Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniekam pēc divu gadu stīvēšanās nākas samaksāt sodu par dienesta auto izmantošanu savām vajadzībām
PIETIEK01.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2018. gada vasaras sākumā Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Uldis Reimanis tika publiski pieķerts, izmantojot dienesta auto personiskām vajadzībām, un, kaut arī viņam tika izteikts tikai simbolisks rājiens un tika vēl simboliskāk likts atmaksāt 61,69 eiro par valstij radītajiem zaudējumiem, ierēdnis neveiksmīgi mēģināja vērsties tiesā. Tikai tagad, šā gada aprīlī U. Reimanim nācies samaksāt arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzlikto 90 eiro naudassodu.
2018 gada jūnija sākumā Pietiek aprakstīja privātdetektīvu atskaites, kas demonstrēja, kā U. Reimanis savām personiskajām vajadzībām izmanto ne tikai dienesta auto, bet arī nodokļu maksātāju tāpat apmaksātus autovadītāja pakalpojumus.
Piemēram, 20. aprīlī uz darbu U. Reimanis bija devies pusdesmitos no rīta, bet valstiskos pienākumus beidzis pildīt jau pirms četriem pēcpusdienā. Turklāt, dodoties uz mājām ar dienesta auto, ierēdnis bija līdzi paķēris arī bērnu – pēc visa spriežot, savas neformālās dzīvesbiedres meitu.
Savukārt nākamajā dienā U. Reimanis uz darbu vispār nebija devies, bet tā pati dienesta automašīna bija izmantota, lai viņa dzīvesbiedres meitu nogādātu skolā.
Pēc šīs informācijas nākšanas gaismā Satiksmes ministrija paziņoja, ka par U. Reimaņa rīcību esot sākta disciplinārlieta, un nu beidzot kļuvis zināms, cik „iespaidīgs” sods noteikts ierēdnim.
Tikmēr pats U. Reimanis tā vietā, lai publiski izteiktu nožēlu par valsts auto izmantošanu savām vajadzībām, mēģināja vērsties Valsts policijā, lai tā palīdzētu noskaidrot personas, kuras šo faktu bija fiksējušas, un arī Drošības policijā (tagad Valsts drošības dienestā). Kā zināms Pietiek, policijas „pasūtījumu galdā” U. Reimanim patiešām izdevies panākt kriminālprocesa sākšanu pēc panta par... izsekošanu.
Tāpat U. Reimanis bija mēģinājis skaidrot, ka dienesta auto esot izmantojis, jo esot baidījies par savu un ģimenes drošību. Īpaši izteiksmīgs bijis Satiksmes ministrijas pārstāvja skaidrojums, ka sabiedriskā transporta izmantošana no viņa dzīvesvietas Baltezerā līdz darbavietai Rīgas centrā neesot iespējama un apgrūtinot darba efektivitāti.
Pēc ierēdņa pieķeršanas Satiksmes ministrija apgalvoja, ka tā plānojot „izvērtēt iekšējos normatīvos aktus attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai”.
Taču pēcāk ministrija skaidroja – ierēdņi esot konstatējuši, ka „iekšējie noteikumi attiecībā uz transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai ir izstrādāti un atbilst gan ārējo normatīvo aktu prasībām, gan arī pietiekošā detalizācijā paredz izmantošanas un kontroles kārtību”.
Gadījums ar U. Reimani ministrijas skatījumā esot „izņēmuma situācija, kad kāds noteikumus nav ievērojis”. Ministrija paļaujoties uz to, ka noteikumus amatpersonas un darbinieki ievēro un atskaitēs sniedz patiesu informāciju, jo „katru braucienu nav iespējams izvērtēt, vai tas faktiski notiek amata pienākumu pildīšanas ietvaros un autotransports ticis izmantos ministrijas funkciju veikšanai”.
Pēc U. Reimaņa privātās vizināšanās atklāšanas tika solīts arī sagatavot priekšlikumus "izmaiņām un stingrākai kontrolei par turpmāku transportlīdzekļa izmantošanu amata pienākumu pildīšanai vai ministrijas funkciju veikšanai".
Taču pēcāk ministrija apgalvoja, ka esot „izskatītas dažādas iespējas”, taču vienīgais konkrētais risinājums ir bijis „GPD iekārtu izmantošana automašīnās”. Taču patiesībā līdz „automašīnām” daudzskaitlī Satiksmes ministrija tā arī netika, - tikai vienam transportlīdzeklim tika uzstādīta GPS iekārta testēšanas režīmā.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.