Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es
Anita Muižniece, izglītības un zinātnes ministre08.08.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Straujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Runājot par mācību materiālu trūkumu, nereti šķiet, ka resursi un metodiskie līdzekļi top kaut kur Izglītības un zinātnes ministrijas kabinetos, taču patiesībā mācību līdzekļu izstrādē piedalās gan izdevēji, gan Valsts izglītības satura centra īstenotais Eiropas Sociālā fonda projekts “Kompetenču pieeja mācību saturā” (Skola2030), gan augstākās izglītības iestādes. Tas ir vairāku iesaistīto pušu kopīgs darbs, kura laikā tiek ņemts vērā, ka mācību materiāliem jābūt izmantojamiem, neatkarīgi no tā, kādā formātā notiek mācības - klātienē, attālināti vai kombinētā formātā.
Izdevniecības skolu vajadzībām piedāvā gan drukātas, gan elektroniskas mācību grāmatas, kā arī mācību grāmatai atbilstošu digitālo papildu saturu, kas iekļauj daudzveidīgus uzdevumus un vingrinājumus, taču lielāku uzmanību šoreiz vēlos veltīt trīs digitālajām platformām: mācību resursu krātuvei mape.skola2030.lv, mācīšanās platformai skolo.lv, un mācību video platformai tavaklase.lv, kurām ir atšķirīgas funkcijas.
Mācību resursu krātuvei mape.skola2030.lv jeb MAPE ir divas galvenās funkcijas: tā ir katalogs skolotāja piekļuvei mācību resursiem un tā būs izmantojama kā skolotāja darba plānotājs, kur izstrādāt tematiskos plānus katrā mācību priekšmetā. Šajā krātuvē skolotājam vienuviet ir pieejams plašs Skola2030 mācību materiālu klāsts jaunā mācību satura īstenošanai. Materiālus būs iespējams meklēt līdzīgi kā Google meklētājā, kā arī izmantojot dažādus, savstarpēji kombinējamus meklēšanas kritērijus, mācību materiālu atlasot pēc izglītības posma, mācību jomas, klases, mācību priekšmeta, materiāla tipa, publicētāja un citiem kritērijiem, pakāpeniski samazinot atrasto materiālu apjomu un ļaujot ātrāk atrast lietotājam nepieciešamo mācību materiālu. Izvēlētos materiālus varēs apkopot un sistematizēt, veidojot jaunus mācību materiālus. Pilnveidotā MAPE būs pieejama jau 2022. gada oktobrī. Mācību priekšmetu tematisko plānu veidošanas rīks, kas būs pieejams no 2023. gada pavasara, skolotājam ļaus ērti sagatavot jauno mācību programmu paraugu īstenošanai atbilstošus mācību priekšmetu un kursu tematiskos plānus, kā arī dalīties ar tiem ar citiem savas skolas skolotājiem starpdisciplināru projektu īstenošanai.
Platformas skolo.lv, kas pieejama kopš 2021. gada, galvenā funkcija ir būt par vidi, kurā mācības tiek īstenotas visās iespējamās formās – klātienē, attālināti vai kombinētā formātā. Tā izmantojama arī kā platforma pedagogu profesionālajai pilnveide. Šajā mācīšanās platformā ir iespējams sistemātiski izkārtot materiālus konkrētam mācību priekšmetam vai kursam un strādāt šajā vidē ar skolēnu. Skolēns skolo.lv var patstāvīgi apgūt mācību tematu, pildīt uzdevumus, sazināties ar skolotāju, klases biedriem, koplietot dokumentus un veidot savu darbu kolekcijas jeb portfolio, savukārt skolotājs – saņemt skolēnu darbus, sekot skolēnu darbībām platformā, sniegt atgriezenisko saiti. Platformā skolo.lv pieejami arī Skola2030 ekspertu veidoti e-kursu paraugi visos mācību priekšmetos no pirmskolas līdz vidusskolai, kurus skolotājs var nokopēt un izmantot darbā ar saviem skolēniem, tos papildinot un pilnveidojot, tādējādi veidojot savus mācību kursus.
Visbeidzot, video platforma Tavaklase.lv ir vietne, kur pēc ērti saprotama kataloga skolotājs var sameklēt visus Skola2030 izveidotos mācību video. Vietnes mērķis ir radīt bagātīgu, mūsdienīgu, ērti uztveramu mācību video bāzi, kura kalpo kā palīglīdzeklis un resurss skolotājiem un skolēniem mācīšanās procesā. Pedagogi mācību video var izmantot, lai iepazīstinātu ar tēmu, ieinteresētu mācību saturā, nostiprinātu informāciju, demonstrētu prasmes vai veidotu izpratni. Savukārt skolēni tos var izmantot kā papildu resursu mācību tēmas apguvei, gatavojoties pārbaudes darbiem un eksāmeniem.
Tavaklase.lv atrodami mācību video pamatpriekšmetos pamatizglītībā un pamatkursos vidējās izglītības pakāpē, tostarp mazākumtautības valodu apguvei. Šobrīd Tavaklase.lv ir pieejami 1751 mācību video un Skola2030 turpinās mācību video sagatavošanu līdz šī 2022. gada beigām, papildinot to visās mācību jomās.
Liela daļa to skolotāju, kuri jau aktīvi izmanto platformu piedāvātās iespējas, ir pārliecinājušies, kā digitālo rīku integrēšana mācību procesā veicina skolēnu interesi un motivāciju. Ne visiem ir viegli mainīt savus ieradumus un atrast laiku, lai apgūtu jaunas lietas. Ikvienas jaunas platformas lietošanas apguve prasa laiku, taču, tiklīdz sākam tās izmantot, tās palīdz mums ietaupīt laiku un citus resursus, tāpēc vēlos aicināt pedagogus pētīt visu platformu iespējas un izmantot tās ikdienas darbā. Mūsu spēju apgūt jauno novērtēs arī skolēni, un rezultāti atspoguļosies viņu mācību sniegumā.
Tomēr, lai cik daudz video būtu pieejami vai cik ērti veidoti katalogi, tie nesniegs cerēto rezultātu bez skolotāju vēlmes un gatavības tos izmantot. Tieši pedagogi ir būtiskākais atslēgas elements un, manuprāt, pedagogi spēj veiksmīgi radīt jaunus mācību materiālus tieši tāpat kā augstskolu mācībspēki. Nekad nebūs viena ideālā grāmata, no kuras visi varēs mācīties vienādi visa gada garumā. Arī augstskolu pasniedzējiem nav tādas maģiskās grāmatas katrai studiju programmai. Neraugoties uz izstrādātajām platformām vai drukātām un elektroniskām mācību grāmatām, skolotājiem jābūt izvēles brīvībai – ja nepatīk viena autora izstrādātā mācību grāmata, var izmantot citu, kas šķiet piemērotāka. Mūsu pedagogi ir kompetenci, ar atbilstošu izglītību apguvuši dažādas mācību metodes un spēj izvēlēties to, kas ir piemērotākais bērniem.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
