Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēršoties ar sūdzībām par „privātās dzīves aizskaršanu”, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Ulda Reimaņa neformālā „dzīvesbiedre” Dita Danosa nejauši atzinusi – ar ministrijas dienesta auto ministrijas autovadītājs par nodokļu maksātāju naudu tiešam uz skolu vizinājis viņas meitu.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis dažādos mēģinājumus novērst uzmanību no šī gadījuma, kad uzskatāmi un nepārprotami fiksēta valsts resursu izmantošana privātām vajadzībām, - pats Reimanis un Ulda Auguļa (ZZS) vadītā ministrija ir mēģinājuši dažādi izmeloties, dienesta pārbaudes rezultāti pagaidām tiek slēpti, tikmēr parādījušās ziņas par mēģinājumiem šo lietu nodot pārbaudei Drošības policijai, jo, lūk, esot izsekot augsta Satiksmes ministrijas amatpersona.

Taču šos manevrus vismaz daļēji ir izbojājusi Reimaņa neformālā „dzīvesbiedre” Danosa. Pietiek rīcībā ir nonācis viņas sacerētas pretenzijas teksts tiesībsargāšanas iestādēm, kurā arī Danosa sūdzas par prettiesisku izsekošanu un „privātās dzīves aizskaršanu”.

Taču, argumentējot to, kā var būt iespējams aizskart privāto dzīvi saistībā ar valsts apmaksātas automašīnas izmantošanu, Danosa nolēmusi atsaukties uz attēliem, kurā fiksēta šī automašīnas izmantošana, un atzinusi, ka tajos tiešām redzama viņas meita, kas pie Rīgas Franču liceja izkāpj no Satiksmes ministrijas automašīnas.

Tieši šie attēli, kuros Danosas meita nav identificējama, Reimaņa „dzīvesbiedres” ieskatā „aizskar manas meitas godu un cieņu, aizskar nepilngadīgā bērna tiesības uz privāto dzīvi un var kaitēt manai meitai”.

Interesanti, ka tai pašā laikā internetā atrodams ne mazums fotoattēlu, kuros Reimanis kopā ar Danosu demonstrē viņas meitu tā, ka šajos attēlos viņa patiešām ir redzama un atpazīstama. Vienu no tiem Pietiek šodien publicē.

Pietiek jau vairākkārt ir aprakstījis kāda „mīlas trijstūra” ietvaros tapušas privātdetektīvu atskaites, kas demonstrē, kā augsta Satiksmes ministrijas amatpersona  - valsts sekretāra vietnieks Reimanis savām personiskajām vajadzībām izmanto ne tikai dienesta auto, bet arī nodokļu maksātāju tāpat apmaksātus autovadītāja pakalpojumus.

Tā, piemēram, 20. aprīlī uz darbu Reimanis devies pusdesmitos no rīta, bet valstiskos pienākumus Reimanis beidzis pildīt jau pirms četriem pēcpusdienā, kad kopš izbraukšanas no mājām pagājušas nepilnas sešarpus stundas.

Turklāt, dodoties uz mājām ar dienesta auto, ierēdnis līdzi paķēris arī bērnu – pēc visa spriežot, savas neformālās dzīvesbiedres meitu. Savukārt nākamajā dienā Reimanis uz darbu vispār nav devies, bet tā pati dienesta automašīna izmantota, lai viņa dzīvesbiedres meitu nogādātu skolā.

Nezinot, ka dienesta automašīnas pārvietošanās ir detalizēti fiksēta, Satiksmes ministrijas amatpersonas ilgāku laiku centās no precīzu atbilžu sniegšanas izvairīties, savukārt pats Reimanis sākotnēji mēģināja izlikties, ka viņam ar šīs automašīnas izmantošanu vispār nav nekāda sakara.

Savukārt pēc mediju publikācijām Auguļa vadītajai ministrijai tika pieprasīts sniegt ziņas par Reimaņa ierašanās laiku Satiksmes ministrijas telpās šā gada aprīlī un maijā, kā arī došanos prom no Satiksmes ministrijas telpām, beidzot darba dienu.

Taču izrādījies, ka, ministrijai savdabīgi tulkojot normatīvos aktus, kā arī piesedzoties ar Datu valsts inspekcijas „rekomendāciju”, informācija par ierēdņa darba laika ievērošanu „atbilstoši normatīvajiem aktiem uzskatāma par personas datiem”.

Ar to gan Reimaņa „piesegšana” nav beigusies. Satiksmes ministrija pagaidām nav atklājusi, kā ir beigusies tās veiktā dienesta izmeklēšana par valsts auto izmantošanu Reimaņa personiskajām vajadzībām, taču Pietiek rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka tajā nekādi pārkāpumi nav atklāti.

Tomēr, prognozējot, ka ar to var nebūt pietiekami, ministrija (vai arī pats Reimanis) saskaņā ar Pietiek rīcībā esošām ziņām vērsusies Drošības policijā ar iesniegumu par to, ka nezināmas personas, iespējams, ļaunprātīgos nolūkos esot izsekojušas augstu valsts amatpersonu, līdz ar ko būtu nepieciešams gan šīs personas, gan šos nolūkus noskaidrot.

Šādā veidā ministrijas politiskā vadība ar Auguli priekšgalā, kā liecina Pietiek informācijas avotu teiktais, mēģina novērst uzmanību no ministrijas resursu izmantošanu „vajadzīgiem cilvēkiem”.

Šis manevrs atbilst jau iepriekš ministrijas un arī paša Reimaņa demonstrētajai taktikai, mēģinot izvairīties no skaidrām atbildēm saistībā ar videoierakstos fiksētajiem automašīnas izmantošanas gadījumiem privātām vajadzībām.

„Komunikācijas departaments ir pareizais adresāts šim jautājumam un noteikti centīsies operatīvi sniegt atbildi,” – tā vispirms pavēstīja ierēdnis, kad viņam tika jautāts par dienesta auto izmantošanu. Taču patiesībā komunikācijas daļa darīja visu iespējamo, lai prasīto informāciju slēptu un Reimani „piesegtu”.

Vispirms ministrija apgalvoja, ka „20.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja ministrijas vadība (valsts sekretāra vietnieks) Rīgā un Rīgas rajonā”, bet „21.aprīlī amata pienākumu izpildei izmantoja vairāku ministrijas struktūrvienību nodarbinātie Rīgā un Rīgas rajonā”.

Taču, saņemot jautājumus par braucienu detaļām, ministrijas pārstāvji sāka putroties. Uz jautājumu, kur tieši un kādus tieši amata pienākumus pildīja Reimanis, 20. aprīlī pēc pulksten 19.30 ar dienesta auto izbraucot no savas dzīvesvietas, ministrija vispirms paskaidroja, ka „pēc minētās automašīnas 20. aprīlī ieradās Satiksmes ministrijas (SM) autovadītājs un pēc plkst 19:00 ar to aizbrauca uz SM autostāvvietu”.

Taču ministrija tā arī nespēja sniegt skaidru atbildi, kādā veidā Satiksmes ministrijas autovadītājs ieradās pēc ministrijas auto Baltezerā. „Autovadītājs pēc auto neieradās ar sabiedrisko transportu, bet automašīnu. Tā nebija Satiksmes ministrijas automašīna, ar ko atbrauca autovadītājs,” apgalvoja ministrija, taču tā arī nespēja paskaidrot, kur palikusi šī cita automašīna, ja reiz autovadītājs devies prom ar Reimaņa dienesta auto.

Reimanim joprojām klusējot, vēl pamatīgāk ministrija putrojās skaidrojumos saistībā ar detektīvu fiksēto dienesta auto izmantošanu bērna pārvadāšanai, līdz beidzot nolēma, ka prātīgāk būs pat nemēģināt atbildēt.

Vispirms ministrija apgalvoja, ka „jūsu norādītajā laikā automašīna Škoda (ar valsts reģistrācijas numuru KO-4310) atradās Satiksmes ministrijas iekšpagalma stāvvietā, Gogoļa ielā 3, Rīgā”, taču pēc tam atklāja, ka autovadītājs divas stundas „izvadāja Satiksmes ministrijas korespondenci (MK, Ārlietu ministrija, Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs)”.

Pēc jauniem uzvedinošiem jautājumiem izrādījās, ka, lai gan „saskaņā ar automašīnas vadītāja sniegto informāciju, 21.04.2018. viņš nav vedis SM korespondenci uz Franču liceju”, viņš tomēr „pieļauj, ka todien braucis pa Mēness ielu (gar Franču liceju) Rīgā”.

Savukārt uz jautājumiem, kas bija persona, kas no auto izkāpa pie Franču liceja, un kas bija persona, kas autovadītājam bija devusi rīkojumu šo personu uzņemt automašīnā un turp nogādāt, vairs nevēlējās atbildēt ne Reimanis, ne arī Satiksmes ministrijas Komunikācijas daļa.

Tāpat pat izvairīgas atbildes no Reimaņa vairs netika saņemtas uz jautājumu, kādām vēl personiskām vajadzībām viņš pēdējos mēnešos ir izmantojis Satiksmes ministrijas automašīnas un ministrijas autovadītāja pakalpojumus.

Jautājums par dienesta automašīnu un autovadītāju izmantošanu privātām vajadzībām iepriekš aktualizējās 2016. gadā, kad atklājās, ka tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs izmantojis ministrijas auto un šoferi, lai uz savu jauno mītnes vietu pārvestu savu „līgavaiņa skapi”.

Kad 2017. gadā kārtējo reizi publiski tika pieminēts tas, kā Ventspils mērs Aivars Lembergs savām vajadzībām izmanto brīvostas luksusauto, Valsts kontrole paziņoja, ka dienesta autotransporta izmantošana privātām vajadzībām nav normāla prakse.

Valsts kontrole norādīja, ka Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums nosaka, ka autotransports, tajā skaitā operatīvais transports, izmantojams tikai dienesta, darba un amata pienākumu pildīšanai.

Savukārt izmantošana darba vajadzībām ir tāda autotransporta lietošana, kas nepieciešama amatpersonas vai darbinieka darba pienākumu pildīšanai, nodrošinot publiskas personas vai publiskas personas institūcijas iestādes funkciju izpildi, aizrādīja Valsts kontrole. Taču, kā redzams no detektīvu fiksētajiem faktiem, Satiksmes ministrijā šis aizrādījums nav sadzirdēts.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...