Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īpaši novatorisku pieeju Informācijas atklātības likuma normu izpildīšanai ir demonstrējis Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis: saņēmis pieprasījumu par Valsts policijas preses sekretāres izglītību, viņš pēc pāris nedēļu pārdomām uz to ir reaģējis, parakstot pavēli, ar kuru šī tiek atzīta par ierobežotas pieejamības informāciju.

Jautājums par „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes” Simonas Grāvītes iegūto izglītību un kompetenci aktualizējās jūlija vidū, pēc Jutas Strīķes un Jura Juraša iepriekšējās „tautas sapulces” pie Rīgas pils, kur policija aizturēja cilvēku, kas uz pasākumu bija ieradies ar abiem tās organizētājiem nepatīkamu plakātu.

Visu nākamo dienu pēc „tautas sapulces” Ķuža vadītā Valsts policija nespēja vai nevēlējās paskaidrot pat to, kāds tieši ir bijis aizturēšanas pamats. Turklāt dienas gaitā radās iespaids ne tikai par to, ka Ķuzis no šāda skaidrojuma mēģina izvairīties, bet arī par to, ka Valsts policijas vadība pati īsti nesaprot aizturēšanas iemeslus un nu mēģina tos „sacerēt” pati vai ar neprasmīgas preses sekretāres starpniecību.

„Policija šajā gadījumā rīkojās saskaņā ar likumu “Par sapulcēm, gājieniem un piketiem”, kas nosaka šāda veida pasākumu kārtību,” – tas sākotnēji bija viss, ko uz Pietiek jautājumu, par ko tieši plakāta turētājs tika aizturēts un vai tiešām cilvēks kādā publiskā pasākumā, it īpaši jau „tautas sapulcē”, nevar piedalīties ar savu plakātu, ja tas nekādus likumus nepārkāpj, bet vienkārši neatbilst pasākuma rīkotāju vēlmēm, Ķuža vārdā atbildēja „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste”.

Savukārt pēc tam no Grāvītes sniegtās informācijas izrietēja, ka vai nu viņai cai arī Valsts policijas vadībai nav skaidrs, kas tieši ir ticis pārkāpts un saskaņā ar kādiem normatīvo aktu pārkāpumiem notikusi aizturēšana. „Šobrīd tas tiek izvērtēts uzsāktas administratīvās lietvedības ietvaros,” – tas bija viss, ko spēja paskaidrot policijas preses pārstāve.

Pēc šādu atbilžu saņemšanas Ķuzim tika nosūtīts oficiāls informācijas pieprasījums, kurā cita starpā tika lūgts sniegt arī šādu informāciju:

- kāda ir minētās S. Grāvītes iegūtā izglītība, kas ļauj viņai ieņemt „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes” amatu? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.

- vai minētā S. Grāvīte ir izturējusi konkursu uz „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes” amatu? Atbildei pievienojiet attiecīgo dokumentu kopijas.

- kādas Valsts policijas amatpersonas un kādā tieši veidā ir pārbaudījušas minētās S. Grāvītes atbilstību „Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākās speciālistes” amatam un minētās S. Grāvītes spējas sniegt viedokli un informāciju Valsts policijas vārdā?

Vispirms, divas nedēļas pēc informācijas pieprasījuma saņemšanas Valsts policija oficiāli paziņoja, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 14.panta pirmās daļas 3.punktu tai atbildes sagatavošanai uz iesniegumu esot nepieciešama papildus informācijas apstrāde.

Kā izriet no pēc šīs apstrādes sniegtās informācijas, Valsts policijas priekšnieks Ķuzis šo apstrādes laiku ir izmantojis, lai 10. augustā, dažas dienas pirms tam, kad beidzās likumā noteiktais informācijas sniegšanas termiņš, sagatavotu un parakstītu pavēli, ar kuru informācija par Valsts policijas preses sekretāres izglītības līmeni... tiek noslepenota.

Saskaņā ar Ķuža oficiālo skaidrojumu līdz ar Valsts policijas 2017.gada 10.augusta pavēli Nr. 3584 “Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu” 1.pielikuma 1.9.punktu visas Valsts policijas darbinieku personas lietas un to saturošā informācija ir aizsargājama un ierobežotas pieejamības. Nav saskatāms pamats šīs informācijas izsniegšanai”.

Tiesa, šis informācijas sniegšanas atteikums jau ir pārsūdzēts iekšlietu ministram, lai pēc tam vērstos administratīvajā tiesā, savukārt Ķuzim tagad jādomā, kā atbildēt uz jaunu informācijas pieprasījumu saistībā ar 10. augusta pavēli un pirms tam veikto „informācijas apstrādi”:

1) kāda tieši papildu apstrāde bija nepieciešama, lai sagatavotu un sniegtu 2017. gada 15. jūlija informācijas pieprasījumā pieprasīto informāciju? Par katru informācijas pieprasījuma punktu, lūdzu, miniet konkrētās papildu apstrādes būtību, darbības, kas tika veiktas tās ietvaros, un amatpersonas, kas veica šīs darbības.

2) kā tika sagatavota Valsts policijas 2017.gada 10.augusta pavēle Nr. 3584 “Par ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu”: kas tieši un kad tieši, ar kādu tieši pamatojumu deva uzdevumu sagatavot šādas pavēles projektu (pievienojiet atbilstošo lietvedības dokumentu kopijas, kas apstiprinātu sniegtās informācijas patiesīgumu), kas un kad šīs pavēles projektu ir izstrādājis, kas un kad šīs pavēles projektu ir izskatījis un vizējis. Atbildei, lūdzu, pievienojiet arī minētās pavēles kopiju.

3) kāds dokuments līdz minētajai pavēlei noteica Valsts policijas ierobežotas pieejamības informācijas sarakstu? Atbildei, lūdzu, pievienojiet arī minētā dokumenta kopiju.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...