Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Covid–19 pandēmija pasaules vēsturē paliks ierakstīta nevis slimības gaitas, izplatīšanās viļņu, saslimstības, mortalitātes vai medikamentu dēļ. Covid–19 pasaules vēsturē ieies ar slimības politizāciju un zinātnes atklājumiem. 

Latvija galīgi nav vienīgā valsts, kurā Covid–19 tiek politizēta ar bailēm, ierobežojumiem un valsts naudas nesamērīgu tērēšanu. Arī citur pasaulē cilvēki pie valdības stūres, taču bez jebkādas medicīnas izglītības un pat nojausmas par sabiedrības veselību izmanto Covid–19 pandēmiju savu politisko mērķu sasniegšanai un utilitāras mantrausības apmierināšanai.  

Politizācija notiek visā pasaulē, bet visvairāk politikas attiecībā par Covid–19 ir Ķīnas un ASV attiecībās. Galvenais diskusiju avots uz politiskās skatuves ir vīrusa izcelsme, bet pietiekoši skaļas politiskas diskusijas skar arī valstu robežu slēgšanu, vakcināciju un farmācijas tirgu.  

Attiecībā uz SARS-CoV-2 vīrusa izcelsmi puslīdz skaidrs ir, ka koronavīruss pie cilvēka ir nācis no dzīvnieku pasaules, visdrīzāk no sikspārņiem, bet diskusijas jautājums ir: kas ir bijis starpnieks – zvīņnesis vai laboratorija. Šo rindu autors joprojām domā, ka koronavīrusa nonākšana pie cilvēka bija dabiska.

Esmu lasījis smieklīgus pastāstus, kur nabadzīgs ķīnietis mīt mājas bēniņos kopā ar simtiem sikspārnīšu, kas, visi vienlaikus izelpojot koronavīrusus, panāk tik lielu vīrusa koncentrāciju telpā, ka vīrusi sasniedz ķīnieša plaušu epitēliju un beigu beigās sakauj novārgušā ķīnieša imunitāti.

Neattīstīšu šo un līdzīgas teorijas. Mēģināšu savu viedokli pamatot ar zinātniskākā literatūrā pieejamām atziņām, bet raksta beigās vēlreiz atgriezīšos pie politikas. 

Dzīvnieku pasaule ir neizsmeļams vīrusu avots, bet vīrusi vēlas dzīvot tieši cilvēka šūnās

Ja katra cilvēka dažādus orgānus, audus un šūnas apdzīvo kādi 300 dažādi vīrusi, tad līdzīgos skaitļos vīrusi mīt arī citos siltasiņu dzīvniekos. Dzīvnieku pasaule ir neizsmeļams jaunu vīrusu avots. Tas, ka šobrīd pasaules zinātnieki čaklāk pēta tieši grauzējos, cūkās vai sikspārņos mītošos vīrusus, vairāk vai mazāk saistīts ar šo dzīvnieku pieejamību pētījumiem. Vienkārši sikspārņu ir vairāk nekā pandu vai Amūras tīģeru. 

Jādomā, ka arī vīrusi savai attīstībai meklē kupli pārstāvētas dzīvnieku sugas, un arī tie pārlieku neinteresējas par pandu kā savu dzīvesvietu. Bet no dzīvnieku sugām plašai izplatībai vīrusiem piemērotākā suga ir Homo sapiens. Uz zemeslodes šobrīd dzīvo 7.8 miljardi cilvēku, un viņi ir izplatīti pa visu planētas virsmu. Pat Antarktīdā, kur citiem dzīvniekiem laika apstākļi nav piemēroti, mīt cilvēki, bet vīrusam, kurš mīt plaušu epitēlijā 37–40 grādu temperatūrā, Antarktīdas klimats ir itin vienaldzīgs.

Jāpiebilst, ka vīrusi par labākajām izplatībai uzskata siltasiņu dzīvnieku sugas, nevis, teiksim kukaiņu vai gliemežu sugas, kuru īpatņu skaits arī varētu būt piemērots apjoms vīrusu tālākai izplatībai. Tātad katra vīrusa suga, kas mīt kādā no dzīvniekiem, sapņo izplatīties siltasiņu zīdītājzvēra – cilvēka sugā, jo šīs sugas siltasiņu dzīvnieks salīdzinoši ilgi dzīvo, tam ir daudz dažādu šūnu un vecākiem, mazkustīgiem un citām hroniskām slimībās sirgstošiem īpatņiem ir novājināta imunitāte. 

Jāteic, ka šim apgalvojumam ir arī alternatīva – iespējamā vīrusu izplatība mājdzīvnieku vidē, jo liela daļa cūku, govju, mājputnu uz zemeslodes tiek turēti milzu lopu fabrikās ļoti cieši (par labturību nerunāsim). Āzijā un Dienvidamerikā putnu fermās tiek kopā turēti vairāki miljoni putnu, bet cūku skaits fabrikā pārsniedz simtus tūkstošu. Šajās fabrikās lopiem nudien nav „divi metri”, 15 minūtes, pulcēšanās ierobežojumi.

Daudz pasaules zinātnieku prognozē vīrusu pārnesi uz cilvēku tieši no mājdzīvniekiem. Esmu lasījis, ka mājlopu (cūku, govju, aitu) kopsvars uz zemeslodes ir 15–20 reižu lielāks par visu brīvā dabā dzīvojošo zvēru (ziloņu, vaļu, aļņu, tīģeru, vilku, vāveru, žurku un sikspārņu) kopsvaru. 

Divas galvenās hipotēzes par SARS-CoV-2 izcelsmi un tā ceļu pie cilvēka – vīrusa pārlēkšana dabiskā ceļā vai izbēgšana no laboratorijas

Tātad joprojām pastāv divas galvenās hipotēzes par SARS-CoV-2 izcelsmi un tā ceļu pie cilvēka. Pirmā ir par vīrusa pārlekšanu dabīgā ceļā no dzīvniekiem uz cilvēkiem, otrā – par vīrusa jaušu vai nejaušu izbēgšanu no pētniecības laboratorijas, piemēram, Uhaņas viroloģijas institūta (Wuhan Institute of Virology), kas, starp citu, ir viens no vadošajiem koronavīrusu pētniecības centriem pasaulē.

Vairums pasaules zinātnieku joprojām uzskata, ka SARS-CoV-2 priekštecis ir sikspārņu koronavīruss, kurš pie cilvēkiem nonācis ar zvīņnešu starpniecību. Tiek uzskatīts, ka SARS-CoV-2 lēciens (spill-over) uz cilvēku ar lielu varbūtību ir noticis 2019. gada rudenī. 

Te uzreiz jāatzīst, ka vīrusa pārlekšana uz cilvēku dabīgā ceļā līdz šim brīdim nav pierādīta. Tā tiešām ir satraucoša ziņa – līdz šim nav atrasts identisks vīruss ne sikspārnī, ne zvīnņnesī, ne kādā citā zvērā. Savulaik SARS-CoV-1 vīrusa saistību ar civetkaķiem pierādīja četru mēnešu laikā, bet MERS vīrusa neapstrīdamu saikni ar kamieļiem pierādīja deviņu mēnešu laikā. Neziņa un nespēja atrast SARS-CoV-2 priekšteci dzīvniekos zinātniekiem liek laiku pa laikam pieļaut varbūtību par laboratorijas ceļu.

Tomēr līdz šim arī pretējai – laboratorijas izcelsmes hipotēzei trūkst zinātniski apstiprinātu pierādījumu, jāteic – šim ceļam ir vēl ievērojami vairāk nezināmu un neizprotamu posmu. Tai pašā laikā ir pietiekami daudz satraucošu faktu, kas liek aizdomāties.

Citēšu profesoru Raimondu Sīmani: „Runājot par vissliktākajiem pandēmiju scenārijiem nākotnē, ir jāpieskaras paša cilvēka lomai. Zinātnieki nespēj garantēt, ka pētāmie vīrusi neizmuks no laboratorijām. Pagājušajā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados īsto baku vīruss izmuka no Anglijas laboratorijām pat vairākas reizes. Jau XXI gadsimtā SARS-CoV-1 vīruss izmuka no laboratorijām Singapūrā, Taivānā un Ķīnā. Pasaulē turklāt arvien vairāk pieaug bioterorisma draudi. To veicina straujā tehnoloģiju attīstība. Graizīt un stiķēt gēnus nekad nav bijis tik viegli kā šobrīd.”

Martā klajā nāca kopīgs PVO un Ķīnas (WHO-China) ziņojums par koronavīrusa izcelsmes izsekošanu, taču šajā ziņojumā netika atbildēts uz jautājumu par vīrusa izcelsmi. Šo ziņojumu PVO sagatavoja pēc tam, kad eksperti apmeklēja Uhaņu, pārmeklēja Uhaņas viroloģijas institūtu, un patiesībā noraidīja „laboratoriskās nopludināšanas hipotēzi”. Viens no prominentākajiem pētniekiem pasaulē Pīters Daszaks un viņa 24 kolēģi pēc tam paziņoja, ka, pamatojoties uz jaunā vīrusa ģenētisko analīzi un vispāratzītiem pierādījumiem no iepriekšējām infekcijas slimībām, SARS-CoV-2 vīruss, visticamāk, radies dabā, nevis laboratorijā.

Laboratorijas nopludināšanas hipotēze balstās uz vairākiem slepeno dienestu ziņojumiem, kurus ne es, ne kāds man zināms cilvēks nav redzējis. Patiesībā jau slepeno dienestu ziņojumi tāpēc ir slepenie, ka tos neviens nav lasījis un tie ne tikai ir slepeni, bet arī paliks slepeni. Ne šo rindu autors, ne Latvijas speciālie dienesti nevar ne apstiprināt, ne noliegt faktu – vai šādi ziņojumi patiešām pastāv, kādi tie ir un kādi pierādījumi tajos ir iekļauti. Publikācijās var lasīt, ka kādā no slepenajiem izlūkdienesta ziņojumiem esot teikts, ka trīs Uhaņas laboratorijas darbinieki tika nogādāti slimnīcā ar elpošanas slimībām un pneimoniju pirms 2019. gada decembra. 

Neesmu pārliecināts, vai minēto slepenā dienesta sniegto informāciju ir vai nav lasījis ASV prezidents Džo Baidens, bet viņš 2021. gada 27. maijā deva rīkojumu ASV izlūkdienestiem trīs mēnešu laikā sagatavot ziņojumu par Covid–19 izcelsmi. Tiesa, pirms tam Baidena administrācija un prezidentam pietuvināti cilvēki bija apsmējuši laboratorijas nopludināšanas hipotēzi kā nepamatotu sazvērestības teoriju, ko propagandējis Donalds Tramps, lai noveltu vainu no ASV valdības neveiksmīgās reakcijas uz pandēmiju un no sabiedrības sašutuma. Pats Baidens pirms tam vērtēja laboratorijas nopludināšanas hipotēzi ar „zemu vai mērenu uzticību”.

Kopš tā laika pasaules presē un īpaši sociālajos tīklos lasāmas dažādas, pilnīgi pretrunīgas ziņas par Baidena radītās izlūkdienestu komisijas darbu, bet jau šobrīd spekulāciju līmenī izskan, ka izlūkdienestu ziņojumā augustā kā augstāka iespējamā prioritāte tiks norādīta laboratorijas nopludināšanas hipotēze, kaut arī pierādījumu bāze nemainīsies. Taču tas varētu radīt spiedienu uz zinātniekiem un ārstiem Eiropā un Ziemeļamerikā, kas sliecas atbalstīt dabiskas vīrusa pārneses hipotēzi.  

Būtu ļoti svarīgi noskaidrot, kas notika 2019. gada rudens mēnešos, kas noveda pie vīrusa sprādzienbīstamas izplatīšanās Ķīnā un pasaulē, un tas būtu noskaidrojams nevis politisku pārmetumu dēļ, bet gan – lai virzītu sagatavošanās darbus nākamajai pandēmijai. Nav šaubu, ka šī pandēmija nav pēdējā un iepriekšminētā cūku, liellopu un mājputnu koncentrācija, ražojot pārtiku 8 miljardiem cilvēku, būs galvenā jaunu vīrusu lēciena vieta. Tātad – kritiski svarīgi ir saglabāt atvērtu prātu un vērtēt gan dabiskas, gan mākslīgas vīrusa pārneses iespējamību.

Zinātnei, nevis spekulācijai būtu svarīgi noteikt, kā vīruss, kas izraisīja Covid–19 pandēmiju, sasniedza cilvēkus. Bet vismaz šobrīd zinātniekiem ir grūti sniegt pārliecinošus pierādījumus – no kurienes vīruss nācis. Viņiem atliek tikai novērtēt, kura no hipotēzēm ir ticamāka. Dabā pastāvīgi parādās jauni vīrusa varianti, mainās gēni. Pat labākie eksperti nevar pateikt, no kurienes nāk jaunas sekvences.

Sociālo tīklu, preses un filmu nozīme vīrusa pārneses skaidrošanā

Gluži tāpat kā nav pierādījumu par vīrusa pārnesi caur bruņnesi, nav pierādījumu, ka vīruss izbēdzis no laboratorijas. 

Pats par sevi saprotams, ka pētniecības laboratorijas visā pasaulē iesaistās neparastu patogēnu meklēšanā, audzē jaunus vīrusus turpmākam darbam un veic slimību un vakcīnu pētījumus. 

Lai notiktu noplūde, vīrusam jau jāatrodas laboratorijā un jau itin tālu no parastās reglamentētās laboratorijas paraugu vākšanas un sagatavošanas procedūras. Lai turpmāk izplatītos, inficētajam darbiniekam vīruss būtu jānodod ciešai kontaktpersonai un caur to arī plašākai sabiedrībai. Pagaidām nav pierādījumu, ka kāds no šiem soļiem ir noticis.   

Zinot sikspārņu (arī grauzēju un cūku) nozīmi topošajās infekcijās, sikspārņu vīrusu pētījumi tiek veikti laboratorijās visā pasaulē. Sikspārņu vīruss, ko atklājuši Uhaņas pētnieki, ir visciešāk saistīts ar Sars-CoV-2, kaut arī pārāk attāls, lai būtu atzīstams par cilvēku vīrusa senci. Šeit būtu jāraksta par RaTG13, kas ir ģenētiska sekvence, taču labāk atstāšu šo skaidrojumu Jānim Kloviņam vai citam īstam genoma pētniekam, jo pats īsāk par dažām lapaspusēm to izskaidrot nemāku.  

Kā vīrusa izcelsmes iespēja tiek pētīta arī nejauša noplūde no „funkciju pieauguma” pētījumiem. Šie pētījumi ietver vīrusa ģenētiskā sastāva maiņu, lai palielinātu tā slimības potenciālu vai izplatību ar mērķi labāk izprast nākotnes pandēmijas un izstrādāt vakcīnas. 

Šāds darbs, dažkārt pretrunīgs un parasti ļoti reglamentēts, tiek veikts specializētajās laboratorijās ASV, Ķīnā un Eiropā. Ir saņemtas norādes par SARS-CoV-2 vīrusa īpatnībām (tiek īpaši pētītas furīna šķelšanās un receptoru saistīšanās vietas), kas varētu liecināt par ģenētiskām manipulācijām, tomēr šīs pazīmes dabiski piemīt arī sikspārņu un citu dzīvnieku koronavīrusiem. Dīvaini, ka dabā notiek tieši tikpat sarežģītas manipulācijas ar gēnu, kā cilvēks nule iemācījies rīkoties ar „gēnu šķērēm”.

Internetā, sociālajos tīklos, bet īpaši masu mediju ziņās  šo darbību mēdz iztēloties kā iespējamu bioterorismu. Katra sevi cienoša lielvalsts ar lielu prieku publiskajā retorikā saviem oponentiem „piekabina” iespējamu bioterorismu, vismaz pēdējos sešdesmit gadus visčaklāk viena otru šajā grēkā vainoja ASV un PSRS (Krievija), bet tagad publiskā diskusija izvērtusies starp ASV un Ķīnu.   

Bioterorisma teorijas (un laboratorijas noplūdes hipotēzes Covid–19 gadījumā) variē no nejaušas līdz apzinātai un pat valstu sponsorētai. Tās ir ne tikai vienkārši paziņojumi presē un televīzijā, kas ir saprotami ikvienam, bet arī daļa no populārās kultūras. Vienkāršoti tas izskatās – aktieris Vils Smits (Will Smith) kā virusologs filmā „Es esmu leģenda” („I am Legend”) ar AK-47 vienā un vakcīnu otrā rokā.     

Sars-CoV-2 izmantošana par bioloģisko ieroci būtu gauži nepraktiska un, šķiet, kā tāda nav izskatāma. Lielākā daļa cilvēku no Covid–19 pilnībā atveseļojas, ir grūti vai pat neiespējami manipulēt ar vīrusa transmisiju, pie kam – pirms Sars-CoV-2 kā bioieroča rašanās nebija nekādu vakcīnu vai pretvīrusu zāļu, kas aizsargātu vainīgo pusi.   

Patiesībā tieši šis arī ir būtiskais arguments, kāpēc es sliecos nevainot Uhaņas laboratoriju, bet gan vīrusu dabisku pārneses ceļu no dzīvniekiem (lai būtu – no sikspārņiem) uz cilvēku. Nav ne mazākā iemesla ar gēnu šķērēm graizīt vīrusu, lai radītu nekontrolējamu Covid–19 infekciju, ja ir zināms (varbūt – pieņēmums), ka bioterorisma ieroči katrai no lielvalstīm jau ir izstrādāti un tie nudien ir baisi. 

Sarežģīti ir ar pieejamo literatūru. Zinātnieku viedokli lielā mērā ietekmē sabiedrības noskaņojums, bet to savukārt ar vai bez valsts politikas starpniecības rada mediji un sociālās saziņas tīkli. Mēs pašlaik lielā mērā dzīvojam ASV informatīvajā telpā, kuru nosaka gaidas pēc Džo Baidena komisijas datiem jau augustā. Un no publiska spiediena ietekmējas arī zinātnieki un publicisti.

Ķīnas (un citu Āzijas valstu) zinātne šobrīd ir veikusi milzu lēcienu, un publikāciju skaits par Covid–19 mandarīnu hireoglifos, iespējams, ir lielāks par publikāciju skaitu angļu valodā. Dažādu apsvērumu (joprojām pasaulē salīdzinoši maz Eiropas un ASV ārstu lasa ķīniešu valodā) dēļ mums šī literatūra nav pieejama, kaut ar Ķīnas, Taivānas un Honkongas kolēģu pūliņiem tiek nodota pārējai pasaulei. 

Vismaz līdz brīdim, kamēr zinātnieku rīcībā nonāks neapstrīdami pierādījumi tam, ka SARS-CoV-2 ir veicis lēcienu no konkrēta dzīvnieka vai tieši otrādi – ka vīruss ir „izmucis” no laboratorijas, mums atliek pieslieties vienam vai otram viedoklim, kas mums sniedz lielāku varbūtību vai ticamību. Šo rindu autoram vēl joprojām pārliecinošāki šķiet argumenti par dabisku vīrusa pārnesi no dzīvniekiem, jo laboratorijas izmukšanas hipotēze nudien vismaz šobrīd ir „ar baltiem diegiem šūta”.   

Žurnālā „The Lancet” var lasīt pilnīgi pretrunīgus rakstus. Sabiedrības noskaņojums sociālajos tīklos biežāk ir nelabvēlīgs zinātniekiem, kas nostājas dabiskas pārneses hipotēzes pusē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ne smieties, ne raudāt. Iespējams, dārgākā traģikomēdija Latvijas vēsturē

FotoDaži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Lasīt visu...

21

Un tad uz skatuves uznāk meluškāni – sapuvušās sistēmas aizstāvji

FotoPievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Lasīt visu...

10

Tiesiskais teātris 2025.gada. 7. jūnijā: vēlēšanas, kurās nestrādāja nedz sistēma, nedz atbildība

FotoLatvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Lasīt visu...

10

Gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī

FotoRosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Lasīt visu...

21

Dažas domas pašvaldību vēlēšanu sakarā

FotoGan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Lasīt visu...

21

Nu traki ar tiem populistiem

FotoPēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Lasīt visu...

21

Ulbrokas baseins sapelējis tāpat kā Ulbrokas vara

FotoVienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Lasīt visu...

21

Kāpēc kolaboranti nīst partizānus? Par bailēm, nodevību un neērto patiesību

FotoPievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Lasīt visu...

21

Latvija – poligons ar vēja parkiem?

FotoIespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ar ko novērsīsim līdzīgus uzbrukumus?

Ukrainas veiksmīgais uzbrukums Krievijas stratēģiskajām aviobāzēm viennozīmīgi ir ļoti būtisks notikums un ne tikai notiekošajā Ukrainas – Krievijas karā, bet arī...

Foto

Neiespējamais konservatīvisms

Konservatīvisms ir pieeja politikai, kas paredz, ka sabiedrībā pastāvošajā kārtībā ir iekodētas konkrētas sabiedrības locekļu līdzāspastāvēšanai pielāgotas prakses un ka tās ir jāaizsargā pret...

Foto

Feminists Igors

Rīgā ir deputāts, kurš ir feminists un vārds. Viņš, šķiet, dzīvo no svaiga gaisa, "Roltoniem" un sociālistiski zaļajām idejām – vismaz, spriežot pēc viņa...

Foto

Eiropa, vai patiešām virzies pa pareizo ceļu?

Pāris komentāri par trim publikācijām attiecībā uz "zaļo" dienaskārtību, kas dažu pēdējo dienu laikā piesaistīja uzmanību un, manuprāt, labi...

Foto

Tie, kas atļaujas apšaubīt žurkālistu rīcību, apdraud Latvijas drošību!

Gaidot pašvaldību vēlēšanas, Latvijas Žurnālistu asociācija aicina politiķus un deputātu amata kandidātus saglabāt cieņu saziņā ar žurnālistiem....

Foto

Aicinu izmeklēt pārtikas iepirkumu Rīgas skolām

Es neko nevaru apgalvot droši, jo pēdējā laikā man nav laika plašiem pētījumiem. Tāpēc es tikai pastāstīšu, ko es darītu,...

Foto

VID bravurīgās pasaciņas

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Baibas Šmites-Roķes stāsts, ka X stundā (ar to parasti domā Krievijas pilna mēroga militāro iebrukumu) anštaltes darbība nerimsies,...

Foto

Tiesību pieejamības un taisnīguma nodrošināšanas izaicinājumi Latvijā: tiesiskās valsts īstenošana un sociālā nevienlīdzība

Tiesiskās valsts koncepcija, kas uzsver tiesību aizsardzības nodrošināšanu kā fundamentālu sabiedrības attīstības pamatu,...

Foto

Vai latviešu valodas nākotne ir apdraudēta?

Apdraudēta valoda ir tāda valoda, kurai draud izzušana, jo tās runātāji izmirst vai pāriet uz citas valodas lietošanu. Valodu izzušana...

Foto

Draudīgā numeroloģija

Uz bijušo Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju krīt aizdomu ēna par aicinājumu nogalināt Donaldu Trampu. Komijs ievietoja instagramā fotogrāfiju ar gliemežvākiem, izkārtotiem...

Foto

Brīvā griba kā cilvēka tiesiskās un garīgās autonomijas pamats

Cilvēka eksistence nav reducējama tikai uz ārējiem normatīvajiem ietvariem vai sabiedrības uzspiestām struktūrām. Jau kopš dzimšanas indivīdam...

Foto

"Vienotības" Agitas Zariņas-Stūres nulles izpratne par izglītību un tālmācību

Pēdējā laikā kļūst arvien redzamāka Agitas Zariņas-Stūres, Saeimas deputātes un Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas, nekompetence....

Foto

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz...

Foto

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

Es te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur...

Foto

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

Zaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas,...

Foto

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

Par ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā...

Foto

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

Apvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču...

Foto

Tauta skrien, bet valsts bremzē

Fiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo...

Foto

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne...

Foto

Klusēšana nav miers

Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo...

Foto

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem...

Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....