Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniekam pēc divu gadu stīvēšanās nākas samaksāt sodu par dienesta auto izmantošanu savām vajadzībām
PIETIEK01.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2018. gada vasaras sākumā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis tika publiski pieķerts, izmantojot dienesta auto personiskām vajadzībām, un, kaut arī viņam tika izteikts tikai simbolisks rājiens un tika vēl simboliskāk likts atmaksāt 61,69 eiro par valstij radītajiem zaudējumiem, ierēdnis neveiksmīgi mēģināja vērsties tiesā. Tikai tagad, šā gada aprīlī U. Reimanim nācies samaksāt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzlikto 90 eiro naudassodu.
2018 gada jūnija sākumā Pietiek aprakstīja privātdetektīvu atskaites, kas demonstrēja, kā U. Reimanis savām personiskajām vajadzībām izmanto ne tikai dienesta auto, bet arī nodokļu maksātāju tāpat apmaksātus autovadītāja pakalpojumus.
Piemēram, 20. aprīlī uz darbu U. Reimanis bija devies pusdesmitos no rīta, bet valstiskos pienākumus beidzis pildīt jau pirms četriem pēcpusdienā. Turklāt, dodoties uz mājām ar dienesta auto, ierēdnis bija līdzi paķēris arī bērnu – pēc visa spriežot, savas neformālās dzīvesbiedres meitu.
Savukārt nākamajā dienā U. Reimanis uz darbu vispār nebija devies, bet tā pati dienesta automašīna bija izmantota, lai viņa dzīvesbiedres meitu nogādātu skolā.
Pēc šīs informācijas nākšanas gaismā Satiksmes ministrija paziņoja, ka par U. Reimaņa rīcību esot sākta disciplinārlieta, un nu beidzot kļuvis zināms, cik „iespaidīgs” sods noteikts ierēdnim.
Tikmēr pats U. Reimanis tā vietā, lai publiski izteiktu nožēlu par valsts auto izmantošanu savām vajadzībām, mēģināja vērsties Valsts policijā, lai tā palīdzētu noskaidrot personas, kuras šo faktu bija fiksējušas, un arī Drošības policijā (tagad Valsts drošības dienestā). Kā zināms Pietiek, policijas „pasūtījumu galdā” U. Reimanim patiešām izdevies panākt kriminālprocesa sākšanu pēc panta par... izsekošanu.
Tāpat U. Reimanis bija mēģinājis skaidrot, ka dienesta auto esot izmantojis, jo esot baidījies par savu un ģimenes drošību. Īpaši izteiksmīgs bijis Satiksmes ministrijas pārstāvja skaidrojums, ka sabiedriskā transporta izmantošana no viņa dzīvesvietas Baltezerā līdz darbavietai Rīgas centrā neesot iespējama un apgrūtinot darba efektivitāti.
Pēc ierēdņa pieķeršanas Satiksmes ministrija apgalvoja, ka tā plānojot „izvērtēt iekšējos normatīvos aktus attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai”.
Taču pēcāk ministrija skaidroja – ierēdņi esot konstatējuši, ka „iekšējie noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai ir izstrādāti un atbilst gan ārējo normatīvo aktu prasībām, gan arī pietiekošā detalizācijā paredz izmantošanas un kontroles kārtību”.
Gadījums ar U. Reimani ministrijas skatījumā esot „izņēmuma situācija, kad kāds noteikumus nav ievērojis”. Ministrija paļaujoties uz to, ka noteikumus amatpersonas un darbinieki ievēro un atskaitēs sniedz patiesu informāciju, jo „katru braucienu nav iespējams izvērtēt, vai tas faktiski notiek amata pienākumu pildīšanas ietvaros un autotransports ticis izmantos ministrijas funkciju veikšanai”.
Pēc U. Reimaņa privātās vizināšanās atklāšanas tika solīts arī sagatavot priekšlikumus "izmaiņām un stingrākai kontrolei par turpmāku transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai".
Taču pēcāk ministrija apgalvoja, ka esot „izskatītas dažādas iespējas”, taču vienīgais konkrētais risinājums ir bijis „GPD iekārtu izmantošana automašīnās”. Taču patiesībā līdz „automašīnām” daudzskaitlī Satiksmes ministrija tā arī netika, - tikai vienam transportlīdzeklim tika uzstādīta GPS iekārta testēšanas režīmā.
Seko mums 
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.