Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Nila Ušakova paziņojuma par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās izteiktas daudzas versijas par turpmāko “Saskaņas” darbību. Kaut arī daudzi domā, ka var runāt par partijas sabrukumu, šķiet, ka šāds vērtējums ir pāragrs. Iespējams, “Saskaņa” mācīsies no igauņu Centra partijas, kas ir sekmīgi pārvarējusi krīzi partijas iekšienē un kļuvusi par vadošo partiju – tās līderis Jiri Ratass ir kļuvis par Igaunijas premjeru.

Igaunijas Centra partija izveidojās 1991.gadā, atšķeļoties no Igaunijas Tautas frontes. Partijas līderis Jiri Ratass laika posmā no 2005.līdz 2007.gadam bija Tallinas mērs. Labi rezultāti Centra partijai bija arī parlamenta vēlēšanās, kas notika š.g. 3.martā – tā iekļuva otrajā vietā un ieguva 26 vietas parlamentā (vienu vietu mazāk nekā iepriekšējā parlamentā).

Tomēr šie rezultāti ir sliktāki nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, un vairāki novērotāji izteikušies, ka šoreiz vēlēšanās piedalījās mazāk krievvalodīgo, kas ietekmēja Centra partijas rezultātus. Nav zināms, vai Centra partija piedalīsies nākamās valdības veidošanā.

Viegli iedomāties, ka “Saskaņa” un tās jaunais līderis Vjačeslavs Dombrovskis varētu darboties līdzīgā veidā. Vispirms viņam jāpanāk, lai “Saskaņa” viņu ievēl par jauno partijas priekšsēdētāju, un pēc tam jāiegūst citu partiju atbalsts, lai kļūtu par valdības vadītāju.

Agrāk Centra partijas vadītājs bija Edgars Savisārs – kādreizējais Tautas frontes vadītājs, kurš vēlāk ieņēma premjerministra amatu un vairāku ministru amatus dažādās valdībās, kā arī divas reizes bija Tallinas mērs (no 2001. līdz 2004.gadam un no 2007. līdz 2015.gadam). Šajā laikā Savisārs tika apsūdzēts korupcijā un kukuļu saņemšanā, kā arī par Tallinas budžeta izmantošanu savās un Centra partijas interesēs.

2018.gada 21.decembrī tiesa nolēma izbeigt krimināllietu pret Savisāru viņa sliktā veselības stāvokļa dēļ. Vienlaikus prokuratūra uzsvēra, ka šis nav uzskatāms par attaisnojošu spriedumu un krimināllieta tiek turpināta pret citiem apsūdzētajiem kukuļdošanā bijušajam Tallinas mēram. Centra partijai gan izdevās saglabāt ietekmi galvaspilsētā – šobrīd Tallinas mērs ir šīs partijas biedrs Tāvi Āss.

Centra partija ilgstoši tika kritizēta par sadarbību ar Krieviju. 2004.gadā tā noslēdza sadarbības līgumu ar Krievijas vadošo partiju “Jedinaja Rossija”. 2003.gadā Centra partija bija pret Igaunijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Centra partija ilgstoši bija lielākā opozīcijas partija Igaunijas parlamentā.

Veidojot jauno valdību, Ratass paziņoja, ka sadarbības protokols ar “Jedinaja Rossija” ir iesaldēts un praktiski nedarbojas – tas nozīmē, ka nav ne ekonomisku, ne kultūras, ne citādu kontaktu.

2016.gada 5.novembrī Ratass tika ievēlēts par Centra partijas priekšsēdētāju, nomainot Savisāru. Pēc Tāvi Reivasa vadītās valdības krišanas valdošās koalīcijas nesaskaņu dēļ tika izveidota jauna koalīcija, kuru veidoja Centra partija kopā ar Sociāldemokrātisko partiju un nacionāli noskaņoto partiju apvienību (“Tēvzemes” un “Res Publica” savienību).

Jaunā koalīcija vienojās par valdības veidošanu 19.novembrī, un jau 23.novembrī Ratasa vadītā valdība tika oficiāli apstiprināta. Vai iepriekš minētais jums neliek aizdomāties, kas tas kaut kur jau tiek novērots tepat Latvijā, kaut kur Rīgā, Rēzeknē vai Daugavpilī?

“Saskaņa” var tikai apbrīnot Centra partijas panākumus Igaunijā. Jāatzīst, ka ir saskatāmas zināmas līdzības starp Centra partiju un “Saskaņu”. Liela daļa krievvalodīgo abās valstīs balso par šīm partijām. Ilgstoši vadot Tallinas pašvaldību, tās līderis Savisārs ņēma kukuļus un pieļāva Tallinas budžeta izsaimniekošanu. Nav noslēpjamas kādreizējās Centra partijas simpātijas pret Krieviju un partiju “Jedinaja Rossija”.

Līdzīgi arī “Saskaņa”, kuras līderis Ušakovs ir Rīgas mērs, ir saistīta ar daudziem pārmetumiem korupcijā gan saistībā ar uzņēmumu “Rīgas satiksme”, gan Rīgas Namu pārvaldnieku un citām Rīgas domes struktūrām. Līdzīgi kā Igaunijas Centra partija, arī “Saskaņa” noslēdza un vēlāk iesaldēja sadarbības līgumu ar Krievijas partiju “Jedinaja Rossija”.

Ir arī atšķirības abu partiju starpā. Igaunijas Centra partija nav organizējusi referendumu par otru valsts valodu valstī, kā to darīja “Saskaņa”, aktīvi aģitējot par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai. Visi vēl atceras Ušakova aktīvo darbošanos tajā laikā, aktīvi aicinot krievu valodas aizstāvjus piedalīties referendumā.

Nav redzama arī aktīva Centra partijas iesaistīšanās 9.maija svinību organizēšanā Tallinā. Zināms, ka Ušakovs un “Saskaņa” ir vieni no aktīvākajiem 9.maija svinību organizatoriem Rīgā, kas finansē šīs svinības pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā, pārvēršot tās par Staļina un PSRS armijas slavināšanu.

Domājams, redzot Centra partijas panākumus Igaunijā, “Saskaņa” varētu mēģināt atkārtot tos arī Latvijā. Klausoties “Saskaņas” premjera amata kandidāta Vjačeslava Dombrovska izteiktās atziņas pēc tam, kad viņš bija spiests atteikties no nodoma startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un atdot šo godu Ušakovam, ir skaidrs, ka Slava cīnīsies par iespēju kļūt par premjerministru.

“Esmu pārliecināts, ka “Saskaņa” būs valdībā, un es aktīvi cīnīšos, lai tas notiktu,” apmēram tā Slava izteicās kādā televīzijas raidījumā, komentējot savu turpmāko darbību. “Saskaņa” apgalvo, ka Krišjāņa Kariņa valdība kritīs jau tuvākajā laikā un tad būs nepieciešams veidot jaunu valdošo koalīciju, iekļaujot tajā arī “Saskaņu”.

Lai kļūtu par valdības vadošo partiju un iegūtu premjerministra amatu, Centra partija nedēļu pirms jaunās koalīcijas veidošanas ievēlēja jaunu partijas līderi – Jiri Ratasu, kurš tika apstiprināts par Igaunijas valdības vadītāju. Ir viegli iedomāties, ka arī “Saskaņa” būs gatava ievēlēt par priekšsēdētāju Dombrovski, ja vien būs cerības iekļūt valdībā.

Kaut arī liekas, ka šādu scenāriju ir viegli atkārtot arī Latvijā, tomēr “Saskaņai” vajadzētu ņemt vērā, ka Latvijā tomēr situācija ir atšķirīga un Latvijas iedzīvotāji daudz uzmanīgāk izturas pret koķetēšanu ar Kremli un atbalsta izteikšanu Krievijai, kas īsteno agresīvu politiku citās valstīs, bet nekad neko īsti nevar zināt.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji nevēlas “Saskaņas” ņemšanu valdībā, kas nozīmē, ka Dombrovska un “Saskaņas” cerības tomēr varētu būt veltīgas un kosmētiska tēla spodrināšana varētu būt nepietiekama, lai iegūtu visu valsts iedzīvotāju uzticību.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...