Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Nila Ušakova paziņojuma par kandidēšanu Eiropas Parlamenta vēlēšanās izteiktas daudzas versijas par turpmāko “Saskaņas” darbību. Kaut arī daudzi domā, ka var runāt par partijas sabrukumu, šķiet, ka šāds vērtējums ir pāragrs. Iespējams, “Saskaņa” mācīsies no igauņu Centra partijas, kas ir sekmīgi pārvarējusi krīzi partijas iekšienē un kļuvusi par vadošo partiju – tās līderis Jiri Ratass ir kļuvis par Igaunijas premjeru.

Igaunijas Centra partija izveidojās 1991.gadā, atšķeļoties no Igaunijas Tautas frontes. Partijas līderis Jiri Ratass laika posmā no 2005.līdz 2007.gadam bija Tallinas mērs. Labi rezultāti Centra partijai bija arī parlamenta vēlēšanās, kas notika š.g. 3.martā – tā iekļuva otrajā vietā un ieguva 26 vietas parlamentā (vienu vietu mazāk nekā iepriekšējā parlamentā).

Tomēr šie rezultāti ir sliktāki nekā iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, un vairāki novērotāji izteikušies, ka šoreiz vēlēšanās piedalījās mazāk krievvalodīgo, kas ietekmēja Centra partijas rezultātus. Nav zināms, vai Centra partija piedalīsies nākamās valdības veidošanā.

Viegli iedomāties, ka “Saskaņa” un tās jaunais līderis Vjačeslavs Dombrovskis varētu darboties līdzīgā veidā. Vispirms viņam jāpanāk, lai “Saskaņa” viņu ievēl par jauno partijas priekšsēdētāju, un pēc tam jāiegūst citu partiju atbalsts, lai kļūtu par valdības vadītāju.

Agrāk Centra partijas vadītājs bija Edgars Savisārs – kādreizējais Tautas frontes vadītājs, kurš vēlāk ieņēma premjerministra amatu un vairāku ministru amatus dažādās valdībās, kā arī divas reizes bija Tallinas mērs (no 2001. līdz 2004.gadam un no 2007. līdz 2015.gadam). Šajā laikā Savisārs tika apsūdzēts korupcijā un kukuļu saņemšanā, kā arī par Tallinas budžeta izmantošanu savās un Centra partijas interesēs.

2018.gada 21.decembrī tiesa nolēma izbeigt krimināllietu pret Savisāru viņa sliktā veselības stāvokļa dēļ. Vienlaikus prokuratūra uzsvēra, ka šis nav uzskatāms par attaisnojošu spriedumu un krimināllieta tiek turpināta pret citiem apsūdzētajiem kukuļdošanā bijušajam Tallinas mēram. Centra partijai gan izdevās saglabāt ietekmi galvaspilsētā – šobrīd Tallinas mērs ir šīs partijas biedrs Tāvi Āss.

Centra partija ilgstoši tika kritizēta par sadarbību ar Krieviju. 2004.gadā tā noslēdza sadarbības līgumu ar Krievijas vadošo partiju “Jedinaja Rossija”. 2003.gadā Centra partija bija pret Igaunijas iestāšanos Eiropas Savienībā. Centra partija ilgstoši bija lielākā opozīcijas partija Igaunijas parlamentā.

Veidojot jauno valdību, Ratass paziņoja, ka sadarbības protokols ar “Jedinaja Rossija” ir iesaldēts un praktiski nedarbojas – tas nozīmē, ka nav ne ekonomisku, ne kultūras, ne citādu kontaktu.

2016.gada 5.novembrī Ratass tika ievēlēts par Centra partijas priekšsēdētāju, nomainot Savisāru. Pēc Tāvi Reivasa vadītās valdības krišanas valdošās koalīcijas nesaskaņu dēļ tika izveidota jauna koalīcija, kuru veidoja Centra partija kopā ar Sociāldemokrātisko partiju un nacionāli noskaņoto partiju apvienību (“Tēvzemes” un “Res Publica” savienību).

Jaunā koalīcija vienojās par valdības veidošanu 19.novembrī, un jau 23.novembrī Ratasa vadītā valdība tika oficiāli apstiprināta. Vai iepriekš minētais jums neliek aizdomāties, kas tas kaut kur jau tiek novērots tepat Latvijā, kaut kur Rīgā, Rēzeknē vai Daugavpilī?

“Saskaņa” var tikai apbrīnot Centra partijas panākumus Igaunijā. Jāatzīst, ka ir saskatāmas zināmas līdzības starp Centra partiju un “Saskaņu”. Liela daļa krievvalodīgo abās valstīs balso par šīm partijām. Ilgstoši vadot Tallinas pašvaldību, tās līderis Savisārs ņēma kukuļus un pieļāva Tallinas budžeta izsaimniekošanu. Nav noslēpjamas kādreizējās Centra partijas simpātijas pret Krieviju un partiju “Jedinaja Rossija”.

Līdzīgi arī “Saskaņa”, kuras līderis Ušakovs ir Rīgas mērs, ir saistīta ar daudziem pārmetumiem korupcijā gan saistībā ar uzņēmumu “Rīgas satiksme”, gan Rīgas Namu pārvaldnieku un citām Rīgas domes struktūrām. Līdzīgi kā Igaunijas Centra partija, arī “Saskaņa” noslēdza un vēlāk iesaldēja sadarbības līgumu ar Krievijas partiju “Jedinaja Rossija”.

Ir arī atšķirības abu partiju starpā. Igaunijas Centra partija nav organizējusi referendumu par otru valsts valodu valstī, kā to darīja “Saskaņa”, aktīvi aģitējot par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai. Visi vēl atceras Ušakova aktīvo darbošanos tajā laikā, aktīvi aicinot krievu valodas aizstāvjus piedalīties referendumā.

Nav redzama arī aktīva Centra partijas iesaistīšanās 9.maija svinību organizēšanā Tallinā. Zināms, ka Ušakovs un “Saskaņa” ir vieni no aktīvākajiem 9.maija svinību organizatoriem Rīgā, kas finansē šīs svinības pie Uzvaras pieminekļa Pārdaugavā, pārvēršot tās par Staļina un PSRS armijas slavināšanu.

Domājams, redzot Centra partijas panākumus Igaunijā, “Saskaņa” varētu mēģināt atkārtot tos arī Latvijā. Klausoties “Saskaņas” premjera amata kandidāta Vjačeslava Dombrovska izteiktās atziņas pēc tam, kad viņš bija spiests atteikties no nodoma startēt Eiropas Parlamenta vēlēšanās un atdot šo godu Ušakovam, ir skaidrs, ka Slava cīnīsies par iespēju kļūt par premjerministru.

“Esmu pārliecināts, ka “Saskaņa” būs valdībā, un es aktīvi cīnīšos, lai tas notiktu,” apmēram tā Slava izteicās kādā televīzijas raidījumā, komentējot savu turpmāko darbību. “Saskaņa” apgalvo, ka Krišjāņa Kariņa valdība kritīs jau tuvākajā laikā un tad būs nepieciešams veidot jaunu valdošo koalīciju, iekļaujot tajā arī “Saskaņu”.

Lai kļūtu par valdības vadošo partiju un iegūtu premjerministra amatu, Centra partija nedēļu pirms jaunās koalīcijas veidošanas ievēlēja jaunu partijas līderi – Jiri Ratasu, kurš tika apstiprināts par Igaunijas valdības vadītāju. Ir viegli iedomāties, ka arī “Saskaņa” būs gatava ievēlēt par priekšsēdētāju Dombrovski, ja vien būs cerības iekļūt valdībā.

Kaut arī liekas, ka šādu scenāriju ir viegli atkārtot arī Latvijā, tomēr “Saskaņai” vajadzētu ņemt vērā, ka Latvijā tomēr situācija ir atšķirīga un Latvijas iedzīvotāji daudz uzmanīgāk izturas pret koķetēšanu ar Kremli un atbalsta izteikšanu Krievijai, kas īsteno agresīvu politiku citās valstīs, bet nekad neko īsti nevar zināt.

Daudzi Latvijas iedzīvotāji nevēlas “Saskaņas” ņemšanu valdībā, kas nozīmē, ka Dombrovska un “Saskaņas” cerības tomēr varētu būt veltīgas un kosmētiska tēla spodrināšana varētu būt nepietiekama, lai iegūtu visu valsts iedzīvotāju uzticību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Prātojums par raibiem laikiem

FotoPrātoju par raibiem laikiem, gluži vai negaidīti uzkritušiem. Jutos pilnībā apradis ap mūsu sabiedrības mierīgo, bet neizbēgamo virzību uz arvien jauniem atklātības un caurspīdības krastiem. Ikkatrs viens jau esam aizpildījuši savā bankā anketu un svēti nozvērējušies, ka neesam kamieļi, ka cienījamās institūcijas kontos zagtu naudu neliksim un teroristiem nepārskaitīsim, un pārraugošās instances modri to visu pārrauga.
Lasīt visu...

21

Kur tad palika šie „riski nacionālajai drošībai”?

FotoJau vairākus mēnešus Latvijas sabiedrībai ir pieejams daļējs tā saucamo čekas maisu saturs, un atgādināšu – „kartītes” apskatei ir pieejamas ikvienam no mums. Loģisks jautājums būtu, vai kas ir mainījies pa šo laiku? Nē, pilnībā nekas, tikai sabiedrība uzzinājusi jaunus vārdus, kas savulaik tieši vai netieši ir iesaistījušies „kopīgajās” lopiskajās aktivitātēs ar PSRS KGB.
Lasīt visu...

21

Jaunās pamatšķiras un to sekmes

FotoAizvadītais XX gadsimts ir ievērojams ar kardinālu sabiedrības pārveidošanos. Zinātnes valodā sabiedrības pārveidošanos dēvē par sociālo transformāciju. XX gadsimtā būtiski izmainījās sabiedrības šķiriskā struktūra. Tas attiecas galvenokārt uz eiropeīdu civilizāciju, kaut gan analoģisks process bija sastopams arī citās civilizācijās.
Lasīt visu...

21

No visiem kaktiem lien ārā mošķi, kas vēlas mūsdienu Latviju padarīt par totalitāru zemi

FotoVai tiešām LTV izlems, kurš drīkst nomāt telpas, vadoties pēc tā, kāds viedoklis ir tam, kurš vēlas nomāt telpas? Pirmais atjaunotās Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns mūslaikos vairs nebūs tiesīgs paust savas domas, ja viņš tās pauž nomātās LTV telpās? Vai Jurkānam tas, ko viņš vēlas paust, tagad jānes saskaņot uz Patiesības ministriju?
Lasīt visu...