Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nezināmas kvalitātes un izcelsmes preces tirgojošā veikalu tīkla Lidl ienākšanu Latvijā slepeni lobē Saskaņa, darot to tajās pašvaldībās, kurās tai ir izdevies kaut kādā formā tikt pie varas. Jaunākais elements šo faktu rindā ir Jūrmalas domes saskaņiešu deputāta, priekšsēdētāja vietnieka Ņikitas Ņikiforova sajūsmas pilnais stāstījums Jūrmalas pilsētas būvvaldē, prezentējot apbūves plānu Bulduros - vietā, kur aiz Lielupes tilta, iebraucot pilsētā, kreisajā pusē ir zaļā zona. Tagad iedarbināti plāni, lai šo vietu izpostītu un tur būvētu kārtējo šķūņveida lielveikalu.

Kā rakstiski paziņoja SIA Lidl Latvija pilnvarotais pārstāvis — zvērināts advokāts Sergejs Rudāns, vēl pagājušajā gadā par 1,694 miljoniem eiro ticis iegādāts arī Jūrmalas zemesgabals Talsu šosejā 40, tātad vietā, kur blakus jau atrodas gan Rimi hipermārkets, gan lielā Maxima, gan vietējā uzņēmēja Aleksandra Bašarina uzceltais t/c Līgo, gan tirdziņš, gan padomju laika t/c Kauguri.

Apzinoties, ko iedzīvotāji vai Jūrmalas aizsardzības biedrība domās par šādiem būvniecības plāniem, pagaidām saskaņieši nav riskējuši tos publiski apspriest domes sēdē, kurā bez Saskaņas un ZZS ir arī opozīcijas deputāti no Nacionālās Apvienības, JKP un Tev, Jūrmalai. Tāpat nav noturēta sabiedriskā apspriešana, bet saskaņieši izlēmuši darboties caur domes pakļautībā esošajām institūcijām.

Šī situācija pilnībā kopē pagājušogad Rīgā notikušo: arī tur Saskaņas kontrolē esošā būvvalde bez sabiedriskās apspriešanas izdeva būvatļauju uz sirmgalves Baibas Gaisas vārda, lai viņa 83 gadu vecumā varētu sākt būvēt 24 hektārus lielu noliktavu Mežciemā ārzemju preces importam. Tikai vēlāk atklājās, ka pastāvējis slepens līgums, saskaņā ar kuru zemesgabalu ieguva SIA MMS Propperty Solutions, kas tagad pārdēvēts par Lidl Latvija. (Par šiem faktiem, tajā skaitā būvatļaujas izsniegšanas likumīgumu, ir ierosināta administratīvā tiesvedība.)

Citā gadījumā Rīgas dome, aci nepamirkšķinot, labprāt izsniedza ciršanas atļauju kokiem Dzelzavas ielā 75B, taču iedzīvotājiem izdevās cirtējus apturēt, noturot vairākas tautas sapulces, savācot 1600 parakstus un iesniedzot pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā.

Pirms diviem gadiem arī tika pārbūvēts Ilūkstes ielas krustojums ar Lubānas ielu starp Slāvu apli un t.s. “Lubančika” tirdziņu. Šajā krustojumā iepriekš bija aizliegts nogriezties pa kreisi no Lubānas ielas, taču par nodokļu maksātāju naudu tika izbūvēta papildu josla, lai to padarītu iespējamu, kolīdz par zemesgabalu pa kreisi no krustojuma interesi izrādīja Lidl. Taču, tā kā šis zemesgabals acīmredzot izrādījies par mazu, pagājušonedēļ tika paziņots par tirdziņa daļēju noārdīšanu Lidl interesēs, kas saniknoja Purvciema iedzīvotājus.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) prezidents Henriks Danusēvičs iepriekš pauda bažas, ka šī ekspansija tiek nelegāli finansēta no Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) izsniegtā kredīta. Jautājums apspriests LTA sēdē, kurā bez ministriem un jomas speciālistiem piedalījās arī ERAB pārstāvis. H. Danusēvičs norādīja, ka taujāts, kāds ir pamatojums Lidl mātesuzņēmumam Schwarz Group izsniegto aizdevumu lielajiem apmēriem, ERAB pārstāvis nespēja to pilnvērtīgi argumentēt.

ERAB izveidojusi projektu ar nosaukumu “Schwarz ilgtspējīgā mazumtirdzniecība”, kura izmaksas ir 100 miljoni eiro un viss finansējums 100% apmērā nācis no ERAB, turklāt tas ir tikai viens no ERAB finansētajiem Schwarz projektiem. 2016. gadā Schwarz Group saņēma 25% no visa ERAB atbalsta agrobiznesam. Līdz ar to, ja vidēji vienam nozares projektam ir piešķirti 16 miljoni eiro, tad Schwarz gadījumā summa sasniegusi 200 miljonus eiro.

ERAB medijiem atzina, ka Schwarz Group no tās kopumā saņēmusi aptuveni 600 miljonus eiro veikalu tīklu Lidl un Kaufland attīstīšanai, taču atteicās paskaidrot minēto simtmiljonu noteikumus un to piešķiršanu.

Saistībā ar šiem faktiem jautājumi nosūtīti arī Schwarz grupai, un par saņemtajām atbildēm informēsim lasītājus turpmāk.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...