Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

TVNET intervija ar Aivi Roni sākotnēji nelikās aizdomīga, taču, izlasot visu interviju, neviļus uzausa atmiņā Anrija Matīsa intervija atkarīgajam laikrakstam „Dienas Biznesā”, un tad sekoja belziens pa pieri ar trulu priekšmetu. Pieļaujama augsta iespējamība, ka Ronis varētu būt iekļauts „Saskaņas” ēnu kabinetā.

Jautāsiet, kamdēļ tāda izteikta sensorā aktivitāte, laikam tādēļ, ka Aivis sen nav līdis laukā un publiski komentējis politiskos procesus, kur nu vēl ārpolitiku. Ir tikai zināms tas, ka viņš pēdējo gadu laikā aktīvi darbojās bēdīgi slavenajā AB LV Kremļa naudas mazgātuvē un jau ļoti labu laiku ir tuvs čoms Aināram Šleseram, līdzīgi kā bija gadījumā ar mācītājkungu Pēteri Sproģi, kurš tagad ar kājstarpē iespiestu asti ir klusi ielīdis savā alā kaut kur pie Užavas bākas. Aivis varētu būt „izcils” ārlietu ministrs, bet varbūt viņam ir atvēlēta daudz simboliskāka loma visā tajā – varbūt prezidenta. Velns viņu zin’?!

Izskatās, ka šis ir taktisks gājiens no Šlesera puses, lai maksimāli tuvāk vēlēšanām parādītu Saskaņas „rietumnieciskās” vērtības, bet varbūt Aivis nav paredzēts Saskaņai, bet gan Aināra kabatas projektam KPV LV.

Jāatzīst, ka Aivja radniecība ar „Saskaņas” biedriem ir daudz ciešāka. Piemēram, Urbanovičs Roni savulaik ir nosaucis par pretrunīgi vērtētā „Baltijas foruma” patronu. Atgādināšu, ka tur parasti pulcējas Latvijai nelojāli politiķi un „eksperti”, kuri vairāk raksturojami kā useful idiots (noderīgie idioti). Šajā gadījumā tas ir izdevīgi tikai Kremļa spalvainajām rokām un kājām, jo ar šīs brandžas palīdzību tiek apšaubīta Latvijas suverenitāte un diskreditēts izvēlētais ārpolitikas kurss.

Ronis, pateicoties savai prasmei dikti patikties gan sievietēm, gan vīriešiem, vēl būdams ļoti jauns puišelis, kļuva par Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieku, pēcāk vēstnieku Turcijā, bet 32 gadu vecumā viņš baudīja ASV svaigo gaisu Latvijas vēstnieka statusā. Galvu reibinošā karjera pie tā neapstājās, tad sekoja amats Latvijas NATO pārstāvniecībā, un tad viņš veiksmīgi kļuva par Aināra astoņkāja sastāvdaļu satiksmes ministra amatā.

Nav pierādījumi, bet blogosfērā ir izskanējušas spekulācijas, ka, pateicoties savai karjerai diplomātiskajā korpusā, Aivis ir viens no galvenajiem cilvēkiem, kurš „Saskaņu” ir savedis kopā ar ASV polittehnologiem un palīdz koordinēt priekšvēlēšanu kampaņu gan jau minētajai Ušakova ordai, gan arī Artusa sektai. Pagaidām viņam ir „pelēkā kardināla” loma.

Domāju, ka tuvāko dienu vai pat nedēļu laikā mēs par veco krabi uzvārdā Ronis daudz ko uzzināsim, bet tikmēr zemāk iepazīstieties ar viņa pērlēm no šīsdienas intervijas. Kremļa vēstījums tām iet cauri visur.

A.R. - Nebūdams itālis, es viennozīmīgi varu teikt, ka ar Krieviju ir nepieciešams dialogs. Īpaši starp ASV un Krieviju. Protams, šim dialogam iespēju robežās būtu jābūt ar mūsu līdzdalību, jo būtu jādzird, kas tiek apspriests pie lielā sarunu galda, un nepieciešamības gadījumā arī sabiedrotie jāietekmē. Šāds dialogs varētu mazināt to bīstamību, kura varētu izveidoties, ja izgaist manis jau minētā uzticība.

A.R. - Gan ASV, gan Krievija ir kļuvušas par ķīlniecēm to iepriekšējām darbībām gan Ukrainā, gan Sīrijā, un šie aktuālie dienaskārtības jautājumi ir izveidojuši strupceļu šo valstu attiecībās.

A.R. - Jo ASV var lūgt saviem sabiedrotajiem izveidot infrastruktūru vai citu atspēriena punktu triecienu izdarīšanai Krievijas teritorijai.

A.R. - Tomēr mums Baltijā īpaši būtu jāuzmanās nevis no mūsu pašu, bet gan no citu ieroču žvadzināšanas. Mūsu politiķi bieži akcentē nepieciešamību ievest Latvijā amerikāņu un vāciešu tankus. Tas no Krievijas skatupunkta nav īpaši pieklājīgi. Mums šobrīd ar Krieviju ir tikai negatīva dienaskārtība – sankcijas, ierobežojumi, kritika. Ņemot vērā tuvojošās vēlēšanas, mēs varam sagaidīt, ka negatīvā retorika pieaugs gan no mūsu, gan Krievijas politiķu puses. Tā absolūti nav laba situācija tādai valstij kā Latvija.

Brīdinu potenciālo balsotāju – esi gudrs! Pildi pilsoņa pienākumu un piedalies vēlēšanās, svītro visus tos, par kuru godprātību ir kaut mazākā šaubu ēna.

Avoti:

http://www.la.lv/baltijas-forums-dzilakos-udenos/

https://rebaltica.lv/2018/07/no-rita-petnieks-vakara-lobists/

https://lv.wikipedia.org/wiki/Aivis_Ronis

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...