Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saņemot pieprasījumu par to, vai prokuroram – plaģiatoram Uldim Cinkmanim vēl joprojām ir pielaide valsts noslēpumam, ģenerālprokurors Juris Stukāns šīs ziņas par savu „favorītu” ir noslepenojis, - to atklāj oficiāla Ģenerālprokuratūras vēstule.

Kā zināms, Latvijas Universitāte oficiāli ir paziņojusi, ka 2021. gada 15. martā notika augstskolas Juridiskās fakultātes (JF) Domes sēde, kurā „ir pieņemts lēmums – apstiprināt gala pārbaudījuma komisijas 2020. gada 26. novembra lēmumu un, pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 86. panta otrās daļas 4. punktu, atcelt JF domes 2008. gada 19. jūnija lēmumu Nr. 9 par sociālo zinātņu bakalaura grāda tiesību zinātnē piešķiršanu Uldim Cinkmanim un anulēt viņam izsniegto diplomu Nr. BD E 1204”.

No šī dokumenta nepārprotami izriet, ka U. Cinkmanis, veicot apjomīgu plaģiātu, domājams, ir aizskāris autortiesību subjektu personiskās vai mantiskās tiesības, kas minētas Autortiesību likuma 68. panta pirmajā daļā, līdz ar to, iespējams, izdarot Krimināllikuma 148. pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu.

Tāpat no publiski pieejamas informācijas zināms, ka bakalaura darba noslēgumā U. Cinkmanis ar savu parakstu ir apliecinājis: “Apliecinu, ka bakalaura darbu esmu uzrakstījis patstāvīgi, izmantojot darbā norādītos avotus, un darbs nav plaģiāts.”

No tā izriet, ka U. Cinkmanis, iespējams, ir sniedzis nepatiesu apliecinājumu, kas vienlaicīgi ir saturiskais viltojums, dokumentam (bakalaura darbam), kas piešķir tiesības kārtot gala pārbaudījumu Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Šāda darbība ir minēta Krimināllikuma 275. pantā, kas varētu nozīmēt, ka pēc Kriminālprocesa likuma 6.pantā nostiprinātā kriminālprocesa obligātuma principa Valsts policijai būtu jāuzsāk kriminālprocess.

Taču, neraugoties uz to, U. Cinkmanis vēl aizvien turpina darbu prokurora amatā, un arī Ģenerālprokuratūra ir oficiāli apturējusi pārbaudi viņa lietā līdz laikam, kad administratīvajā tiesā tiks izskatīta prokurora – plaģiatora prasība atcelt Latvijas Universitātes lēmumu par viņa bakalaura grāda anulēšanu. Tas ir iespējams, pateicoties apjomīgam atbalstam, ko prokurors saņem no Ģenerālprokuratūras vadības un personiski ģenerālprokurora J. Stukāna.

Pietiek rīcībā ir Lato Lapsas un LR Ģenerālprokuratūras sarakste, no kuras nepārprotami izriet, ka, vēloties pasargāt prokuroru – plaģiatoru no tam nevēlamas informācijas publiskošanas, ģenerālprokurors ir noslepenojis informāciju jau pēc tam, kad tā Ģenerāprokuratūrai ir tikusi pieprasīta.

Kā izriet no šīs sarakstes, 26. aprīlī L. Lapsa ir nosūtījis Ģenerālprokuratūrai apjomīgu informācijas pieprasījumu, cita starpā uzdodot iestādei arī šādu jautājumu: „Vai Uldim Cinkmanim vēl joprojām ir pielaide valsts noslēpumam?”

Uz šo jautājumu Ģenerālprokuratūras Darbības kontroles un starptautiskās sadarbības departamenta Prokuratūras funkciju īstenošanas koordinācijas nodaļas prokurors Agnis Pormalis 11. maijā oficiālā dokumentā ir informējis, ka „informācija par prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izsniedzama tās publicēšanai”.

Taču vienlaikus prokurors ir atklājis, ka, vēloties aizsargāt savu favorītu, J. Stukāns informāciju par prokuroru pielaidēm valsts noslēpumam ir noslepenojis tikai pēc tam, kad šī informācija Ģenerālprokuratūrai ir tikusi pieprasīta.

„Informēju, ka saskaņā ar ģenerālprokurora 2022. gada 2. maija pavēles Nr. 49 (reģistrācijas Nr. P-101-100-2022-00010) 1. pielikuma 2.11. apakšpunktu informācija par prokuroriem un prokuratūras darbiniekiem, kuriem izsniegtas speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam ir ierobežotas pieejamības informācija un nav izsniedzama tās publicēšanai,” – šādi prokurors A. Pormalis apliecina, ka ziņas par U. Cinkmaņa pielaidi valsts noslēpumam J. Stukāns ir noslepenojis sešas dienas pēc tam, kad šīs ziņas Ģenerālprokuratūrai tika pieprasītas.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...