Sāk administratīvo lietu par Rīgas domes nevēlēšanos atklāt ziņas par izcirstajiem kokiem
PIETIEK23.10.2018.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Administratīvā rajona tiesa ir sākusi administratīvo lietu saistībā ar Rīgas pašvaldības nevēlēšanos atklāt ziņas par to, cik daudzi koki un ar kādu pamatojumu pērn un šā gada pavasarī ir izcirsti galvaspilsētas teritorijā, kā arī detalizētu informāciju par katru nocirsto koku. Pietiek šodien publicē pieteikumu administratīvajai tiesai, pēc kura saņemšanas tika sākta lieta.
Pieteikums administratīvajai rajona tiesai
2018. gada 20. aprīlī vērsos Rīgas domē ar šādu informācijas pieprasījumu:
„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:
1) kas ir tās pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības, kas pašvaldības uzdevumā nodarbojas ar koku izzāģēšanu galvaspilsētas teritorijā? Par katru attiecīgo juridisko personu miniet tās pilnu nosaukumu
2) cik gadījumos katra no šīm juridiskajām personām laikā posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 20. aprīlim ir veikusi koku izzāģēšanu galvaspilsētā. Par katru gadījumu sniedziet datus par konkrētā koka nozāģēšanu - precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā domes struktūra vai kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās nozāģēšanas pamatojumu.
Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts un pašvaldību pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Uz šo informācijas pieprasījumu esmu saņēmis ar 2018. gada 21. maiju datētu vēstuli, ko parakstījis Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs I. Vircavs.
Šajā vēstulē lielākā daļa no manis prasītās informācijas (dati par konkrētā koka nozāģēšanu - precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā domes struktūra vai kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās nozāģēšanas pamatojumu) nav sniegta.
Šā gada 22. jūnijā vērsos ar pieteikumu administratīvajā rajona tiesā, kā atbildētāju minot Rīgas domi.
Administratīvā rajona tiesa manu pieteikumu nepieņēma, norādot, ka Rīgas pilsētas būvvaldes atteikums jāpārsūdz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.
Atteikumu pārsūdzēju šā gada 19. jūlijā, un šā gada 10. augustā saņēmu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atteikumu, kas datēts ar šā gada 7. augustu.
Tā kā uzskatu Rīgas pilsētas būvvaldes rīcību, nesniedzot man prasīto informāciju, par prettiesisku un tā kā man nav iespējas pārsūdzēt šo informācijas sniegšanas atteikumu augstākstāvošā iestādē,
lūdzu tiesu:
1) ierosināt administratīvo lietu;
2) atzīt par prettiesisku Atbildētāja rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju;
3) uzlikt Atbildētājam par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas;
4) uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju.
Lato Lapsa
Seko mums 
Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa.
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
