Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Steigā virzot  augstskolu apvienošanu, var tikt nodarīts kaitējums ne vien studentiem un finanšu nozarei kopumā, bet arī valstij,  uzņemoties saistības, kuru patiesos apmērus šobrīd neapzinās.

Banku augstskola vēlas īstenot integrācijas procesu zinātnes universitātē atbilstoši labas pārvaldības principiem un nodrošināt apstākļus, kuros Augstākās izglītības padome un Ministru kabinets pieņem izsvērtu lēmumu, samazinot tiesvedības riskus un finanšu saistību apjomu, un viss process notiek Latvijas tautsaimniecībai un  izglītībai labvēlīgā veidā – pārdomāti un sistēmiski.

Izglītības un zinātnes ministrija augstskolu apvienošanu steidzina, bet Banku augstskola norāda uz riskiem un izstrādājusi un iesniegusi Izglītības un zinātnes ministrijai ceļa karti integrācijas procesa vadībai.

Banku augstskola ir uzsākusi izpēti ar piesaistītiem ekspertiem, lai, nodrošinot integrāciju zinātnes universitātes ekosistēmā, vienlaikus saglabātu Banku augstskolas finanšu izglītības kvalitāti, kas jau tagad nodrošina augstu studentu konkurētspēju darba tirgū.

Piesaistīto ekspertu galvenais uzdevums – identificēt esošās izglītības konkurētspējas galvenos aspektus, atšķirības izglītības procesa organizēšanas pieejā, labāko administratīvo, akadēmisko un juridisko formu piemērošanu priekšrocību saglabāšanai, ievērojot virsmērķi – integrācija zinātnes universitātes ekosistēmā vienlaikus ņemot vērā to, ka 95% Banku augstskolas studenti maksā par studiju maksu un pašlaik, sagatavojot pieprasītus speciālistus, Banku augstskola pilda nozīmīgu lomu finanšu nozarē.

Ar nolūku apzināt vajadzības ir uzsākts dialogs ar Latvijas Finanšu nozares asociāciju un starptautisko uzņēmumu pārstāvjiem – audita un konsultāciju uzņēmumiem EY, KPMG, BDO Latvia, kas ir lielākie Banku augstskolas studentu darba devēji.

Sadarbība ar finanšu nozari pierāda, ka nozarei ir pieaugoša nepieciešamība pēc speciālistiem – pieprasījums pēc prakses vietām pēdējo gadu laikā ir divkāršojies. Jāatzīmē arī tas, ka 92% no augstskolas  absolventiem ir nodarbināti un saņem otro lielāko atalgojumu starp Latvijas augstskolu absolventiem.

Finanšu izglītība nevar būt pabērna lomā, un diskusiju laikā ir jāatrod labākais ceļš, kā īstenot augstskolas integrāciju tā, lai necieš studenti, finanšu izglītības kvalitāte un finanšu nozare kopumā.

Banku augstskola ir citā situācijā nekā Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmija vai Liepājas Universitāte, ko arī skar apvienošana, jo Banku augstskolas budžeta lauvas tiesu veido ieņēmumi no studentu mācību maksas, nevis valsts dotācijas, tādēļ īpaši svarīgi turpināt nodrošināt konkurētspējīgu izglītību un piedāvāt visas esošās priekšrocības, kas ir BA studentiem un absolventiem.

Augstskolu apvienošanas process ir liela atbildība gan par studentiem, gan finanšu nozari, tāpēc sasteigti un nepārdomāti lēmumi ar neparedzamām sekām nav neviena interesēs.

Banku augstskola ir valsts dibināta, starptautiski atzīta augstākās izglītības iestāde, kas jau 30  gadus ir viena no atpazīstamākajām Latvijas biznesa skolām. Patlaban tā īsteno kopskaitā 13 akreditētas profesionālās augstākās izglītības studiju programmas biznesa vadības un finanšu izglītības virzienos visos studiju līmeņos latviešu un angļu valodā.

Banku augstskola Latvijas tautsaimniecībai ir devusi vairāk nekā 12 000 absolventu, no kuriem daudzi ir Latvijā un Eiropā plaši atpazīstamu uzņēmumu vadītāji un nozaru eksperti.

* Banku augstskolas rektore

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...