Iesaki rakstu: 
Man stāstīja par noziedznieku grupu, kas sevi dēvējot par sanitāriem un nodarbojoties ar dzīvokļu izkrāpšanu veciem, vientuļiem cilvēkiem.
Plāns tiekot īstenots pēc šādas shēmas - izmantojot sētniekus un namu pārvaldniekus, tiek atrasti vientuļi pensionāri, ar viltotām pilnvarām pārrakstīts nekustamais īpašums uz jauno īpašnieku, un pats pensionārs izlikts uz ielas.
Neesmu dzirdējis, ka šie noziedznieki būtu notverti un sodīti par savu noziedzīgo darbību. Paši sanitāri par savu rīcību esot lepni, jo atbrīvojot sabiedrību no veciem, nevienam nevajadzīgiem cilvēkiem.
Līdzīgu pozīciju jau ilgu laiku ietur arī Latvijas valdība un Saeima, kā sanitāri attīrot Latvijas teritoriju no iedzīvotājiem. Izlaupot un izputinot Latvijas rūpniecību, izpārdodot ārzemniekiem nekustamos īpašumus, Latvijas mežus un zemes, dodot ārvalstu bankām neierobežotu varu, ar nodokļu maksātāju naudu glābjot privātbaņķierus un negausīgus uzņēmējus...
Jau šobrīd valsti labākas dzīves meklējumos ir pametuši vairāki simti tūkstoši iedzīvotāju. Latvijas sanitāri strādā čakli un neviens pat necenšas viņus apturēt.
Viens pēc otra tiek pieņemti likumi sanitāru nospraustā mērķa sasniegšanai. Šobrīd 14% iedzīvotāju nav pieejamības veselības aprūpe nepietiekamā finansējuma dēļ. Veselības ministrijas sagatavotais jaunais veselības aprūpes likums padarīs veselības aprūpes pieejamību vēl sliktāku, un „aiz borta” paliks aptuveni 140 000 Latvijas iedzīvotāju.
Ekonomikas ministrijas sagatavotais Dzīvojamo telpu īres likums ir viens no pēdējo gadu klajākiem piemēriem valsts vienaldzīgajai attieksmei pret saviem iedzīvotājiem, jo vispieticīgākās aplēses liecina – vienā rāvienā bez jebkāda atbalsta uz ielas var nonākt apmēram 90 tūkstoši cilvēku.
Stājoties spēkā atvērtajam tirgum, Latvijas mājsaimniecības būs spiestas maksāt krietni vairāk par elektrību, pat vairāk, nekā par adekvātu pakalpojumu maksā privātpersonas Luksemburgā, Francijā, Somijā, Polijā, Grieķijā, Čehijā, Ungārijā, Slovēnijā un Slovākijā.
Ilgi solītie un gaidītie Maksātnespējas likuma grozījumi tā arī netiks pieņemti, jo tie ir pretrunā ar sanitāru izvēlēto virzienu. Velti cerēt uz šo sanitāru goda prātu, jo tāda viņiem nav un nemaz nevar būt. Cilvēki ar goda prātu šādas darbības neveiktu un būtu nevis sanitāri, kas attīra teritoriju no iedzīvotājiem, bet ārsti, kas cīnās par katru Latvijas iedzīvotāju.
Secinājums ir viens - nedrīkst laist sanitārus pie šprices.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.