Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Garkalnes novada būvvalde pāragri piešķīrusi būvatļauju SIA “Latvijas Mobilais telefons” pasūtīta elektronisko sakaru torņa būvniecībai uz nesen no privātpersonas iegādāta zemesgabala, ignorējot apkārtējo iedzīvotāju likumiskās intereses

Šā gada 4.jūlijā vairāku Garkalnes novada Upesciema iedzīvotāju uzmanību pievērsa apkaimē izvietots informatīvs plakāts, kurš vēstīja par jauna būvobjekta – SIA “Latvijas Mobilais telefons” pasūtīta elektronisko sakaru torņa “Dumbrāji” būvniecību.

Plakāts iedzīvotājus informēja, ka sakaru tornis tiks būvēts Garajā jūdzē 37, Upesciemā, Garkalnes novadā, kā arī par to, ka Garkalnes novada būvvalde jau izsniegusi būvatļauju šī objekta būvniecībai.

Ir pieejama informācija par to, ka nepieciešamo zemes platību sakaru torņa izbūvēšanai SIA “LMT” iegādājusies no privātpersonas - Lauksaimnieku Organizāciju Sadarbības Padomes valdes priekšsēdētāja, Garkalnes novada domes deputāta (Latvijas Zemnieku savienība) Edgara Treiberga (attēlā), kurš uzņēmumam pārdevis 400m2 zemes.

Upesciema iedzīvotāju neizpratne un šoks par plakāta saturu ir pamatots – līdz plakāta izvietošanai netika veikta plānotās ieceres publiska apspriešana, kā arī iedzīvotājiem netika sniegta nekāda cita informācija par plānotajiem būvdarbiem.

Taču zināms, ka būvniecības likuma 14.panta 5.daļa skaidri paredz: “Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri”.

Un tomēr – atverot Garkalnes novada mājaslapas sadaļu “Būvniecības ieceres iesniegumi”, var pārliecināties, ka Garkalnes novada būvvalde patiešām jau akceptējusi jaunā būvprojekta ieceri, un SIA “LMT” izsniegta būvatļauja.

Ir skaidrs, ka plānotais objekts radīs likuma pantā minēto “būtisko ietekmi” uz apkārtējo iedzīvotāju ikdienas dzīvi – gan uz iedzīvotāju veselību un drošību piesārņojuma veidā, gan nešaubīgi arī uz objekta tuvumā esošo nekustamo īpašumu tirgus vērtību.

Ņemot vērā, ka objekts nešaubīgi atbilst projekta tipam, kurš paredz publisku apspriešanu, pirms būtu pieļaujama būvatļaujas izsniegšana, Upesciema iedzīvotājiem ir pamats uzskatīt, ka, arī ja šāda apspriešana ir notikusi, tā ir bijusi tikai un vienīgi formāla un darīts viss iespējamais, lai iedzīvotāji priekšlaicīgi par projekta ieceri neuzzinātu un tiem netiktu dota iespēja izteikt savu viedokli.

Lai gan saskaņā ar Ministru kabineta noteikuma Nr. 671 “Būvniecības ieceres publiskas apspriešanas kārtība” 7.punktu “Lai izvērtētu publiskas apspriešanas nepieciešamību, būvvalde ir tiesīga pieprasīt būvniecības ierosinātājam papildus iesniegt nepieciešamos aprēķinus, dokumentus un citus materiālus, kas raksturo konkrēto būvniecības ieceri un tās iespējamo ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu) uz vidi, infrastruktūru un iedzīvotāju veselību”, nav pamata uzskatīt, ka būvvalde pirms atļaujas izsniegšanas šādus aprēķinus no SIA “LMT” ir pieprasījusi.

Upesciema iedzīvotāji, it īpaši Garās jūdzes ceļa, Vecdumbrāju ielas un Abrenes ielas iedzīvotāji, kuru dzīvesvietas atrodas pat tik tuvu kā pārdesmit metrus no plānotā būvniecības objekta, ir pamatoti satraukti par sakaru torņa iespējamo negatīvo ietekmi uz viņu veselību. Nav noslēpums, ka vairāki globālā līmenī veikti pētījumi pierādījuši elektromagnētiskā starojuma nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību.

Tādējādi pats mazākais, ko Garkalnes novada būvvaldei būtu nepieciešams paveikt, pirms būvatļaujas izsniegšanas, būtu pārliecināties, ka ir veiktas visu pieļaujamo un plānoto rādītāju atbilstības pārbaudes, tai skaitā, piemēram, elektromagnētiskā starojuma aprēķinu pārbaude, lai parūpētos par novada iedzīvotāju veselību un drošību.

Kamēr daļai Upesciema iedzīvotāju nākas uztraukties par savu veselību un censties aizstāvēt savas likumiskās tiesības, LOSP valdes priekšsēdētājs Treibergs, kurš SIA “LMT” pārdevis sakaru torņa būvniecībai nepieciešamo zemes platību, kaimiņiem atzinis, ka pats savā īpašumā uzturēties negrasās un plāno doties uz ārzemēm.

Papildu informācija no skaties.lv:

Garkalnes novada Upesciema iedzīvotāji sašutuši, ka, neprasot viņu viedokli sabiedriskajā apspriešanā, pašvaldība atļāvusi būvēt ”Latvijas Mobilā telefona” (LMT) sakaru torni teju blakus namiem. Iedzīvotājiem ir aizdomas, ka šādā slepenībā ir ieinteresēts Garkalnes novada domes deputāts Edgars Treibergs, kurš sakaru operatoram pārdevis zemi torņa vajadzībām. Treibergs ir materiāli ieinteresēts, jo samaksu par zemi saņems tikai tad, ja tornis taps. Upesciemā dzīvojošie uzskata, ka būvniecības iecere tika slēpta apzināti, lai iedzīvotāji neiebilstu torņa būvniecībai un ļautu deputātam Treibergam nopelnīt.

Par to, ka netālu no mājām paredzēts uzsliet 72 metrus augsto torni, Garkalnes novada Upseciema iedzīvotāji uzzināja jūlijā, kad pie apbūvei paredzētā zemesgabala ieraudzīja informatīvu plakātu. Uz tā rakstīts, ka būvatļauja izsniegta 6. jūnijā, bet pats plakāts izvietots vien dažas dienas pirms būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa beigām. Kāpēc pašvaldība iedzīvotājus neinformēja par būvniecības ieceri, kāpēc netika rīkota sabiedriskā apspriešana, kāpēc informatīvais plakāts tika izvietots pēdējā brīdī? Uz šiem jautājumiem iedzīvotājiem nav atbilžu, tāpēc ir ļoti dusmīgi.

Pašvaldība noklusē milzu torņa ieceri, iedzīvotāji nikni

Lilita

sašutusi Upesciema iedzīvotāja

Kas notiek, galu galā? Kā tā drīkst?? Kur mēs atrodamies? Savās mājās? Te vispār kāds par kaut ko atbild?! Nekaunība augstākā mērā! Visapkārt ir mājas! Apkārt ir tukši lauki! Lūdzu, būvējiet tur! Mēs te visi dzīvojam, bet pašvaldība pat necenšas vaicāt mūsu viedokli! Tas ir apgrūtinājums, rupjš apgrūtinājums, tas izmaina iedzīvotāju kredītmaksājumus.

Upesciema iedzīvotāja Agņa īpašums atrodas tieši blakus zemesgabalam, uz kura paredzēts uzsliet milzīgo torni.

Agnis

Upesciema iedzīvotājs

Man nepatīk tas, ka šī lieta nav sabiedriski apspriesta. Maniem zemesgabaliem līdz ar to krītas vērtība. Manu īpašumu tas ietekmē tiešā mērā, bet man neviens viedokli nevaicāja.

Vadims

Upesciema iedzīvotājs

Biju pārsteigts, kad, braucot pa ielu, ieraudzīju plakātu par būvniecību. Būvatļauja jau izsniegta. Mēs [iedzīvotāji] bijām izbrīnīti, jo parasti pat tad, kad kāds vēlējās kaut ko būvēt mūsu ciemā, visiem Garkalnes novada dome to paziņoja un lūdza izteikt viedokli. Par šā torņa būvniecību mūsu viedokli neviens nevaicāja. Tornis iecerēts diezgan iespaidīgs.

Deputāts Treibergs materiāli ieinteresēts torņa tapšanā. Vai pašvaldībā roka roku mazgā?

LMT vienojies darījumā ar Garkalnes novada domes deputātu Edgaru Treibergu. Darījumā Treibergs ierādījis sev piederošo zemi torņa būvniecībai. Kā raidījumam ”Bez Tabu” atklāj Treibergs, viņš naudu par 400 kvadrātmetru lielo zemesgabalu no LMT saņems tikai tad, ja torni sāks būvēt, savukārt, ja būvniecības ieceri pārtrauks, viņam pašam sakaru operatoram būs jāsamaksā puse zemesgabala vērtības. Taujāts, cik LMT apņēmies samaksāt, deputāts Treibergs saka, ka precīzi neatceroties, bet aptuveni 50-60 eiro par kvadrātmetru.

Ņemot vērā iepriekš minēto par Treiberga materiālo ieinteresētību torņa tapšanā, Upesciema iedzīvotāji uzskata, ka Garkalnes novada pašvaldība apzināti slēpusi būvniecības ieceri, nav rīkojusi sabiedrisko apspriešanu, lai iedzīvotāji nevarētu iebilst, tādējādi Treibergs varētu netraucēti nopelnīt.

Tāpat iedzīvotāji pievērš uzmanību faktam, ka deputāts Treibergs un Garkalnes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš ir partijas ”Latviešu zemnieku savienība” biedri.

Taujāts, vai kādam domē lūdza nerīkot sabiedrisko apspriešanu, lai netraucēti varētu nopelnīt, pārdodot zemi LMT, Treibergs atbild:”Muļķības, es nemaz negribu klausīties!”

Treiberga māja atrodas blakus apbūvei paredzētajam zemesgabalam. Viņš gan vēl nezina, vai paliks dzīvot šeit, blakus sakaru tornim. Vaicāts, kāpēc netika rīkota sabiedriskā apspriešana, Treibergs distancējas no domes deputāta amatpersonas statusa. ”Prasiet domē, jautājumos, kas attiecas uz mani, es tajās domes sēdēs vispār nebiju,” piebilst Treibergs.

Treibergs saka, ka esot runājis personīgi ar vairākiem iedzīvotājiem, kuriem neesot pretenziju pret sakaru torni kaimiņos. Viņš žurnālistu klātbūtnē zvana iedzīvotājai vārdā Sveta, esot pārliecināts, ka viņa paudīs atbalstošu viedokli, tomēr telefonsarunā iedzīvotāja arī pauž bažas par iecerēto torņa atrašanās vietu.

Edgars Treibergs

Garkalnes novada domes deputāts

Es runāju ar vairākiem iedzīvotājiem, viņi vēlas torni, lai būtu labāki saturi. Tie, kuri ar jums runāja [pauda kritisku viedokli par torni], var izvēlēties dzīvot šeit vai ne.

Pirmais neinformēšanas “eksperiments” Garkalnes domnieku izpildījumā

Garkalnes novada domē neizdodas sastapt pašvaldības priekšsēdētāju Bauzi-Krastiņu, jo viņš devies atvaļinājumā. ”Bez Tabu” uzrunā Būvvaldes priekšnieku Jāni Dambi, kurš norāda, ka likums neparedz obligātu sabiedriskās apspriešanas rīkošanu par sakaru torņa būvniecības ieceri.

Būvniecības likums nosaka: ”Ja blakus dzīvojamai vai publiskai apbūvei ir ierosināta tāda objekta būvniecība, kurš var radīt būtisku ietekmi (smaku, troksni, vibrāciju vai cita veida piesārņojumu), bet kuram nav piemērots ietekmes uz vidi novērtējums, būvvalde nodrošina būvniecības ieceres publisku apspriešanu un tikai pēc tam pieņem lēmumu par ierosinātā objekta būvniecības ieceri.” Garkalnes novada Būvvaldes vadītājs Dambis norāda, ka sakaru tornis nav šāds objekts.

Tai pat laikā Būvniecības likums nosaka, ka iedzīvotāju interesēs pašvaldība saistošajos noteikumos var paredzēt arī citus gadījumus, kad rīkojama būvniecības ieceres publiska apspriešana. Būvvaldes vadītājs Dambis piekrīt, ka iedzīvotājus varēja informēt. Turklāt informē, ka šī reize, kad deputāts ir materiāli ieinteresēts torņa tapšanā, bijusi pirmā, kad par sakaru torņa būvniecības ieceri nav rīkota sabiedriskā apspriešana.

Jānis Dambis

Garkalnes novada Būvvaldes vadītājs

Šeit mēs eksperimentējām. Tā ir pirmā vieta, kurā neveicam publisko apspriešanu.

Dambis arī norāda, ka šāds iedzīvotāju neinformēšanas eksperiments veikts, jo iepriekš mobilo sakaru operatori pauduši neizpratni par pašvaldības rīkotajām sabiedriskajām apspriešanām par objektiem, kuru publisko apspriedi likums nepieprasa. Tiesa, LMT raidījumam ”Bez Tabu” norāda, ka nekādus šķēršļus šajā gadījumā neesot likuši, uzsverot, ka sabiedriskās apspriešanas rīkošana ir tikai un vienīgi pašvaldības kompetencē.

Garkalnes novada Būvvaldes priekšnieks Dambis teic, ka, ievērojot likumu, jūnija vidū pašvaldības interneta vietnē izvietota informācija par būvatļaujas izsniegšanu. Tomēr iedzīvotāji norāda, ka ar šādu informēšanu nepietiek; iedzīvotāji nemaz nebūtu iedomājušies meklēt šo informāciju mājaslapā, ja reiz nezināja par būvniecības ieceri.

Dambis saka, ka nezina, vai deputāts Treibergs lūdzis kādam nerīkot sabiedrisko apspriešanu.

Uzraugošā ministrija: Pašvaldībām jāstrādā iedzīvotāju labā

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) norāda uz nepieciešamību strādāt iedzīvotāju interesēs.

Aivars Draudiņš

VARAM valsts sekretārs

Labā prakse būtu un attieksme pret iedzīvotājiem būtu, ja pašvaldība rīkotu sabiedrisko apspriešanu un noskaidrotu iedzīvotāju viedokli.

Tāpat VARAM valsts sekretārs Aivars Draudiņš informē, ka pēc tam, kad informācija par būvatļaujas izsniegšanu ievietota pašvaldības interneta vietnē, piecu dienu laikā jāizvieto informatīvs plakāts pie apbūvei paredzētās teritorijas, lai iedzīvotāji laikus spētu iepazīties ar informāciju un nepieciešamības gadījumā varētu uzdot jautājumus. Konkrētajā gadījumā informatīvais plakāts tika izvietots krietni vēlāk.

Neņemot vērā, ka informatīvais plakāts izvietots, tuvojoties būvatļaujas apstrīdēšanas termiņa beigām, vairāki iedzīvotāji ar sūdzībām paguvuši vērsties pašvaldībā, un domei nu ir pienākums ieklausīties iedzīvotāju viedoklī, ko domnieki arī darīšot, informē Būvvaldes vadītājs Dambis.

Par iespējamo Garkalnes novada domnieku izdabāšanu kolēģim Treibergam ”Bez Tabu” ziņo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, kurā sola informāciju neatstāt bez ievērības.

Edgars Treibergs ir ne vien Garkalnes novada domes amatpersona, bet ir arī Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētājs, Latvijas Zirgaudzētāju biedrības prezidents, Latvijas Jātnieku federācijas valdes loceklis, vēsta valsts amatpersonas deklarācija. Deklarācijā norādīti teju 190 tūkstošu eiro naudas uzkrājumi, kā arī pērn nopelnītie aptuveni 87 tūkstoši eiro.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...