Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā pēdējās pāris dienās vairākās Latvijas Republikas pilsētās notikušo saistībā ar Saeimas deputāta Alda Gobzema aizturēšanu iespējama administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai vismaz vienā gadījumā pat ne pārkāpuma brīdī, uzskatu par savu pilsoņa pienākumu pārkāpt autortiesības un iepazīstināt pilsoniski aktīvos tautiešus ar fragmentu no 2020. gadā izdotā izdevuma “Latvijas Republikas Satversmes komentāri, II nodaļa, Saeima”.

Notikušās deputāta aizturēšanas, kuras Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks publiski nodēvēja par “absolūti īslaicīgām aizturēšanām” (pamēģiniet atrast šo procedūru kaut kur Latvijas Republikas likumos!), ir uzskatāmas par kārtējo klajo vēršanos pret Latvijas valsts iekārtu. Ir steidzami jāizmeklē Valsts policijas amatpersonu un iekšlietu ministres Marijas Golubevas atbildība notikušajā, kā arī jāorganizē Valsts policijas darbinieku apmācība Latvijas valsts tiesību sistēmas pamatos.

Latvijas Republikas Satversmes 29. pants skan šādi:

 29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

Kontekstam der arī zināt Satversmes 28. pantu:

28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:

1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai

2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.

Kā arī Satversmes 30. pantu:

30. Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.

Tālāk seko izvilkums no augstāk minētajā izdevumā “Satversmes komentāri, II nodaļa, Saeima”, Satversmes 29. un 30. pantam veltītās nodaļas, no 497. līdz 502. lapaspusei (izdevumā sniegtās atsauces šajā izvilkumā nav iekļautas). Nepacietīgākie lasītāji var uzreiz steigt uz 57. paragrāfu. Ievērības cienīgs ir arī 46. paragrāfs.

D. Pantu saturs un nozīme tiesību sistēmā

1. Saeimas deputāta personas brīvības ierobežošana (Satversmes 29. pants)

1.1. Saeimas deputāta brīvības ierobežošanas kā deputāta neaizskaramības izpratne.

45. Satversmes 29. pantā noteikts, ka bez Saeimas piekrišanas nevar: 1) Saeimas deputātu apcietināt, 2) izdarīt pie Saeimas deputāta kratīšanas un 3) citādi ierobežot Saeimas deputāta personas brīvību. Katrs no šiem gadījumiem apskatāms sīkāk.

46. Lai arī sākotnēji var šķist, ka Satversmes 29. pants attiecināms tikai uz kriminālprocesuālo jomu, tomēr tā uzskatīt būtu maldinoši. Dažādi personas brīvības ierobežojumi mūsdienās raksturīgi ne tikai kriminālprocesuālajai jomai, t.i., procesiem par noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī citām jomām. Līdz ar to nebūtu pareizi Satversmes 29. pantā norādīto dēvēt par deputātu kriminālprocesuālo imunitāti, jo tā darbības robežas ir plašākas. Šī Saeimas deputātu neaizskaramība attiecināma uz ikvienu jomu, kurā var tikt ierobežota viņa personas brīvība.

47. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otro daļu nav nepieciešams pieņemt atsevišķus lēmumus par piekrišanu kriminālprocesuālu līdzekļu piemērošanai tiem deputātiem, kurus Saeima saskaņā ar Satversmes 30. pantu ir izdevusi kriminālvajāšanai.

1.2. Saeimas deputāta brīvības atņemšana

48. Satversmes 29. pantā iekļautā norāde uz Saeimas locekļa “apcietināšanu”. Jēdziens “apcietinājums” ir kriminālprocesuāls jēdziens, proti, apcietinājums ir viens no Kriminālprocesa likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Tomēr Satversmes 29. panta teksts ļauj atzīt, ka jēdziena “apcietināt” lietojums nav identisks Kriminālprocesa likumā lietotajai šī jēdziena izpratnei. Uz to tieši norāda Satversmes 29. pantā iekļautā norāde, ka deputātu var apcietināt, ja tas notverts nozieguma izdarīšanas nodarījuma brīdī — saskaņā ar Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju sākotnēji persona, kura notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā, tiek aizturēt un tikai pēc tam, ja nepieciešams, var tikt apcietināta. Turklāt Kriminālprocesa likumā aizturēšana un apcietinājums ir tikai divi no vairākiem piespiedu līdzekļiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, starp kuriem ir arī tādi kā, piemēram, mājas arests, ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai. Tāpat atzīstams, ka personas preventīva (procesuāla) aizturēšana (tās brīvības atņemšana) paredzēta ne tikai krimināltiesiskajā jomā, bet arī citās (piemēram, personas īslaicīgas aizturēšanas iespējas paredzētas likumā “Par policiju”, Administratīvo pārkāpumu kodeksā). Domājams, ka visi procesuālās brīvības atņemšanas veidi varētu tikt ietilpināti Satversmes 29. panta pirmajā teikumā lietotajā terminā “apcietināt”. Tajā pašā laikā, pat nepiekrītot šādam normas izpratnes variantam, atzīstams, ka jebkurai Saeimas deputāta brīvības atņemšanas formai nepieciešama Saeimas piekrišana, jo tā jebkurā gadījumā ietilpst “personas brīvības aprobežojumā” Satversmes 29. panta izpratnē, pat ja uz to neattiecinām jēdzienu “apcietinājums”.

49. Krimināllietā piespriestu brīvības atņemšanas sodu piemērošanas gadījumā Satversmes 29. pants nav piemērojams, jo saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18. panta pirmo daļu deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums, kurš var būt vienīgais veids, kā saskaņā ar Kriminālprocesa likumu personai piespriež kā sodu brīvības atņemšanu. Līdz ar to brīvības atņemšanas sods tiek izpildīts jau tad, kad notiesātais vairs neieņem deputāta statusu.

1.3. Piespiedu pārmeklēšanas pie Saeimas deputāta un citāda Saeimas deputāta personas brīvības ierobežošana

50. Kratīšana ir vēl viens personas brīvības ierobežošanas veids, kurš tieši nosaukts Satversmes 29. pantā. Līdzīgi kā ar apcietinājumu, arī attiecībā uz kratīšanu var norādīt, ka šis jēdziens ir kriminālprocesuāls un ilgstoši tas tiešām tika saistīts tikai ar kriminālprocesu. Tomēr šobrīd, kad arī citu jomu kompetentām iestādēm ir piešķirtas plašākas tiesības, domājams, ka komentējamā panta izpratnē tas nebūtu jāsaista tikai ar kriminālprocesu. Kratīšana pēc būtības ir darbība, kuras saturs ir piespiedu pārmeklēšana. Savukārt piespiedu pārmeklēšanas pasākumus paredz arī vairāki citi likumi, ne tikai Kriminālprocesa likums. Šādas piespiedu darbības paredzētas, piemēram, Konkurences likumā.

51. Ja piespiedu pārmeklēšanas veikšanai nepieciešams iepriekšējas izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmums, tad, pirms kompetentās personas vēršas Saeimā par piekrišanas saņemšanu, šīs darbības izpildei, lēmumam jau būtu jābūt pieņemtam. Šāds ieteikums izriet no apstākļa, ka piespiedu pārmeklēšana ir būtisks personu ierobežojošs līdzeklis, kura veikšanas iespējamības samērīgumu un tiesiskumu pilnvarots izvērtēt tieši tiesnesis. Līdz ar to Saeimas deputātiem, kuri lemj par piekrišanas došanu, lemšanas brīdī būtu jābūt pārliecinātiem, ka tiesnesis ir devis akceptu šādai darbībai.

52. Satversmes 29. pantā noteiktais attiecībā uz kratīšanu ievērojams ikreiz, kad kratīšana tiek veikta “pie Saeimas deputāta”, tātad gan attiecībā uz viņa paša kratīšanu, gan attiecībā uz to telpu, transportlīdzekļu utt. kratīšanu, kuras deputāts lieto, u.tml.

53. Papildus tieši nosauktajai apcietināšanai un kratīšanai Satversmes 29. pants liedz bez Saeimas piekrišanas realizēt arī citus pasākumus, kuri “aprobežo deputāta personisko brīvību”. Šī jēdziena skaidrojums nekur nav ietverts, līdz ar to, veicot konkrētus pasākumus attiecībā pret Saeimas deputātu, vienmēr jāizvērtē, vai šis pasākums nav viņa personas brīvību ierobežojošs. Vērā būtu ņemama 28. panta jēga un šī deputāta neaizskaramības veida mērķis, atceroties, ka 28. pants veltīts deputāta paša personiskās brīvības ierobežošanas kontrolei, nolūkā nodrošināt netraucētu parlamenta darbu. Šai normai nebūtu piešķirams cits mērķis, piemēram, deputātu rīcībā esošas neizpaužamas informācijas aizsardzībai, uz ko vairāk attiecināms Satversmes 31. pants.

54. Šis deputāta neaizskaramības gadījums ir ar visplašāko piemērošanas loku, jo personu brīvību ierobežojoši pasākumi var tikt piemēroti visdažādākajās dzīves jomās, ne tikai publisko sodu tiesību jomā. Piemēram, piespiedu atvešana, kas uzskatāma par personas brīvības ierobežošanu (uz ko iekļauta tieša norāde arī Saeimas kārtības ruļļa 17. pantā), ir atzīta gan kriminālprocesā, gan administratīvajā procesā un pat civilprocesā.

55. Personas brīvību ierobežojoši pasākumi, kuru veikšanai saņemama Saeimas piekrišana, var būt kā procesuāltiesiski, piemēram, jau minētā piespiedu atvešana, visi citi Kriminālprocesa likumā noteiktie piespiedu līdzekļi (piemēram, liegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzība utt.), Civilprocesa likumā noteiktie pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, kuri ierobežo personas brīvību, procesuālas darbības informācijas ieguvei, kuras ierobežo personas brīvību, piemēram, publiski nepieejamu telpu un objektu apskates u.tml., tāpat arī materiāltiesiskie brīvību ierobežojošie pasākumi, kas tiek piemēroti procesa beigās.

1.4. Gadījums, kad Saeimas deputāts aizturēts noziedzīga nodarījuma pastrādāšanas brīdī

56. Vienīgais izņēmums, kad Saeimas deputātam var atņemt brīvību bez Saeimas piekrišanas, ir noteikts Satversmes 29. panta otrajā teikumā: “Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas” (flagrante delicto). Šāds izņēmums ir pamats ar apstākli, ka gadījumā, ja parlamenta deputāts tiek pieķerts paša nodarījuma veikšanas brīdī, nevajadzētu rasties saprātīgām šaubām, ka šāda parlamentārieša brīvības ierobežošana ir pamatota jeb nav politiski motivēta. Tomēr arī šādā gadījumā parlaments patur tiesības pārbaudīt, vai brīvības ierobežošana ir pamatota, kā to paredz Satversmes 29. panta trešais un ceturtais teikums.

57. Satversmes 29. panta otrais teikums, kā izņēmums no panta pirmajā teikumā ietvertā vispārējā principa, iztulkojams iespējami šauri. Satversmes 29. panta pirmais teikums ir attiecināms ne tikai uz kriminālprocesu, bet uz jebkuru tiesību jomu, kurā ir iespējama brīvības ierobežošana vai piespiedu pārmeklēšana, toties Satversmes 29. panta otrais teikums attiecas tikai uz kriminālprocesu. To ļauj atzīt Satversmē apzināti lietotā norāde uz “nozieguma vietu”. Satversmes tapšanas laikā spēkā bija Sodu likumi, kuros noziedzīgie nodarījumi tika iedalīti pārkāpumos, noziegumos un smagos noziegumos. To, ka deputāti apzinājās jēdzienu nozīmīgumu, apliecina iepriekš apskatītā Satversmes pieņemšanas gaitā notikusī tagadējā Satversmes 30. panta redakcijas precizēšana (skat. 28. punktu). Nav pamata uzskatīt, ka precizējot 30. panta redakciju, deputāti nebūtu pievērsuši uzmanību 29. panta redakcijai. Līdz ar to secināms, ka norāde tikai uz “nozieguma” vietu bijusi apzināta un pieļāvums deputātu aizturēt (apcietināt) flagrante delicto apzināti netika attiecināts uz vieglākajiem tai laikā saskaņā ar Sodu likumu sodāmajiem noziedzīgajiem nodarījumiem — pārkāpumiem. Līdz ar to, domājams, arī mūsdienās pieļāvums Saeimas deputātu aizturēt, un tam sekojoši, iespējams, arī apcietināt, bez Saeimas piekrišanas attiecināms tikai uz situāciju, kad tas tiek aizturēts sakarā ar atrašanos nozieguma vietā Kriminālprocesa likuma 264. panta kārtībā.

58. Bez Saeimas piekrišanas Saeimas deputātu var apcietināt tikai tad, “ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas”. Diskusijas ir raisījis jautājums, vai apcietināšana ir pieļaujama ne tikai paša nodarījuma veikšanas brīdī, bet arī neilgi pēc tā. 1932. gada 3. novembrī Gulbenē tika apcietināts Saeimas deputāts Pēteris Rūtiņš. P. Rūtiņš bija ieradies Gulbenē, kur veicis komunistisku politisko aģitāciju vietēju iedzīvotāju vidū, tostarp izplatījis nelegālu komunistisko literatūru. No iekšlietu ministra sniegtās informācijas izriet, ka apcietināšana notikusi pusotru stundu pēc nodarījuma (aģitācijas) veikšanas dzelzceļa vagona brīdī, kad P. Rūtiņš ar vilcienu plānojis doties prom no Gulbenes. Visu šo laiku viņam sekojuši Politiskās pārvaldes darbinieki.

Saeimas deputāti Emīls Sudmalis, Fēlikss Cielēns un Fricis Menders norādīja, ka P. Rūtiņš ir nekavējoši jāatbrīvo, jo apcietināšana netika izdarīta uzreiz. F. Cielēns skaidroja, ko, noziegumu pastrādājot, nozīmē, ka “pie nozieguma pastrādāšanas jābūt bijušiem klāt lieciniekiem, kas noziedzīgo nodarījumu redzējuši, jābūt bijušiem klāt attiecīgo valdības iestāžu amata personām, kas būtu noteikti pārliecinātas, ka deputāts tiešām minēto noziegumu pastrādājis. Tā tad attiecīgām amatpersonām jābūt bijušām klāt paša nozieguma izdarīšanas momentā, lai novērstu noziedzīgā nodarījumu turpmākās pastrādāšanas iespējamības vai sekas, kas varbūt varētu draudēt no nozieguma pastrādāšanas.” Savukārt F. Menders bija vēl tiešāks, norādot, ka “Satversmes 29. pantu, kā speciālo tiesību pantu nedrīkst nekādā ziņā tulkot paplašinošā nozīmē. [A]pcietināšanu var izdarīt pie nozieguma pastrādāšanas, bet nevis nozieguma vietā tūliņ pēc tam, kad, varbūt, nozieguma darītājs jau ir aizgājis prom.”

Tomēr Saeimas vairākums šādam viedoklim nepievienojās, dodot piekrišanu P. Rūtiņa paturēšanai apcietinājumā. Šīs debates liecina, ka Satversmē ietvertais noteikums par deputāta apcietināšanu pie paša nozieguma pastrādāšanas ir jātulko šauri. Tajā pašā laikā tas neizslēdz iespēju deputātu aizturēt tūlīt pēc nozieguma veikšanas vai bēgot no nozieguma veikšanas vietas.

59. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 269. panta pirmajai daļai aizturētais ir nekavējoties jāatbrīvo, ja: 1) nav apstiprinājušās aizdomas, ka šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu; 2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas pamata un nosacījumu; 3) nav nepieciešamas aizturētajam piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli; 4) beidzies likumā noteiktais aizturēšanas termiņš (48 stundas); 5) izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli. Ja Saeimas deputāts jau nav atbrīvots un Saeima ir paspējusi pieņemt lēmumu par Saeimas deputāta atsvabināšanu, Saeimas deputāts ir nekavējoties jāatbrīvo. Ja aizturētajam Saeimas deputātam ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu tiek piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis (apcietinājums, mājas arests), tad tā izpilde ir uzsākama nekavējoties un līdz Saeimas piekrišanai nav jāgaida. Deputāts no apcietinājuma vai mājas aresta ir jāatbrīvo, ja Saeima pieņem lēmumu par tā atsvabināšanu.

60. Satversmes 29. panta trešais teikums paredz, ka par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Nepieciešamības gadījumā Prezidijs var sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Saeimas kārtības ruļļa 17. panta pirmā daļa paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Piekrišana deputāta paturēšanai apcietinājumā nenozīmē, ka ir dota piekrišana deputāta saukšanai pie kriminālatbildības.

61. Komentējamās normas ceturtais teikums nosaka, ka laikā starp sesijām līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas Prezidijs. Saeimas sasaukuma darbības laiks ir sadalīts sesijās, kurās Saeima darbojas, un starpsesiju periodos, kad Saeimas darbība ir pārtraukta. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Savukārt Saeimas Prezidijs darbojas nepārtraukti, arī starpsesiju periodos, tāpēc laikā, kad parlaments nedarbojas, tam ir piešķirtas pilnvaras izlemt jautājumu par deputāta atsvabināšanu.

Ja Saeimas Prezidijs to uzskata par lietderīgu, tas var pieņemt lēmumu par Saeimas ārkārtas sesijas sasaukšanu jautājuma par deputāta atsvabināšanu izlemšanai. Šāda Prezidija rīcība nebūtu pretrunā ar Satversmi, jo Prezidijam šādas tiesības ir piešķirtas izņēmuma kārtā, atkāpjoties no vispārējā principa, ka šo jautājumu izlemj pats parlaments. Būtiski atzīmēt, ka šādai Prezidija tiesībai lielāka nozīme bija Satversmes izstrādāšanas brīdī, proti, laikmetā, kad transporta un komunikācijas līdzekļu attīstības līmenis ierobežoja Prezidija iespējas īsā laikā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

21

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

FotoVienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Lasīt visu...

21

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

FotoPievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Lasīt visu...

21

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

FotoIespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...

Foto

VID bravurīgās pasaciņas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes stāsts, ka X stundā (ar to parasti domā Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu) anštaltes darbība nerimsies,...

Foto

Tiesību pieejamības un taisnīguma nodrošināšanas izaicinājumi Latvijā: tiesiskās valsts īstenošana un sociālā nevienlīdzība

Tiesiskās valsts koncepcija, kas uzsver tiesību aizsardzības nodrošināšanu kā fundamentālu sabiedrības attīstības pamatu,...

Foto

Vai latviešu valodas nākotne ir apdraudēta?

Apdraudēta valoda ir tāda valoda, kurai draud izzušana, jo tās runātāji izmirst vai pāriet uz citas valodas lietošanu. Valodu izzušana...

Foto

Draudīgā numeroloģija

Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem...

Foto

Brīvā griba kā cilvēka tiesiskās un garīgās autonomijas pamats

Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam...

Foto

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence....

Foto

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz...

Foto

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur...

Foto

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas,...

Foto

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā...

Foto

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču...

Foto

Tauta skrien, bet valsts bremzē

Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo...

Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....