Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Piektdien, 14. maijā pulksten 13.00 Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiesnese Zita Studente sāks izskatīt Jura Stukāna vadītās LR Prokuratūras apsūdzību Lato Lapsam „Kolaboranta” lietā: Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras prokurors Kaspars Andruškins mēģinās pierādīt, ka bijušais padomju tiesnesis un komunists, tagadējais advokāts un miljonārs Romualds Vonsovičs neesot bijis padomju okupācijas varas kolaborants. Uz pirmo tiesas sēdi būs jāierodas gan pašam R. Vonsovičam un viņa dzīvesbiedrei, kādreizējai žurnālistei Baibai Strautmanei – prokuratūras ieskatā bijušais komunists esot cietis no neslavas celšanas, savukārt viņi abi – no vajāšanas.

Šodien Pietiek atkārtoti publicē Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūras Lato Lapsam celto apsūdzību „neslavas celšanā” bijušajam padomju tiesnesim, tagadējam miljonāram Romualdam Vonsovičam. Interesanti, ka, mēģinot nepieļaut šīs informācijas nonākšanu sabiedrības rīcībā, par tās publiskošanu ir sākts vēl viens kriminālprocess:

„Lato Lapsa izdarīja apzināti nepatiesu, otru personu apkaunojošu izdomājumu tīšu izplatīšanu iespiestā un citādā veidā pavairotā sacerējumā masu saziņas līdzeklī (neslavas celšanu), un konkrēti:

2019. gada 7. oktobrī izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā, Lato Lapsa, personīgu motīvu vadīts, ar vienotu nodomu un mērķi, nolūkā tīši celt neslavu Romualdam Vonsovičam, iegādājās un reģistrēja interneta domēnu “www.vonsovics.com”, bet 2019. gada 29. oktobrī iegādājās un reģistrēja interneta domēnu “www.kolaborants.com”. Abos šajos interneta domēnos L. Lapsa, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, publicēja R. Vonsoviča sejas fotogrāfiju kariķētā veidā ar uzrakstu: „„Kolaborants. Čekisti un komunisti – 3. Jau drīz. Pašlaik notiek darbs pie grāmatas „Kolaborants”, kas iznāks pietiek.com sērijā „Čekisti un komunisti”. Tā būs veltīta vienam konkrētam uzcītīgam padomju varas izpalīgam un līdzskrējējam – bijušajam padomju tautas tiesnesim, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam.”

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, laika posmā no 2019. gada 15. oktobra līdz 2020. gada 8. martam, izmeklēšanā precīzi nenoskaidrotā vietā, L. Lapsa, personīgu motīvu vadīts, ar vienotu nodomu un mērķi, nolūkā tīši celt neslavu Romualdam Vonsovičam, masu saziņas līdzeklī “www.pietiek.com” ar pseidonīmiem “Izdevēji”, “PIETIEK” un “Lato Lapsa” publicēja vairākus, tas ir, ne mazāk kā divdesmit četrus personīgi izveidotus rakstus, kuros, apzinoties, ka rakstos minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “kolaborants”, “padomju okupācijas varas palīgs un līdzskrējējs”, “padomju kolaborants”, “uzticamais padomju varas kolaborants” un “viens no kolaborantu sugas”.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada 17. oktobrī, zinot, ka R. Vonsovičs ir zvērināts advokāts, ar nolūku graut viņa nevainojamo reputāciju, izmantojot Latvijas Zvērinātu advokātu padomes mājaslapu, realizējot savu noziedzīgo nolūku, iesaistot izmeklēšanā noskaidrotu personu, organizēja un nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli visiem zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem, kuru elektroniskā pasta adreses ir reģistrētas Latvijas Zvērinātu advokātu padomē, kurā, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka “grāmata būs veltīta vienam vienīgam padomju okupācijas varas palīgam un līdzskrējējam – bijušajam padomju tautas tiesnesim, tagadējam advokātam un miljonāram Romualdam Vonsovičam”.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada novembrī sniedza interviju “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālistam, kas 2019. gada 4. novembrī tika publicēta masu saziņas līdzeklī “www.nra.lv” ar nosaukumu “Lato Lapsa: Kolaboranti šeit joprojām dzīvo kā nieres taukos”. Minētajā intervijā L. Lapsa, apzinoties, ka intervijā minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “kolaborants”, “padomju kolaborants”, “viens no kolaborantu sugas”.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada 27. novembrī izdeva grāmatu “Kolaborants”, kuras priekšvārdā L. Lapsa, apzinoties, ka priekšvārdā minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “padomju varas kolaborants”.

2019. gada 29. oktobrī, plkst. 7.28 Latvijas Radio 1. programmas ēterā izskanēja SIA „Pietiek.lv” (reģistrācijas Nr. 40103336846) valdes locekļa L. Lapsas apmaksāta un sagatavota reklāma: „Pietiek.com informē: tiek gatavota izdošanai grāmata „Kolaborants” par bijušo padomju tiesnesi, miljonāru Romualdu Vonsoviču. Ja Jūsu rīcībā ir ziņas par kolaboranta darbību, rakstiet uz e-pastu [email protected] Konfidencialitāti garantējam.”, kurā, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovčs ir “kolaborants”.

Turpinot savu noziedzīgo nodomu, L. Lapsa 2019. gada 31. oktobrī, iesaistot izmeklēšanā noskaidrotu personu, speciāli nolūkam celt R. Vonsoviča neslavu, organizēja automašīnas Citroen Jumper, ar valsts reģistrācijas numuru FO7575, iegādi, pēc kā organizēja un pasūtīja tās aplīmēšanu ar R. Vonsoviča sejas attēla fragmentu un uzrakstu “Kolaborants. Pietiek.com jaunā grāmata”, tādējādi, apzinoties, ka minētie fakti ir apkaunojoši un neatbilst īstenībai, apgalvoja, ka R. Vonsovičs ir “kolaborants”.

Kopumā laika posmā no 2019. gada 7. novembra līdz 2019. gada 2. decembrim L. Lapsa organizēja vairākkārtēju, mērķtiecīgu un ilgstošu minētās automašīnas Citroen Jumper, ar valsts reģistrācijas numuru FO7575, novietošanu pie R. Vonsoviča darba vietas, Rīgā, Brīvības ielā 40, pie R. Vonsoviča darba vietas automašīnas stāvvietas, Rīgā, Dzirnavu ielā 64, pie R. Vonsoviča dzīvesvietas, Rīgā, Hamburgas ielā 25, pie Rīgas apgabaltiesas un Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesu nama, Rīgā, Abrenes ielā 8, un pie Latvijas Republikas Augstākās tiesas, Rīgā, Brīvības bulvārī 34, kur R. Vonsovičs pastāvīgi veica savus darba pienākumus, kā arī pie Latvijas Televīzijas ēkas Rīgā, Zaķusalas krastmalā 33, tas ir, publiskās vietās, kur minētā informācija bija redzama plašam sabiedrības lokam.

Tādējādi L. Lapsa, apzināti izplatot plašam sabiedrības lokam šādas ziņas, kas nav patiesas un apkauno R. Vonsoviču, cēla R. Vonsovičam neslavu iespiestā un citādā veidā pavairotā sacerējumā masu saziņas līdzeklī.

Ar savām darbībām Lato Lapsa izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 157. panta otrajā daļā.”

Tāpat Pietiek šodien atkārtoti publicē Lato Lapsas šā gada februārī sniegto interviju laikrakstam Diena, uz kuru Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra zibenīgi reaģēja, nekavējoties pieņemot lēmumu par apsūdzības uzrādīšanu L. Lapsam:

- Laikam retais no tiem, kas seko notikumiem Latvijā, jūtas pārsteigts, uzzinot, ka Lato Lapsa konfliktē ar kādu no tiesībsargājošām institūcijām, tiesājas vai gatavojas tiesāties. Nu, šķiet, atkal ir tāds gadījums, tikai ar to atšķirību, ka strīds ir nevis ar kādu ierēdni, bet zvērinātu advokātu?

- Šis nav strīds, šis ir kas cits. Šis man ir jau kārtējais pret mani kā žurnālistu un grāmatu autoru safabricētais kriminālprocess, kas tiek stumts uz priekšu, izmantojot prokuratūras ietekmējamību un neprofesionalitāti. Iepriekšējo laikam veselu gadu vai pat ilgāk mēģināja virzīt toreizējā Drošības policija. Protams, nekas nesanāca, bet atvainošanos tā arī nesaņēmu.

Par ko runa šoreiz? Redziet, mēs brīnāmies un šausmināmies par Krieviju, kurā tiesībsargāšanas sistēma, kalpojot pie varas esošo bijušo čekistu un komunistu vajadzībām, mēnesi pēc mēneša aizvien uzskatāmāk kļūst par izrēķināšanās instrumentu. Šķiet, pēdējais tiesiskā absurda gadījums – tiesas piespriests administratīvais arests, jo publiski izteikts vārds „klitors” esot uzskatāms par rupjību.

Taču patiesībā arī mēs dzīvojam valstī, kuras tiesībsargāšanas sistēma zem „bezkompromisu tiesiskuma” piesega tāpat virzās totalitārisma un „parasto cilvēku” beztiesiskuma virzienā.

Jau 2019. gada nogalē ir ticis ierosināts un pēc prokuratūras uzstājīga spiediena ilgāk nekā gadu uz priekšu virzīts konkrēti pret mani vērsts kriminālprocess par neslavas celšanu. Neslavas celšana prokuratūras ieskatā ir tas, ka cilvēks, kas daudzus gadus ir uzcītīgi sadarbojies ar padomju okupācijas varu, uzkalpojoties pat līdz Latvijas PSR Augstākās tiesas tiesneša krēslam, grāmatā „Kolaborants” ir nosaukts tieši par to, kas viņš ir bijis – par padomju okupācijas varas kolaborantu.

Ja cilvēks jūtas nepamatoti nodēvēts kādā vārdā un uztver to nevis par žurnālista paustu kritiku, bet gan neslavas celšanu, tad taču būtu loģiski, ja viņš vispirms pierādītu, ka, piemēram, vēsturiskie fakti ir tikuši sagrozīti, vai ne?

- To būtu grūti izdarīt, jo arhīvu materiāli, no kuriem sastāv grāmata, ir nepielūdzami. Tie rāda, kā gadu pēc gada padomju tiesnesis Romualds Vonsovičs ir centīgi piespriedis sodus cilvēkiem, kuru dzīvesveids un rīcība nesakrita ar padomju tiesneša aizstāvētās okupācijas varas viedokli.

Pusotra gada brīvības atņemšana cilvēkam par „parazītisku dzīvesveidu un izvairīšanos no sabiedriski derīga darba” – pēc šī padomju varas iecienītā panta savulaik tika notiesāts dzejnieks Josifs Brodskis. Divu gadu labošanas darbi par „spekulāciju”, jo cilvēks bija mēģinājis tālākpārdot mājās pašūtu sieviešu kostīmu. Notiesājošs spriedums par 52 ASV dolāru un divu VFR marku iegādi. Visa grāmata sastāv no šādiem spriedumiem.

Jau pēc Atmodas sākuma, 1988. gada 26. jūlijā Latvijas PSR Augstākās tiesas Krimināllietu tiesas kolēģija R. Vonsoviča vadībā notiesāja divus jauniešus, kuri bija noņēmuši pie kopmītnes ēkas piestiprināto padomju karogu un to nejauši pārplēsuši uz pusēm. Kā citādi saukt šādu toreizējā padomju tiesneša rīcību, ja ne par sadarbību ar padomju okupācijas varu līdz pēdējam?

Taču izrādās, ka tagad šādu padomju okupācijas varas kolaborantu publiski nosaukt par kolaborantu – tas Latvijas Republikas prokuratūras izpratnē ir noziegums, neslavas celšana un vajāšana.

Pēc analoģijas ar Krievijas atgadījumu varētu teikt: klitors pilnā nopietnībā sūdzas policijā par to, ka kāds viņam ir cēlis neslavu, jo publiski nosaucis viņu par to, kas viņš ir, - par klitoru, un prokuratūra tieši tāpat kā Krievijā dara visu iespējamo un pat neiespējamo, lai klitora nosaukšana par klitoru tiktu atzīta par noziegumu.

Bet atgriezīsimies Latvijā. Par ko konkrēti šajā gadījumā runa?

- Runa tātad ir par bijušo padomju tiesnesi, tagadējo advokātu un miljonāru Romualdu Vonsoviču, kuram ar man nezināmām, bet skaidri nojaušamām metodēm ir izdevies motivēt prokuratūru, lai tās spiediena rezultātā policija būtu bijusi spiesta ne tikai jau ilgāk nekā gadu gadu veikt izmeklēšanu saistībā ar grāmatu „Kolaborants”, bet arī sākt kriminālprocesu un nule atzīt mani par aizdomās turēto neslavas celšanā minētajam kungam un viņa vajāšanā.

Jūs tiešām nepārklausījāties – kamēr jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns runā par prokuratūras darba reorganizēšanu un Valsts kontrole atzīst, ka ilgus gadus prokuratūras sistēma ir bijusi bezatbildīga un neviena nekontrolēta „valsts valstī”, zemākos prokuratūras līmeņos lietas un lietiņas joprojām notiek ierastajā veidā. Vēl vairāk – ir acīmredzams, ka bijušie padomju varas līdzskrējēji pašlaik mēģina darīt visu iespējamo, lai viņu kādreizējās darbības tā arī paliktu noklusētas.

Kā tas var izdoties? Mans uzskats ir tāds, ka ļoti konkrētas personas – Rīgas apgabala visprokurora Armīna Meistera paspārnē un aizgādībā tiek virzīts uz priekšu kriminālprocess, kurā par neslavas celšanu un vajāšanu atzīta grāmata, kas sastāv faktiski tikai no arhīva materiāliem – padomju tiesneša un padomju okupācijas varas kolaboranta un karjerista Romualda Vonsoviča taisītajiem spriedumiem, viņam rūpējoties par padomju likumības ievērošanu.

Lieta tātad ir gana sen ierosināta. Vai tajā ir vērojama kāda virzība?

- Es nule esmu saņēmis pēc prokuratūras diktāta tapušo lēmumu atzīt mani par aizdomās turēto, un iepazīstoties ar tā saturu, man kļūst vēl daudz skaidrāks, kāpēc prokuratūra tiesās cieš vienu fiasko pēc otra – Uģa Magoņa krimināllietas iznākums ir tikai zināmākais, bet patiesībā viens no daudziem.

Jurim Stukānam ir pilnīga taisnība, kad viņš runā par prokuroru profesionalitātes defektiem. Iespaids no šī lēmuma ir tāds, ka prokuratūra ir policijas izmeklētāju brutāli piespiedusi ierakstīt lēmumā visu, ko vien ir vēlējies padomju kolaborants, tagadējais miljonārs, un izmeklētāja arī beigās ir to visu arī ierakstījusi – pat acīmredzami absurdas lietas.

Kas tur tik absurds? Te nu gribas teikt – faktus galdā!

- Šī safabricētā kriminālprocesa ietvaros izmeklēšana ir notikusi vairāk nekā gadu, un man nav ne mazāko šaubu, ka tās ietvaros profesionālam policijas darbiniekam ir bijis iespējams absolūti precīzi noskaidrot – kā tapusi grāmata, kādā veidā ir izsūtīti un citādi izplatīti tās reklāmas materiāli, un tā tālāk.

Taču, neraugoties uz to, lēmumā ir sarakstīti vienkārši patiesībai neatbilstoši, absurdi izdomājumi. Vienkāršāk sakot, meli.

Lai to ilustrētu, minēšu tikai vienu piemēru. Bijušais padomju kolaborants Vonsovičs esot vajāts, jo grāmatu „Kolaborants” reklamējošais busiņš esot bijis novietots pie advokāta Vonsoviča lepnās Mežaparka savrupmājas. Taču tas tur nekad nav bijis novietots. Vienkārši nekad – un nav iedomājams, ka policija gada laikā šo faktu nebūtu noskaidrojusi. Taču tas netraucē neesošu „faktu” pasludināt par nozieguma sastāvdaļu.

Šādu sadomātu, melīgu faktu lēmumā ir burtiski desmitiem. Un te nu parādās jautājums – ar kādām metodēm ir iespējams panākt, lai policija un pirmām kārtām prokuratūra šādā veidā padarītu sevi par izsmieklu? Kā izbijušam padomju tiesnesim, tagad miljonāram var izdoties panākt, lai tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvji tam sāktu kalpot kā paklausīgs izrēķināšanās mēģinājumu ierocis?

Un kāds tam varētu būt skaidrojums?

- Mans viedoklis un mans pieņēmums, kas balstīts uz manu daudzus gadus ilgo žurnālista pieredzi, ir – te nav runa tikai par miljonāra resursiem vien. Te ir runa par to ietekmi, kāda mūsdienu Latvijas varas gaiteņos visos līmeņos joprojām ir padomju varas kolaborantiem, un par to, kādas postošas valstiskas sekas vēl joprojām ir tam, ka Latvijā lustrācija tā arī nav notikusi.

Rezultātā šādi vonsoviči, kuri ir atrodami itin visās dzīves sfērās, joprojām cenšas panākt savu ar visnetīrākajām metodēm, - un ir tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvji, kuri ir gatavi pakalpot. Jo vairāk, ka epidēmijas aizsegā var mēģināt sakārtot visdažādākās lietas, kas parastos apstākļos tomēr nebūtu iespējamas.

Saprotams. Bet kāda var būt izeja no šīs situācijas?

- Jebkurā gadījumā es ļoti vēlētos, lai šī lieta nonāk tiesā un Romualds Vonsovičs kļūst par pirmo padomju varas kolaborantu, kurš par tādu tiek atzīts ar tiesas spriedumu. Taču tikpat labi šī prāva var kļūt arī par lakmusa papīrīti tam, cik liela patiesībā ir padomju varas kolaborantu reālā loma un ietekme mūsdienu Latvijā.

Vai nonākšana līdz tiesai tādā strīdā maz būtu advokātam izdevīga? Tai taču publiski pievērstu vēl lielāku uzmanību kā, piemēram, Lemberga tiesai. Nāktos iztirzāt, ko nozīmē te daudzkārt pieminētais vārds “kolaborants”, cik pamatoti vai nepamatoti tas lietots attiecībā pret konkrēto personu.

- Redziet, kā mēs redzam no šī tagadējā kunga, toreizējā tovarišča savulaik taisītajiem spriedumiem, viņš arī toreiz īpaši nedomāja uz priekšu un turpināja ar saviem spriedumiem balstīt padomju okupācijas varu vēl pēc Atmodas sākuma. Var tikai minēt, vai tagad Vonsoviča kungs, kuru tik ļoti ir sāpinājis tas, ka sabiedrība ir uzzinājusi par viņa sadarbību ar padomju okupācijas varu, ir kārtīgi padomājis par šīs lietas iznākumu.

Grāmatas izdošana un tās reklamēšana traktēta kā drauds personai, tās ģimenei. Pamatoti?

- Kriminālprocesa sākšana ir tikpat absurda kā lietas, kas sarakstītas lēmumā par manis atzīšanu par aizdomās turēto. Taču mēs visi zinām, ka pie mums „bezkompromisu tiesiskuma” vārdā ir iespējams viss. Tāpēc, atkal izmantojot to pašu metaformu, teikšu tā: ja vienam konkrētam klitoram nevis Krievijā, bet tepat Latvijā izdosies panākt, ka tiek atzīts – viņa nosaukšana par klitoru ir noziedzīga neslavas celšana, tas būs acīmredzams apliecinājums tam, ka padomju kolaborantu ietekme mūsdienu Latvijā ir nevis vienkārši liela, bet grandioza un ka šādas izrēķināšanās ar tiem, kas ceļ gaismā vēsturisko patiesību un nebaidās paust savu kolaborantiem netīkamo viedokli, kļūs aizvien biežākas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...