Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevēloties ievērot Informācijas atklātības likuma normas, Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa kancelejas vadītājs, pirms tam Latvijas pasta priekšnieka amatu zaudējušais Arnis Salnājs ir sagādājis kancelejai vēl trīs tiesā izskatāmas administratīvās lietas. Līdz ar to, slēpjot pieprasīto informāciju par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu Vējoņa kancelejā, Salnājs kopā tai sarūpējis jau vismaz septiņas administratīvās lietas.

Jau laikā, kad Salnājs vadīja Latvijas pastu, viņam bija nopietnas grūtības sniegt informāciju par savas nākamās dzīvesbiedres TV raidījuma sponsorēšanu un par saviem komandējumiem uz eksotiskām pasaules malām. Šo „niķi” viņš ir paņēmis līdzi arī uz Valsts prezidenta kanceleju, - un tagad jau vismaz septiņās administratīvajās lietās tiesa pieprasījusi kancelejai mēneša laikā sniegt paskaidrojumus.

Faktiski visas administratīvās lietas tiesa ierosinājusi saistībā ar vienu un to pašu Salnāja vai viņa aizvietotāju pārkāpumu – nevēlēšanos ievērot Informācijas atklātības likuma normas attiecībā uz Valsts prezidenta kancelejai pieprasītu informāciju.

Šis likums ļoti stingri noteic ne tikai pieprasītās informācijas sniegšanas termiņus un apjomu, bet arī to, kādas formalitātes iestādei jāievēro, ja tā informāciju sniegt tādu vai citādu iemeslu pēc nevēlas.

Taču Vējoņa kancelejas vadītājs, kaut gan pēc izglītības jurists, šīs likuma normas līdz šim nav vēlējies ievērot, ne tikai laikus nesniedzot prasīto informāciju par nodokļu maksātāju naudas izlietojumu, sniedzot to daļēji vai nesniedzot vispār, bet arī neuzskatot, ka valsts galvas kancelejai būtu jāievēro citas likumā precīzi aprakstītās formalitātes.

Jau iepriekš administratīvās tiesas ierosinātās vismaz četras administratīvās lietas, kuru ietvaros Vējoņa kancelejai jau bijis jāsniedz paskaidrojumi par savu rīcību (tos sāksim publicēt tuvākajās dienās), nav snieguši Salnājam nepieciešamo mācību, un tagad sekojušas vēl trīs no jauna ierosinātas lietas par līdzīgiem likuma normu pārkāpumiem.

Pieprasītā informācija skar galvenokārt nodokļu maksātāju līdzekļu tērēšanu Valsts prezidenta kancelejas darbinieku dāsnajām prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kā arī citas, saistītas jomas.

Tieši saistībā ar vienu šādu informācijas pieprasījumu pirms nepilniem diviem mēnešiem strauji uzlabojās prezidenta Vējoņa atmiņa, un viņš atcerējās, ka pērn patiesībā saņēmis vēl vairāk nekā 12 tūkstošus eiro, ko savā amatpersonas deklarācijā pirms tam bija „piemirsis” uzrādīt.

Tiesa, vismaz pagaidām šie informācijas pieprasījumi nav spējuši piebremzēt „treknos gadus”, kas ir atsākušies ja ne valstī, tad vismaz Vējoņa kancelejā. Pietiek jau ir aprakstījis, kā, neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicētajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderīgi tiek izšķērdēti ierēdņu ikmēneša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos, arī šā gada aprīlī virkne kancelejas darbinieku saņēmuši jau pierastās piemaksas ar pamatojumiem, kas ir faktiski identiski mēnesi pēc mēneša.

Tā, piemēram, kādreizējai Vējoņa biroja vadītājai un līdzbraucējai Pietiek vairākkārt aprakstītajā eksotiskajā braucienā uz Āfriku, tagadējai kancelejas vadītāja vietniecei Egitai Kazekai aprīlī 1052,92 eiro piemaksa jau tradicionāli aprēķināta „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, plānojot un koordinējot kultūras un sabiedrisku valstiska un starptautiska mēroga projektus”.

Andim Jēkabsonam, Valsts prezidenta ekonomikas padomniekam aprīlī 768,42 eiro piemaksa tāpat kā iepriekšējos mēnešos piešķirta „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, ārējās ekonomiskās sadarbību veicināšanu un investīciju piesaisti, apzinot Latvijas un ārvalstu investorus, izstrādājot iespējamos darbības virzienus potenciālo investīciju piesaistei Latvijā”.

Savukārt Kristīnei Jaunzemei, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskajai padomniecei 739,96 eiro papildus pamatalgai aprīlī ir piešķirta „kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar izpildvaru”.

Tāpat kā ik mēnesi arī aprīlī īpaši saspringti un intensīvi esot strādājuši ļaudis, kas apkalpo Valsts prezidentu sabiedrisko attiecību jomā. Savulaik amatu zaudējušais Latvijas radio vadītājs, tagadējais Vējoņa preses padomnieks Jānis Siksnis „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta sabiedrisko attiecību veidošanu” aprīlī ticis pie 512,28 eiro lielas piemaksas papildus pamatalgai.

Anda Pečule, konsultante plānošanas jautājumos, jau tradicionāli esot „koordinējusi Valsts prezidenta un Valsts prezidenta kancelejas vienotas vizuālās identitātes un grafiskā standarta vadlīniju izveidošanu, vienota vizuālā tēla ieviešanu”, par ko viņai aprīlī noteikta 460,00 eiro piemaksa.

Savukārt Jānim Plepam, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesību padomniekam kārtējā piemaksa – 448,25 eiro jau tradicionāli noteikta „par personīgo iniciatīvu un ieguldījumu, kā arī darba intensitāti un paveiktā darba kvalitāti, nodrošinot Valsts prezidenta darbību likumdošanas jomā un sadarbību ar tiesu varu”.

Tāpat, ja ticēt Vējoņa kancelejas oficiālajai informācijai, nepārtraukti notiek tās telpu iepriekš neparedzēta, lielu ieguldījumu prasoša „aprīkošana un apsaimniekošana”: Lindai Puķītei, Juridiskās nodaļas (!) vadītāja vietniecei, tieši „par personīgo ieguldījumu un darba kvalitāti, lai nodrošinātu Valsts prezidenta kancelejai lietošanā nodoto telpu un teritorijas aprīkošanu un apsaimniekošanu” aprīlī noteikta piemaksa 276,60 eiro apmērā.

Vējoņa kancelejai jau ir pieprasīta arī informācija par prēmijām, piemaksām un naudas balvām, kas izmaksātas šā gada maijā. Salnājam šo informāciju nesniedzot likumā noteiktajā termiņā un apjomos, tiesai tiks nosūtīts jau kārtējais pieteikums par administratīvās lietas sākšanu.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

21

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoPubliskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24. februārī centrs izdeva Satversmē nostiprinātās komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanas oficiālos vietvārdos ieteikumus, nosūtīja ieteikumus visām pašvaldībām, tajā skaitā Jūsu domei. Oficiālu domes atbildi centrs nav saņēmis.
Lasīt visu...

21

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

FotoAr pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto, taču, lai tā izdotos:
Lasīt visu...

6

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

FotoCienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs) ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...

Foto

Ja mēs jautātu Jēzum pašam: "Skolotāj, kas ir ģimene?", mēs visdrīzāk saņemtu atbildi: "Kā ir rakstīts Dieva vārdā? Kā tu tur lasi?"

Mīļie draugi no Latvijas...

Foto

Atkal mani pārprot un nomelno!

Neprecīza ziņa par Latvijas Republikas Saeimas 2022.gada 14.jūlija grozījumiem Izglītības likumā ir radījusi satraukumu sociālajos tīklos un sabiedrībā. Ir pat parādījušies...

Foto

Skumji, ļoti skumji: atklāta vēstule sabiedrībai!

Jūs ziemā salsiet! Un daudzi arī nosals līdz nāvei! Bet "vietvalžiem" par to ir nospļauties, jo viņi būs siltumā un...

Foto

Kad Egils padzirdēja par „hūti”

Ar novēlošanos... bet vēlētos tomēr ieviest skaidrību tajā slavenajā "nācijas tēva" šmucē, kur viņš Gunāra Astras pieminekļa atklāšanā, ieskanoties valsts himnai,...

Foto

Par kartupeļiem un kolorado kāpuriem

Nenocietos un dažu Facebook lasīto rakstu iespaidā nolēmu izteikties sakarā ar valsts iekārtām, kuras esmu piedzīvojis un kurās ir dzīvojuši daudzi. Ak,...

Foto

Par sīkumiem, par bērnu audzināšanu

Es pelnu maizi, darbojoties tūrisma jomā. Ir forši, jo darbs ir brīvā dabā un ap Pāvilostu. Daru to nu jau 22...