Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?
Ogres Ziņas LV22.04.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Santa Ločmele komisijās sēdēja gadiem, bet neviens nevar nosaukt vienu viņas īstenotu projektu. Tagad pēkšņi – apokalipses vēstnese. Mieru, tikai mieru – drons ielidos, bet viņa ieliks Facebook glābšanas posteni.
Ko viņa noklusē?
1. Ka viņa ir daļa no Pavļuta ģimenes saraksta, kas tieši Covid laikā radīja sabiedrībā reālu apdraudējumu – ar piespiedu vakcināciju, atlaišanām, šķelšanu un necaurspīdīgu budžetu.
2. Ka viņas “kolēģi no Kustības Par!” – tie paši, kuri sēdēja kabinetos, kamēr cilvēki Latvijā zaudēja darbu un ticību sistēmai.
3. Un, protams, ka viņas līdzšinējā lielākā aktivitāte ir bijusi – komisijas un komentāri. Darbi? Nulle.
Un tagad – viņa zina, kā mūs visus glābt?
Pagrabi. Policisti. Patvertnes. Ločmele runā, it kā būtu valsts civilās aizsardzības stratēģe, nevis pazīstama ar savu nesakārtoto reputāciju, neierašanos darbā un absolūtu klusēšanu, kad novadam bija jāstājas pretī reālām krīzēm.
Vai tiešām cilvēks, kurš nespēj uzrakstīt gramatiski pareizu Facebook ierakstu bez kļūdām, būs tas, kurš koordinēs iedzīvotāju evakuāciju krīzes brīdī?
Un kā ar pašas drošību – politisko? Ločmele šobrīd slēpjas zem “kopīgas komandas” karoga, bet visa Ogre zina:
– viņa vairs nespēj noturēt mandātu,
– viņas “vērtību” laiva grimst,
– un šī pēkšņā drošības tēma ir nekas cits kā vēlēšanu viltība.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.