Sāk administratīvo lietu par Rīgas domes nevēlēšanos atklāt ziņas par izcirstajiem kokiem
PIETIEK23.10.2018.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Administratīvā rajona tiesa ir sākusi administratīvo lietu saistībā ar Rīgas pašvaldības nevēlēšanos atklāt ziņas par to, cik daudzi koki un ar kādu pamatojumu pērn un šā gada pavasarī ir izcirsti galvaspilsētas teritorijā, kā arī detalizētu informāciju par katru nocirsto koku. Pietiek šodien publicē pieteikumu administratīvajai tiesai, pēc kura saņemšanas tika sākta lieta.
Pieteikums administratīvajai rajona tiesai
2018. gada 20. aprīlī vērsos Rīgas domē ar šādu informācijas pieprasījumu:
„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:
1) kas ir tās pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības, kas pašvaldības uzdevumā nodarbojas ar koku izzāģēšanu galvaspilsētas teritorijā? Par katru attiecīgo juridisko personu miniet tās pilnu nosaukumu
2) cik gadījumos katra no šīm juridiskajām personām laikā posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 20. aprīlim ir veikusi koku izzāģēšanu galvaspilsētā. Par katru gadījumu sniedziet datus par konkrētā koka nozāģēšanu - precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā domes struktūra vai kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās nozāģēšanas pamatojumu.
Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts un pašvaldību pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Uz šo informācijas pieprasījumu esmu saņēmis ar 2018. gada 21. maiju datētu vēstuli, ko parakstījis Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs I. Vircavs.
Šajā vēstulē lielākā daļa no manis prasītās informācijas (dati par konkrētā koka nozāģēšanu - precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā domes struktūra vai kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās nozāģēšanas pamatojumu) nav sniegta.
Šā gada 22. jūnijā vērsos ar pieteikumu administratīvajā rajona tiesā, kā atbildētāju minot Rīgas domi.
Administratīvā rajona tiesa manu pieteikumu nepieņēma, norādot, ka Rīgas pilsētas būvvaldes atteikums jāpārsūdz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.
Atteikumu pārsūdzēju šā gada 19. jūlijā, un šā gada 10. augustā saņēmu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atteikumu, kas datēts ar šā gada 7. augustu.
Tā kā uzskatu Rīgas pilsētas būvvaldes rīcību, nesniedzot man prasīto informāciju, par prettiesisku un tā kā man nav iespējas pārsūdzēt šo informācijas sniegšanas atteikumu augstākstāvošā iestādē,
lūdzu tiesu:
1) ierosināt administratīvo lietu;
2) atzīt par prettiesisku Atbildētāja rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju;
3) uzlikt Atbildētājam par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas;
4) uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju.
Lato Lapsa
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
