Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Reizi 4 gados Latvijas pilsoņiem ir iespēja realizēt savu varu, kura it kā pieder Latvijas tautai, un ievēlēt savus pārstāvjus Saeimā. Teorētiski tur vajadzētu nonākt 100 visgudrākajiem, ar nevainojamu reputāciju apveltītajiem, kuru galvenais dzīves mērķis būtu Latvijas iedzīvotāju labklājības uzlabošana.

Šie 100 gaišie tēli izveido Ministru kabinetu – izvēloties ar veselo saprātu apveltītus un savā jomā viskompetentākos profesionāļus, jo kas gan cits varētu veiksmīgāk vest mūsu Latviju pretī skaistajai nākotnei.

Un tad Ministru kabinets sēž līdz pusnaktij un lemj – kā vislabāk mazināt Covid-19 izplatību un nodrošināt Latvijas iedzīvotāju nepārtrauktu veselības aprūpi.

Un ko izdomā? Ieceļojot valstī, ir jāaizpilda apliecinājuma anketa, uz laiku visās slimnīcās ierobežos plānveida stacionāros pakalpojumus, brīvdienās tiek slēgti tirdzniecības centri, un pārtikas veikalos brīvdienās drīkst tirgot tikai pārtikas preces (izņemot alkoholu), higiēnas preces, dzīvnieku barību, preses izdevumus un sabiedriskā transporta biļetes, respektīvi – lampiņu, auto logu mazgāšanas šķidrumu, vienreiz lietojamos traukus utt. piem., Rimi nopirkt nebūs iespējams, bet degvielas uzpildes stacijā varēs.

Vakar redzēju ka Maximā pat plaukts ar sausajiem piena maisījumiem zīdaiņiem bija aizklāts – jo kādam tie ir šķituši īpaši bīstami un C-19 izplatību veicinoši. Šie ierobežojumi tiekot ieviesti it kā, lai mazinātu cilvēku pulcēšanos veikalos brīvdienās. Nu ko, brīvdienās šis mērķis tika sasniegts, bet piektdien C-19 noteikti bija svētki, kā par to varēja pārliecināties jebkurš, jebkura pārtikas veikala apmeklētājs.

Ierobežojumi, lai mazinātu cilvēku pulcēšanos – skan ļoti jauki un par loģiski, bet ir skaidri redzams, ka tie, kas tos izdomā, īsti nespēj modelēt situāciju attīstību.

To pulcēšanās/potenciālās inficēšanās vietu jau nav tik daudz: masu pasākumi, veikali un dažādu pakalpojumu sniegšanas vietas, darba vietas un ģimene. Un, protams, ka iebraucēji un Latvijas iedzīvotāji, kas atgriežas mājās no ārzemēm.

Kāpēc valdība koncentrējas faktiski tikai uz masu pasākumiem un dažāda veida tirdzniecības vietām, pilnīgi aizmirstot visu citu? Kāpēc, piemēram, sākumskolas skolēnam, kura klasē ir konstatēts C-19 saslimšanas gadījums, ir jāsēž mājās karantīnā, bet viņa māsas, brāļi un vecāki drīkst iet uz skolu, darbu un kur nu vien vēlas? Vai tiešām kāda gudrā galva iedomājas, ka mazo kontaktpersonu uz 10 vai 14 dienām ieslēdz vannas istabā, ēdienu viņam pasniedz pa durvju apakšu un visu dzīvokli 10 reizes dienā dezinficē gan ar spirtu, gan ultravioletajiem stariem?

Vai tiešām pēc pirmā C-19 viļņa kāds epidemiologs šaubījās, ka būs otrais vilnis, jo C-19 vīruss nebija iznīcināts un cilvēkiem atkal tika atļauts pārvietoties arī ārpus savas valsts robežām? Latvija taču tajā laikā bija “gandrīz tīra no C-19”. Kāpēc netika veikti efektīvi pasākumi pret atkārtotu C-19 ievazāšanu? Nu kaut vai visu iebraucēju testēšana ar eksprestestiem?

Jā, eksprestestu precizitāte ir zemāka, jā, būtu sarežģījumi, jā, būtu organizatoriskas problēmas, un tas noteikti nebūtu lēti. Bet noteikti būtu lētāk par visām šobrīd ar veselības sistēmu saistītajām problēmām un ar C-19 saistītajām atbalsta, ekonomikas atveseļošanas utt. programmām. Ak jā, robežu šķērsojošajiem taču turpmāk būs jāaizpilda apliecinājuma anketa Covidpass.lv, un, kā visiem zināms, C-19 no anketām bēg kā velns no krusta. Nu apmēram tāpat kā “neķeras klāt” frizieriem un izklaides vietās kļūst ārkārtīgi bīstams pēc pusnakts.

Bet ir arī kas iepriecinošs – valdība, iespējams, apzinās savu nespēju ierobežot C-19 izplatību un nodrošināt sevis pieņemto ierobežojumu izpildi, jo citādi nav izskaidrojams, kāpēc tā Policijas pienākumus uzliek saimniecisko pakalpojumu sniedzējiem, veikaliem un pasākumu organizatoriem, kuriem ir jānodrošina MK pieņemto lēmumu izpilde. Un, cerams, ka, ja jau paši netiek galā, tad tiks pieaicināti kādi kompetenti palīgi, kuri spēs sakārtot putru gudrajās galvās.

Avoti:

https://covid19.gov.lv/aktualites/precizeti-nosacijumi-tirdzniecibai-brivdienas

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...