Sāls piegādes shēmu izpēte ļāvusi noķert 65 000 eiro kukuļa izspiedēju VID; speciālisti skeptiski par valsts uzņēmuma vadības izteikumiem
PIETIEK22.06.2020.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Negaidīti izrādījies, ka divu valsts amatpersonu arests par 65 000 eiro liela kukuļa izspiešanu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārbaužu sakarā ir saistīts ar Pietiek vairākkārt aprakstītajām ceļu kaisāmās sāls piegāžu shēmām.
Valsts uzņēmuma Latvijas Autoceļu uzturētājs (LAU) veiktais pēkšņais 23 tūkstošu tonnu sāls iepirkums, kaut arī pēc iepriekšējās rekordsiltās ziemas noliktavās stāv neizkaisīti 30 tūkstoši tonnu sāls, ir novedis pie negaidīta blakusefekta: kā ziņo mediji, nesen arestētie divi augsta ranga valsts ierēdņi centušies izmantot iespēju izspiest 65 000 eiro kukuli, par ko tikuši arestēti balti oranža naudas maisa saņemšanas brīdī. Naudas “ķieģeļi” bijuši aptīti ar lielākoties gaiši zaļām matu gumijām.
Kā kukuļa izspiedējs raidījumā minēts nu jau izbijis ilggadējs VID darbinieks Sandis Ozoliņš, kurš tagad ir Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamenta vadītājs.
Šis gadījums izraisīja asu finanšu ministra Jāņa Reira kritiku VID vadītājas Ievas Jaunzemes virzienā, aicinot nepiekopt “strausa politiku” un ziņot sabiedrībai arī par citiem negodīgas rīcības gadījumiem, ne tikai šo — un tik tiešām: I. Jaunzeme bijusi spiesta atzīt, ka pusotra gada laikā šis esot jau trīsdesmit pirmais (!) tamlīdzīgais gadījums.
Kukuļa pieprasīšana sākusies tieši Pietiek bieži pieminētās Baltkrievijas pilsoņa Petra Kravčenko kontrolētās firmas SIA Lat Salt Trade darbību sakarā, piedāvājot par aizdomīgi zemām cenām importēt ceļu kaisāmo sāli no Baltkrievijas.
Pietiek jau rakstīja, ka ir aizdomas — nedabiski zemo cenu var panākt, importējot sāli no Baltkrievijas caur Lietuvu, “žonglējot” ar kravām, to formālajiem īpašniekiem un piegādes maršrutiem caur muitas noliktavām, galu galā nenomaksājot ES ievedmuitu par Baltkrievijas preci ne Latvijā, ne Lietuvā. Zināms, ka tieši uz Jāņiem, kad visiem brīvdienas, atkal tiek plānots kārtējais sāls imports no Baltkrievijas.
Latvijas Autoceļu uzturētāja valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors ir publiski paziņojis: “Atšķirība varbūt ir tāda, ka [pagājušā gada konkursā sāls piegādes] iespēju ieguva septiņi dalībnieki, un iepriekšējās vienošanās laikā bija četri dalībnieki. Sāli pie mums atved no Baltkrievijas, Marokas un Vācijas. Vispirms slēdz vienošanos ar firmām, ka tās spēj preci piegādāt, un tad kompānijas savā starpā cīnās par cenu un izvēlas no tām lētāko.”
Izrādās, ka šādā veidā kopš 2019.gada septembra P. Kravčenko uzņēmums Lat Salt Trade jau ir paņēmis 70% no visām piegādēm, atlikušie divi piegādājuši attiecīgi 21% un 9% no visas sāls. (Te nav ierēķināts pašreizējais iepirkums, kur P. Kravčenko paņēmis jau gandrīz visas 23 000 tonnas, atstājot SIA Aktivators tikai 900 tonnu apjomu.) Nekā Personīga to raksturo šādi: “Lat Salt Trade piedāvā superzemu cenu, un pārējie [tirgus] dalībnieki vai nu spiesti ar viņu sadarboties, vai biznesu atstāt.”
Pēc R. Nešpora izteikumu pārraidīšanas tāpat kā pēc iepriekšējām Pietiek publikācijām par sāls shēmām ceļu nozarē strādājošie speciālisti atsūtīja portālam savus komentārus:
“Nešpors saka, ka iepriekšējā iepirkumā piedalījušies četri pretendenti, bet tagad septiņi, un tādējādi konkurence palielinājusies. Tādi izteikumi ir nepareizi, jo iepriekšējā iepirkumā piedalījās seši pretendenti: SIA Nilex trading, SIA Aktivators, SIA Viatek-1, SIA Ceļi un tilti, SIA Ražošanas komercfirma ,,M2", un SIA Lat Salt Trade.
Vēl R. Nešpors nepareizi norāda par “valsts ieguvumu, iepērkot sāli par lētāku cenu”. Baltkrievijas darboņa uzņēmums Latvijā 2018. gadā no [attiecīgā gada] sāls pārdošanas apjoma (1,143 miljoni eiro) nodokļos mūsu valstij samaksāja nieka 25 000 eiro, bet cita firma SIA Viatek-1 no sāls pārdošanas apjoma 5 miljonu eiro apmērā nodokļos Latvijai samaksāja vairāk nekā miljonu. Tātad SIALat Salt Trade iemanās valstij par katru realizēto tonnu sāls samaksāt nodokļos vidēji 10 reizes mazāk, pielietojot nez kādus darījumus, lai nebūtu jāsaka — shēmas.
Līdz ar to it kā lētāka cena patiesībā nozīmē mazākus nodokļu ieņēmumus un līdz ar to zaudējumus. Pie kam visu laiku paliek neatbildēts jautājums, kāpēc LAU vispār vajag iepirkt sāli divām ziemām uz priekšu, ņemot vērā, ka LAU līgums ar valsti par autoceļu uzturēšanu beidzas ar šī gada decembra beigām, un tālāk ceļu kaisīšanu konkursa kārtībā var nodot privātajiem (kā tas ir Igaunijā), kas konkurē savā starpā ar cenu un kvalitāti.”
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
