārskatos sniegtā vispārīgā informācija.
AS Latvijas Loto 2018. gada, 2019. gada un šā gada 2.ceturkšņa publiski pieejamo pārskatu bilances postenī "Pamatlīdzekļu izveidošana un nepabeigtā celtniecības objektu izmaksas" atrodamie dati rāda – no 2018. gada līdz šā gada 30. jūnijam ir fiksēts ļoti būtisks šī bilances posteņa pieaugums, kas uzrāda nepabeigtos pamatlīdzekļus par 779 tūkstošiem eiro.
No Latvijas Loto 2019. gada pārskata vadības ziņojuma skaidri izriet, ka nekādu citu nepabeigtu projektu azartspēļu uzņēmumam nav bijis, un tas savukārt nozīmē, ka šis bilances postenis 779 tūkstošu eiro apmērā ir saistīts tieši ar interneta azartspēļu attīstības projekta.
Ņemot vērā, ka nepabeigtu vai nefunkcionējošu interneta platformu iekļaut pamatlīdzekļos nebūs iespējams, likumsakarīgs secinājums ir – gandrīz 800 tūkstošus eiro AS Latvijas Loto nāksies norakstīt zaudējumos.
„Latvijas Loto nav Publisko iepirkumu likuma subjekts. Latvijas Loto iepirkumi tiek organizēti atbilstoši Latvijas Loto iepirkumu politikai,” – tas ir faktiski viss, ko šai sakarā vēlas paskaidrot M. Kubli vadītās valsts kapitālsabiedrības valde. Pašlaik attiecīgs informācijas pieprasījums jau ir nosūtīts Latvijas Loto kapitāldaļu turētājai – Finanšu ministrijai tās valsts sekretāres Baibas Bānes personā.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
