Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā pēdējās pāris dienās vairākās Latvijas Republikas pilsētās notikušo saistībā ar Saeimas deputāta Alda Gobzema aizturēšanu iespējama administratīvā pārkāpuma izdarīšanas brīdī vai vismaz vienā gadījumā pat ne pārkāpuma brīdī, uzskatu par savu pilsoņa pienākumu pārkāpt autortiesības un iepazīstināt pilsoniski aktīvos tautiešus ar fragmentu no 2020. gadā izdotā izdevuma “Latvijas Republikas Satversmes komentāri, II nodaļa, Saeima”.

Notikušās deputāta aizturēšanas, kuras Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks publiski nodēvēja par “absolūti īslaicīgām aizturēšanām” (pamēģiniet atrast šo procedūru kaut kur Latvijas Republikas likumos!), ir uzskatāmas par kārtējo klajo vēršanos pret Latvijas valsts iekārtu. Ir steidzami jāizmeklē Valsts policijas amatpersonu un iekšlietu ministres Marijas Golubevas atbildība notikušajā, kā arī jāorganizē Valsts policijas darbinieku apmācība Latvijas valsts tiesību sistēmas pamatos.

Latvijas Republikas Satversmes 29. pants skan šādi:

 29. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima. Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas. Par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Laikā starp sesijām, līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas prezidijs.

Kontekstam der arī zināt Satversmes 28. pantu:

28. Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par amatu izpildot izteiktām domām nevar saukt pie atbildības ne tiesas, ne administratīvā, ne disciplinārā ceļā. Saeimas locekli var saukt pie tiesas atbildības, ja viņš, kaut arī amatu izpildot, izplata:

1) godu aizskarošas ziņas, zinādams, ka tās nepatiesas, vai

2) godu aizskarošas ziņas par privātu vai ģimenes dzīvi.

Kā arī Satversmes 30. pantu:

30. Pret Saeimas locekli nevar uzsākt kriminālvajāšanu bez Saeimas piekrišanas.

Tālāk seko izvilkums no augstāk minētajā izdevumā “Satversmes komentāri, II nodaļa, Saeima”, Satversmes 29. un 30. pantam veltītās nodaļas, no 497. līdz 502. lapaspusei (izdevumā sniegtās atsauces šajā izvilkumā nav iekļautas). Nepacietīgākie lasītāji var uzreiz steigt uz 57. paragrāfu. Ievērības cienīgs ir arī 46. paragrāfs.

D. Pantu saturs un nozīme tiesību sistēmā

1. Saeimas deputāta personas brīvības ierobežošana (Satversmes 29. pants)

1.1. Saeimas deputāta brīvības ierobežošanas kā deputāta neaizskaramības izpratne.

45. Satversmes 29. pantā noteikts, ka bez Saeimas piekrišanas nevar: 1) Saeimas deputātu apcietināt, 2) izdarīt pie Saeimas deputāta kratīšanas un 3) citādi ierobežot Saeimas deputāta personas brīvību. Katrs no šiem gadījumiem apskatāms sīkāk.

46. Lai arī sākotnēji var šķist, ka Satversmes 29. pants attiecināms tikai uz kriminālprocesuālo jomu, tomēr tā uzskatīt būtu maldinoši. Dažādi personas brīvības ierobežojumi mūsdienās raksturīgi ne tikai kriminālprocesuālajai jomai, t.i., procesiem par noziedzīgiem nodarījumiem, bet arī citām jomām. Līdz ar to nebūtu pareizi Satversmes 29. pantā norādīto dēvēt par deputātu kriminālprocesuālo imunitāti, jo tā darbības robežas ir plašākas. Šī Saeimas deputātu neaizskaramība attiecināma uz ikvienu jomu, kurā var tikt ierobežota viņa personas brīvība.

47. Saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 17. panta otro daļu nav nepieciešams pieņemt atsevišķus lēmumus par piekrišanu kriminālprocesuālu līdzekļu piemērošanai tiem deputātiem, kurus Saeima saskaņā ar Satversmes 30. pantu ir izdevusi kriminālvajāšanai.

1.2. Saeimas deputāta brīvības atņemšana

48. Satversmes 29. pantā iekļautā norāde uz Saeimas locekļa “apcietināšanu”. Jēdziens “apcietinājums” ir kriminālprocesuāls jēdziens, proti, apcietinājums ir viens no Kriminālprocesa likumā paredzētajiem drošības līdzekļiem. Tomēr Satversmes 29. panta teksts ļauj atzīt, ka jēdziena “apcietināt” lietojums nav identisks Kriminālprocesa likumā lietotajai šī jēdziena izpratnei. Uz to tieši norāda Satversmes 29. pantā iekļautā norāde, ka deputātu var apcietināt, ja tas notverts nozieguma izdarīšanas nodarījuma brīdī — saskaņā ar Kriminālprocesa likumā lietoto terminoloģiju sākotnēji persona, kura notverta noziedzīga nodarījuma izdarīšanas laikā, tiek aizturēt un tikai pēc tam, ja nepieciešams, var tikt apcietināta. Turklāt Kriminālprocesa likumā aizturēšana un apcietinājums ir tikai divi no vairākiem piespiedu līdzekļiem, kas saistīti ar brīvības atņemšanu, starp kuriem ir arī tādi kā, piemēram, mājas arests, ievietošana ārstniecības iestādē ekspertīzes izdarīšanai. Tāpat atzīstams, ka personas preventīva (procesuāla) aizturēšana (tās brīvības atņemšana) paredzēta ne tikai krimināltiesiskajā jomā, bet arī citās (piemēram, personas īslaicīgas aizturēšanas iespējas paredzētas likumā “Par policiju”, Administratīvo pārkāpumu kodeksā). Domājams, ka visi procesuālās brīvības atņemšanas veidi varētu tikt ietilpināti Satversmes 29. panta pirmajā teikumā lietotajā terminā “apcietināt”. Tajā pašā laikā, pat nepiekrītot šādam normas izpratnes variantam, atzīstams, ka jebkurai Saeimas deputāta brīvības atņemšanas formai nepieciešama Saeimas piekrišana, jo tā jebkurā gadījumā ietilpst “personas brīvības aprobežojumā” Satversmes 29. panta izpratnē, pat ja uz to neattiecinām jēdzienu “apcietinājums”.

49. Krimināllietā piespriestu brīvības atņemšanas sodu piemērošanas gadījumā Satversmes 29. pants nav piemērojams, jo saskaņā ar Saeimas kārtības ruļļa 18. panta pirmo daļu deputāts, kas notiesāts par noziedzīgu nodarījumu, uzskatāms par izslēgtu no Saeimas sastāva ar dienu, kad stājas spēkā notiesājošs spriedums, kurš var būt vienīgais veids, kā saskaņā ar Kriminālprocesa likumu personai piespriež kā sodu brīvības atņemšanu. Līdz ar to brīvības atņemšanas sods tiek izpildīts jau tad, kad notiesātais vairs neieņem deputāta statusu.

1.3. Piespiedu pārmeklēšanas pie Saeimas deputāta un citāda Saeimas deputāta personas brīvības ierobežošana

50. Kratīšana ir vēl viens personas brīvības ierobežošanas veids, kurš tieši nosaukts Satversmes 29. pantā. Līdzīgi kā ar apcietinājumu, arī attiecībā uz kratīšanu var norādīt, ka šis jēdziens ir kriminālprocesuāls un ilgstoši tas tiešām tika saistīts tikai ar kriminālprocesu. Tomēr šobrīd, kad arī citu jomu kompetentām iestādēm ir piešķirtas plašākas tiesības, domājams, ka komentējamā panta izpratnē tas nebūtu jāsaista tikai ar kriminālprocesu. Kratīšana pēc būtības ir darbība, kuras saturs ir piespiedu pārmeklēšana. Savukārt piespiedu pārmeklēšanas pasākumus paredz arī vairāki citi likumi, ne tikai Kriminālprocesa likums. Šādas piespiedu darbības paredzētas, piemēram, Konkurences likumā.

51. Ja piespiedu pārmeklēšanas veikšanai nepieciešams iepriekšējas izmeklēšanas tiesneša vai tiesas lēmums, tad, pirms kompetentās personas vēršas Saeimā par piekrišanas saņemšanu, šīs darbības izpildei, lēmumam jau būtu jābūt pieņemtam. Šāds ieteikums izriet no apstākļa, ka piespiedu pārmeklēšana ir būtisks personu ierobežojošs līdzeklis, kura veikšanas iespējamības samērīgumu un tiesiskumu pilnvarots izvērtēt tieši tiesnesis. Līdz ar to Saeimas deputātiem, kuri lemj par piekrišanas došanu, lemšanas brīdī būtu jābūt pārliecinātiem, ka tiesnesis ir devis akceptu šādai darbībai.

52. Satversmes 29. pantā noteiktais attiecībā uz kratīšanu ievērojams ikreiz, kad kratīšana tiek veikta “pie Saeimas deputāta”, tātad gan attiecībā uz viņa paša kratīšanu, gan attiecībā uz to telpu, transportlīdzekļu utt. kratīšanu, kuras deputāts lieto, u.tml.

53. Papildus tieši nosauktajai apcietināšanai un kratīšanai Satversmes 29. pants liedz bez Saeimas piekrišanas realizēt arī citus pasākumus, kuri “aprobežo deputāta personisko brīvību”. Šī jēdziena skaidrojums nekur nav ietverts, līdz ar to, veicot konkrētus pasākumus attiecībā pret Saeimas deputātu, vienmēr jāizvērtē, vai šis pasākums nav viņa personas brīvību ierobežojošs. Vērā būtu ņemama 28. panta jēga un šī deputāta neaizskaramības veida mērķis, atceroties, ka 28. pants veltīts deputāta paša personiskās brīvības ierobežošanas kontrolei, nolūkā nodrošināt netraucētu parlamenta darbu. Šai normai nebūtu piešķirams cits mērķis, piemēram, deputātu rīcībā esošas neizpaužamas informācijas aizsardzībai, uz ko vairāk attiecināms Satversmes 31. pants.

54. Šis deputāta neaizskaramības gadījums ir ar visplašāko piemērošanas loku, jo personu brīvību ierobežojoši pasākumi var tikt piemēroti visdažādākajās dzīves jomās, ne tikai publisko sodu tiesību jomā. Piemēram, piespiedu atvešana, kas uzskatāma par personas brīvības ierobežošanu (uz ko iekļauta tieša norāde arī Saeimas kārtības ruļļa 17. pantā), ir atzīta gan kriminālprocesā, gan administratīvajā procesā un pat civilprocesā.

55. Personas brīvību ierobežojoši pasākumi, kuru veikšanai saņemama Saeimas piekrišana, var būt kā procesuāltiesiski, piemēram, jau minētā piespiedu atvešana, visi citi Kriminālprocesa likumā noteiktie piespiedu līdzekļi (piemēram, liegums izbraukt no valsts, policijas uzraudzība utt.), Civilprocesa likumā noteiktie pagaidu aizsardzības pret vardarbību līdzekļi, kuri ierobežo personas brīvību, procesuālas darbības informācijas ieguvei, kuras ierobežo personas brīvību, piemēram, publiski nepieejamu telpu un objektu apskates u.tml., tāpat arī materiāltiesiskie brīvību ierobežojošie pasākumi, kas tiek piemēroti procesa beigās.

1.4. Gadījums, kad Saeimas deputāts aizturēts noziedzīga nodarījuma pastrādāšanas brīdī

56. Vienīgais izņēmums, kad Saeimas deputātam var atņemt brīvību bez Saeimas piekrišanas, ir noteikts Satversmes 29. panta otrajā teikumā: “Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas” (flagrante delicto). Šāds izņēmums ir pamats ar apstākli, ka gadījumā, ja parlamenta deputāts tiek pieķerts paša nodarījuma veikšanas brīdī, nevajadzētu rasties saprātīgām šaubām, ka šāda parlamentārieša brīvības ierobežošana ir pamatota jeb nav politiski motivēta. Tomēr arī šādā gadījumā parlaments patur tiesības pārbaudīt, vai brīvības ierobežošana ir pamatota, kā to paredz Satversmes 29. panta trešais un ceturtais teikums.

57. Satversmes 29. panta otrais teikums, kā izņēmums no panta pirmajā teikumā ietvertā vispārējā principa, iztulkojams iespējami šauri. Satversmes 29. panta pirmais teikums ir attiecināms ne tikai uz kriminālprocesu, bet uz jebkuru tiesību jomu, kurā ir iespējama brīvības ierobežošana vai piespiedu pārmeklēšana, toties Satversmes 29. panta otrais teikums attiecas tikai uz kriminālprocesu. To ļauj atzīt Satversmē apzināti lietotā norāde uz “nozieguma vietu”. Satversmes tapšanas laikā spēkā bija Sodu likumi, kuros noziedzīgie nodarījumi tika iedalīti pārkāpumos, noziegumos un smagos noziegumos. To, ka deputāti apzinājās jēdzienu nozīmīgumu, apliecina iepriekš apskatītā Satversmes pieņemšanas gaitā notikusī tagadējā Satversmes 30. panta redakcijas precizēšana (skat. 28. punktu). Nav pamata uzskatīt, ka precizējot 30. panta redakciju, deputāti nebūtu pievērsuši uzmanību 29. panta redakcijai. Līdz ar to secināms, ka norāde tikai uz “nozieguma” vietu bijusi apzināta un pieļāvums deputātu aizturēt (apcietināt) flagrante delicto apzināti netika attiecināts uz vieglākajiem tai laikā saskaņā ar Sodu likumu sodāmajiem noziedzīgajiem nodarījumiem — pārkāpumiem. Līdz ar to, domājams, arī mūsdienās pieļāvums Saeimas deputātu aizturēt, un tam sekojoši, iespējams, arī apcietināt, bez Saeimas piekrišanas attiecināms tikai uz situāciju, kad tas tiek aizturēts sakarā ar atrašanos nozieguma vietā Kriminālprocesa likuma 264. panta kārtībā.

58. Bez Saeimas piekrišanas Saeimas deputātu var apcietināt tikai tad, “ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas”. Diskusijas ir raisījis jautājums, vai apcietināšana ir pieļaujama ne tikai paša nodarījuma veikšanas brīdī, bet arī neilgi pēc tā. 1932. gada 3. novembrī Gulbenē tika apcietināts Saeimas deputāts Pēteris Rūtiņš. P. Rūtiņš bija ieradies Gulbenē, kur veicis komunistisku politisko aģitāciju vietēju iedzīvotāju vidū, tostarp izplatījis nelegālu komunistisko literatūru. No iekšlietu ministra sniegtās informācijas izriet, ka apcietināšana notikusi pusotru stundu pēc nodarījuma (aģitācijas) veikšanas dzelzceļa vagona brīdī, kad P. Rūtiņš ar vilcienu plānojis doties prom no Gulbenes. Visu šo laiku viņam sekojuši Politiskās pārvaldes darbinieki.

Saeimas deputāti Emīls Sudmalis, Fēlikss Cielēns un Fricis Menders norādīja, ka P. Rūtiņš ir nekavējoši jāatbrīvo, jo apcietināšana netika izdarīta uzreiz. F. Cielēns skaidroja, ko, noziegumu pastrādājot, nozīmē, ka “pie nozieguma pastrādāšanas jābūt bijušiem klāt lieciniekiem, kas noziedzīgo nodarījumu redzējuši, jābūt bijušiem klāt attiecīgo valdības iestāžu amata personām, kas būtu noteikti pārliecinātas, ka deputāts tiešām minēto noziegumu pastrādājis. Tā tad attiecīgām amatpersonām jābūt bijušām klāt paša nozieguma izdarīšanas momentā, lai novērstu noziedzīgā nodarījumu turpmākās pastrādāšanas iespējamības vai sekas, kas varbūt varētu draudēt no nozieguma pastrādāšanas.” Savukārt F. Menders bija vēl tiešāks, norādot, ka “Satversmes 29. pantu, kā speciālo tiesību pantu nedrīkst nekādā ziņā tulkot paplašinošā nozīmē. [A]pcietināšanu var izdarīt pie nozieguma pastrādāšanas, bet nevis nozieguma vietā tūliņ pēc tam, kad, varbūt, nozieguma darītājs jau ir aizgājis prom.”

Tomēr Saeimas vairākums šādam viedoklim nepievienojās, dodot piekrišanu P. Rūtiņa paturēšanai apcietinājumā. Šīs debates liecina, ka Satversmē ietvertais noteikums par deputāta apcietināšanu pie paša nozieguma pastrādāšanas ir jātulko šauri. Tajā pašā laikā tas neizslēdz iespēju deputātu aizturēt tūlīt pēc nozieguma veikšanas vai bēgot no nozieguma veikšanas vietas.

59. Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 269. panta pirmajai daļai aizturētais ir nekavējoties jāatbrīvo, ja: 1) nav apstiprinājušās aizdomas, ka šī persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu; 2) noskaidrots, ka nav bijis aizturēšanas pamata un nosacījumu; 3) nav nepieciešamas aizturētajam piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli; 4) beidzies likumā noteiktais aizturēšanas termiņš (48 stundas); 5) izmeklēšanas tiesnesis nav piemērojis ar brīvības atņemšanu saistītu drošības līdzekli. Ja Saeimas deputāts jau nav atbrīvots un Saeima ir paspējusi pieņemt lēmumu par Saeimas deputāta atsvabināšanu, Saeimas deputāts ir nekavējoties jāatbrīvo. Ja aizturētajam Saeimas deputātam ar izmeklēšanas tiesneša lēmumu tiek piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis (apcietinājums, mājas arests), tad tā izpilde ir uzsākama nekavējoties un līdz Saeimas piekrišanai nav jāgaida. Deputāts no apcietinājuma vai mājas aresta ir jāatbrīvo, ja Saeima pieņem lēmumu par tā atsvabināšanu.

60. Satversmes 29. panta trešais teikums paredz, ka par katru Saeimas locekļa apcietināšanu divdesmit četru stundu laikā jāpaziņo Saeimas Prezidijam, kurš to ceļ priekšā nākošā Saeimas sēdē izlemšanai par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā vai par viņa atsvabināšanu. Nepieciešamības gadījumā Prezidijs var sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi. Saeimas kārtības ruļļa 17. panta pirmā daļa paredz, ka par piekrišanu kriminālvajāšanas uzsākšanai pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanai, kratīšanas izdarīšanai pie viņa vai citādai personas brīvības ierobežošanai Saeima lemj pēc Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas ziņojuma. Piekrišana deputāta paturēšanai apcietinājumā nenozīmē, ka ir dota piekrišana deputāta saukšanai pie kriminālatbildības.

61. Komentējamās normas ceturtais teikums nosaka, ka laikā starp sesijām līdz sesijas atklāšanai, par Saeimas locekļa paturēšanu apcietinājumā lemj Saeimas Prezidijs. Saeimas sasaukuma darbības laiks ir sadalīts sesijās, kurās Saeima darbojas, un starpsesiju periodos, kad Saeimas darbība ir pārtraukta. Gadā ir trīs kārtējās sesijas: rudens, ziemas un pavasara sesija. Savukārt Saeimas Prezidijs darbojas nepārtraukti, arī starpsesiju periodos, tāpēc laikā, kad parlaments nedarbojas, tam ir piešķirtas pilnvaras izlemt jautājumu par deputāta atsvabināšanu.

Ja Saeimas Prezidijs to uzskata par lietderīgu, tas var pieņemt lēmumu par Saeimas ārkārtas sesijas sasaukšanu jautājuma par deputāta atsvabināšanu izlemšanai. Šāda Prezidija rīcība nebūtu pretrunā ar Satversmi, jo Prezidijam šādas tiesības ir piešķirtas izņēmuma kārtā, atkāpjoties no vispārējā principa, ka šo jautājumu izlemj pats parlaments. Būtiski atzīmēt, ka šādai Prezidija tiesībai lielāka nozīme bija Satversmes izstrādāšanas brīdī, proti, laikmetā, kad transporta un komunikācijas līdzekļu attīstības līmenis ierobežoja Prezidija iespējas īsā laikā sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

10 padomi, kā nepārvarēt krīzi

Foto1. Vienmēr paturēt prātā divas sava laika nozīmīgu politiķu sentences: “Naudas ir tik daudz, kā vēl nekad nav bijis” (A.K. Kariņš) Tāpēc - pirkt! Visu un daudz! Nesertificētas sejas maskas, 4 miljonus vakcīnu - paliks pāri, atdosim Āfrikai. Nedrošus testus par 15 miljoniem. Salātu receptes par pusmiljonu... Un, kad par to vajadzēs atdot parādus, tad jau spēkā būs cita devīze: “Pēc mums kaut vai grēku plūdi!” (Ludviķis XV). 
Lasīt visu...

21

Modelēšana – “KO DARĪT?”

FotoNesen vairāki opozīcijas partiju pārstāvji un aktīvisti tikās, lai koordinētu savu pretdarbību huntai. Bija pārstāvētas partijas “Latvijā pirmā vietā”, “Likums un kārtība”, “Stabilitātei” un “Tautas kalpi”. Dialogs beidzot ir sācies, un, iespējams, organizāciju loks paplašināsies. Tā kā es neesmu “pirdis dīvānā” un tikai driķējis rakstus, lai gan vārdam ir liels spēks, bet arī piedalījies vairākos pasākumos pret pašreizējo varu, atļaušos izteikt savas domas un dot dažus padomus.
Lasīt visu...

21

Atlīdzība par tautas izdeldēšanu

FotoČinavnieki bāž roku tautas kabatā un nebaidās apdedzināties. Kariņa valdība dāsni atalgo sevi par iedzīvotāju spaidu potēšanu un atstāšanu bez darba, par tūkstošiem salauztu likteņu.
Lasīt visu...

21

Smēķēšanas lobists Reirs kā viens no Covid-19 nāves veicinātājiem

FotoBrīdī, kad tapa šis raksts, Covid-19 globāli bija prasījis 5,478 miljonus dzīvību. Katru gadu pasaulē smēķēšanas dēļ bojā iet vairāk nekā 8 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 7 miljonus nāves gadījumu izraisa pati smēķēšana, bet aptuveni 1,2 miljoni nāves gadījumu ir saistīti ar pasīvo smēķēšanu. Vismaz 1,8 miljoniem no 5,478 miljoniem Covid-19 dēļ mirušo smēķēšana bija nāvi veicinošs faktors.
Lasīt visu...

21

Daudzlīmeņu segregācija Latvijā

FotoEs uzskatu nepotēto diskrimināciju par segregāciju, jo pēc potes cilvēks atpakaļ izmainīties vairs nevar. Tātad atšķirība starp injicētajiem un neinjicētajiem ir nevis uzskatos vai dzīvesveidā, bet fiziska. Turklāt tiek propagandēta nepotēto pilnīga izdeldēšana, kas jau robežojas ar genocīdu.
Lasīt visu...

21

Ko pašreizējie „lēmumi” liecina par to pieņēmēju prāta stāvokli?

FotoSaeima kārtējo reizi atbalsta kārtējos pasākumus "ar mērķi apturēt straujo Covid-19 izplatību". Tikmēr PVO prognozē, ka dažu nedēļu laikā puse eiropiešu tiks inficēti. Kad sapratīsim, ka mēģinājumi apturēt Omikrona izplatību ir bezjēdzīgi?
Lasīt visu...

21

Bezroku antiutopija

FotoLai novērstu kleptomānijas epidēmiju, Pasaules Veselības organizācija (PVO), izpētot islāma valstu pieredzi, nolemj turpmāk visiem cilvēkiem noteikt obligātu vienas rokas amputāciju. Vietā tiks piedāvātas globālu farmaceitisko uzņēmumu bioniskās rokas zilā ANO karoga krāsā ar čipu, kas signalizē par svešas mantas piesavināšanos.
Lasīt visu...

21

„Zombo-kaste”, „zombo-internets” un „modrā acs”

FotoEksistē jēdziens „zombējošā kaste” – daudzi tā sauc televizoru. Ceru, ka nav jāpaskaidro, kāpēc radies šāds nosaukums, jo visi esam ar šo daiktu pazīstami. Pavisam cita lieta ir „zombējošais internets”. Šīs parādības vēsture ir pavisam īsa, bet tā strauji uzņem apgriezienus.
Lasīt visu...

21

Zahejs

FotoGarīgās dzīves avots ir Dievs, un tam ir tiešs sakars ar cilvēka dvēseli. Evaņģēlijā ir stāstīts par kādu maza auguma cilvēku, kuru daudzi tolaik ienīda. Viņš kļuva zināms un pat populārs tūkstošiem gadu. Viņu sauca Zahejs. Šodien par Zaheju teiktu, ka viņš bija korumpēts ierēdnis, ņēma kukuļus, vairoja savu labklājību uz citu rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vara un tauta – kā sadzīvosim jaunajā gadā?

Gadumijas TV uzrunas ir tāds savdabīgs politisks žanrs. Reti kurš cilvēks atceras to saturu (nu, protams, ar dažiem...

Foto

Ārkārtas situācija ir piesegs “izšķērdības ballītei”

Saeimas “Saskaņas” frakcija neatbalsta ārkārtējās situācijas pagarināšanu, kā to plāno noteikt Ministru kabinets, un Saeimas sēdē balsos pret šādu risinājumu....

Foto

Hunta cīnās ar dabu

Pērtiķu sugas “neko neredzu, neko nedzirdu, neko nesaku” bariņš paliek aizvien mazāks. Cilvēki visu redz, dzird un muti ciet netur. Patiesība lien laukā kā...

Foto

Hunta apjāj ganāmpulku

Nepotētos hunta sen uzskata par “zemcilvēkiem”. Vairs netiek slēpts, ka veselie pilsoņi jāiznīdē. Labklājības ministrijas variants – ar ekonomiskām represijām neļaut pārziemot. Ja...

Foto

Par rakstu "Gadumijā deltu mijot pret omikronu"

Labdien, godājamais Māri Uļģi! Es ar interesi izlasīju Jūsu rakstu ”Gadumijā deltu mijot pret omikronu”. Tajā bija interesanti fakti...

Foto

Cik lielisks ir viss, ko mēs darām un nedarām

Godājamie rīdzinieki! Šajā Vecgada vakarā atceros kādu sarunu vienā no Rīgas skolām, kurā biju ieradies, lai sveiktu...

Foto

Ironisks pārskats par Jaungada uzrunām

1. Neatceros, vai klausījos Godmaņa, Birkava, Gaiļa uzrunas, tiesa, toreiz migla izklīda, rozā brilles jau krita nost, taču cerība vēl nebija...

Foto

Pasaule ir tumsā un alkst gaismas

Kad Gaisma atnāca, Pasaule apžilba un novērsās. Tomēr dzīvot tumsā izrādījās labāk un pierastāk. Kopš tiem laikiem Pasaulē valda apjukums...

Foto

Dzīvnieku ferma pašmājās

Orvela “Dzīvnieku ferma” ir klāt. Hunta tautu uzskata pat ne par dzimtcilvēkiem, bet par saviem mājdzīvniekiem, kas jādresē. Sliktie “suņi”, kas izsprukuši gan...

Foto

Kur tad ir tās „reālās dzīves” priekšrocības, salīdzinot ar „virtuālo pasauli”?

Cilvēkiem piemīt indeve uzskatīt, ka, ja kas patīk viņiem, tad arī pārējiem tam jāpatīk. Ja...

Foto

Orvelisms

- Kāpēc turpināt balto krāsu saukt par balto krāsu?- Bet kā lai sauc balto krāsu? - Par zaļu, protams. - Kā tas ir? Kāpēc?...

Foto

Ko nevar celt, to nevar nest

Runa neiet, jo tai nav kāju un tāpēc tā nevar paiet. Runa nav arī par to, ka cilvēki būtu tendēti...

Foto

Nomērīta ES pseidobrīvības pavada

Kad ES iedzīvotāju vairākuma pretestības gars ir salauzts, tirāni palēnām atklāj kārtis. Nedēļu pirms Ziemassvētkiem EK prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja,...

Foto

Ziemassvētku liekuļi

“Pasaules ļaunīšu” dienderi Dievzemītes augstajos krēslos Ziemassvētkos atļāvās atklāti paņirgāties par latvju tautu. Izliekoties, ka nav visa ļaunuma sakne mūsu valstī, šie sprukstiņi bārstīja...

Foto

Par lūkošanos anālās atveres tumsā kā vēstures finālā

Lieta ir patiešam nopietna. Publiskajā telpā parādās arvien vairak neapšaubāmu pierādījumu tam, ka Fukujamas prognozes par vēstures beigam...

Foto

Viss, kas nav no Dieva, ir no velna

Šis nav tiem, kuri apgalvo, ka nedz Dieva, nedz velna nav. Šis ir tiem, kuri zina, ka tad,...

Foto

Tie ir tie paši...

Tie paši, kas veic genocīdu ar piespiedu vakcināciju, kas uzspiež maskas, kas dala cilvēkus kastas......

Foto

Ja nereģistrēsieties, jūsu viedoklis „Delfus” vairs neinteresēs

Domājot par kvalitatīvas diskusiju telpas veidošanu, Latvijā vadošais ziņu medijs "Delfi" ieviesis izšķirošas izmaiņas rakstu komentēšanas iespējās, – turpmāk...

Foto

Vai mūsu veselais saprāts un dzīvotgriba uzvarēs?

Jums viss drošums tik tērauda bruņās, Bailes ņirgājas jūsu vispārdrošās runās. Jums prātus mierina asins un vīna tvaiks - Bet...

Foto

Tagad baidieties no omikrona!

25. novembra rīts pasaulē sākās ar paniku. Sākumā speciālistu vidū. Dienvidāfrikā tikko bija atklāts jauns Covid-19 paveids – ar milzīgu skaitu jaunu mutāciju,...

Foto

Psihiskās novirzes pēc potes

Esmu ievērojis, ka pēc potes pret kroņa vīrusu saņemšanas daži injicētie paliek dīvaini. Līdzīgos novērojumos dalās daudzi cilvēki. Vēl vakar viņu tuvinieks...

Foto

Vēstule vakcinatoriem un sertificētājiem

Sertificēt brīnumu. Jā, jā - es esmu brīnums. Tāpat kā tu, draugs. Kad es šķetinu laika pavedienu, tas mani atved pie Radītāja....

Foto

Daidžests: viņi ņirgājas par mums

Labklājības (jau pie šī vārda Dievzemītē var ierēkt) ministrs Gatis Eglītis, kurš ar īpašu apķērību neizceļas, publiski skaidri noformulē valdības politiku:...

Foto

Tas, kas nav dzīvojis, - tas taču nevar arī nomirt, vai ne?

Domāju, jābūt drosmīgiem un beidzot jāpasaka atklāti - ir pēdējais laiks nopietni izvērtēt tikšanās...

Foto

Šimbrīžam sazvērestības teorija

To, ka potēšanai pret kroņa vīrusu nav nekā kopēja ar rūpēm par veselību,  manuprāt, nesaprot vairs tikai pilnīgi naivuļi vai nelgas. Tomēr sociāli...

Foto

Dot vai ņemt?

Dzīves laikā mēs gan saņemam, gan dodam citiem. Kad patiesi jūtamies labāk – kad saņemam vai kad dodam paši?...

Foto

Kā pareizi īstenot savas konstitucionālās tiesības

Ļoti rūpīgi sekoju līdzi galveno Latvijas Satversmes “ekspertu” viedokļiem „Rododendra” akcijas laikā. Par pamatu ņemot iepriekš minēto ekspertu gudrākās un...

Foto

Kā saka, katrs saņem to, ko pelnījis

Kamēr Rīgā policijas uzraudzībā mēģina ziedēt rododendrs, Pavļutam jāsāk sist trauksmes bungas – Lielbritānijā jau VIENS cilvēks nomiris AR...

Foto

Valsts policija aicina iedzīvotājus pat nemēģināt īstenot savas Satversmē noteiktās tiesības

Saistībā ar aicinājumiem pulcēties pasākumā “Rododendrs” Valsts policija vērš uzmanību, ka šobrīd cilvēku pulcēšanās saskaņā...

Foto

Uzspiestā mirstības hronika

Cilvēkus biedē ar Covid-19 saslimušo un mirušo statistiku, turot stresā ik mīļu dieniņu. Kādu tas atstāj iespaidu uz ļaužu psihi, oficiozus neinteresē. Ir...

Foto

Sparāna nelikumīgās darbības tika fiksētas, pateicoties drošības iestāžu labai koordinācijai

Gada nogalē negaidīti ir aktualizējies jautājums par jauna Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītāja izvēli. Tas aktualizējās pēc...

Foto

No kara uz aizsardzību - un atpakaļ uz karu?

Pagājušajā nedēļā Rīgā tikās NATO ārlietu ministri. Apsprieda alianses attiecības ar Krieviju, Ukrainu un Baltkrieviju. Pilsēta pasākumam...

Foto

Stutes potei būt

Varbūt vēl ir cilvēki, kas naivi iedomājas, ka viņu sadarbības sertifikāts ir uz mūžiem. Nekā tamlīdzīga. Kad iedod velnam mazo pirkstiņu, viņš paņems...

Foto

Tā nebija nekāda provokācija, grāmatnīcas darbiniekiem tikai izskatījās!

Valsts darba inspekcija, veicot pārbaudes uzņēmumos, neizmanto provocējošas metodes vai taktiku. Tāda netika izmantota arī Jūsu norādītajā gadījumā, kas...

Foto

Viļņa Ķirša paziņojumi nav īsti korekti

Vides pakalpojumu uzņēmuma "Clean R" vārdā vēlos atvainoties visiem rīdziniekiem, kuru pārvietošanās pa Rīgas ietvēm nedēļas nogalē bija apgrūtināta. Situācija...

Foto

Kā ne tikai es, bet arī citi var nesolīt iekšlietu darbiniekiem

Kā bijušais iekšlietu ministrs vēršos pie valsts prezidenta un premjera ar jautājumu: kā tieši nākamā...

Foto

Kad valsts pārstāvji sāk rīkoties vienkārši pretīgi

“Viņi bija divi, sievieti mēs neielaidām, jo viņa it kā bija aizmirsusi sertifikātu mašīnā.” Domājat, šis ir jauna spriedzes...

Foto

Ja zinātne tiek politizēta, mirst cilvēki!

Zinātnieki bioķīmijā un genomikā no pasaulē prestižām universitātēm un pētniecības institūtiem ir sākuši celt trauksmi par eksperimentos novēroto Covid vīrusa...

Foto

Informatīvie tēli

Bieži par ticību mēs saucam to, kas patiesībā ir naids pret citas pārliecības, morāles un dzīvesziņas cilvēkiem. Bieži mūsu tā saucamā ticība ir nevis...

Foto

Cik labprāt mēs pareizi sadalītu naudu, tikai neprasiet, kam mēs to atņemtu

2022. gada budžets ir pēdējais valsts budžets, kuru pieņems 13. Saeimas sadrumstalotā valdība. Diemžēl...

Foto

Prātā nāk "Suņa sirds" un iedzīvotāju sapulce ar Švonderiem un Šarikoviem

Nekomentēšu Vestardu Šimku. Tā ir viņa izvēle. Nekomentēšu par Covid-19 vakcīnām, jo neesmu ārsts vai...

Foto

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, veselības aprūpes reformu varētu veikt relatīvi ātri

Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par...

Foto

Runāsim atklāti: faktiski finanšu sektors šobrīd ir kļuvis par viena valsts dienesta vadītājas īstenotās politikas upuri

Pirms dažiem gadiem gan ierēdniecība, gan politiskie lēmēji pēc neskaitāmiem...

Foto

Vainot sabiedrību, ka politiķi ir noveduši valsti pie sašķeltības, var tikai paši politiķi

Ierobežojumi turpinās, un arī protesti turpinās. Cēloņsakarība ārkārtīgi vienkārša un to izsaka Delfu raksta pēdējā...

Foto

Hunta, sargies buntavnieka!

Sāksim ar to, kas manā skatījumā ir hunta. Tie ir 62 deputāti, kas veica valsts apvērsumu, atņemot balsstiesības t.s. deputātiem-antivakseriem. Pučistiem jāpieskaita arī...

Foto

Viltus zaļuma parāde Glāzgovā

Ar apņemšanos par globālās sasilšanas ierobežošanu un skaļiem saukļiem par virzību uz fosilā kurināmā izskaušanu, noslēgusies ANO klimata konference (COP26) Glāzgovā. Visnezaļākā...

Foto

Es iestājos par principu “baznīcu baznīcai”

Arvien skaļāk publiskajā telpā sevi piesaka sakrālā mantojuma tēma. Apsveicami, ka diskusijās par Svētā Pētera baznīcas tālāko likteni sabiedrība nav...

Foto

Nu cik var gvelzt par vīrusu un pandēmiju visādu sviestu?! Kā nav pašiem apnicis!

Divu gadu laikā nebeidz pārsteigt idiotisma līmenis, kas turpina arvien sazelt ap...

Foto

Zemes piespiedu nomas attiecības tiek izbeigtas netaisnīgi, uzliekot jaunu slogu dzīvokļu īpašniekiem

Pieņemot “Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumu”, daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekiem tiek...

Foto

Glābiet, palīdziet un jūtiet līdzi, zemes baroniem atņem peļņu!

29. oktobrī spēkā stājās Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātie un Saeimas pieņemtie grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas...