Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrību jau kādu laiku atpakaļ sasniedza informācija par pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” dāsnajiem konsultantu līgumiem1. Nav ne mazāko šaubu, ka attiecīgā informācija ir jāizmeklē un, ja tiek konstatētas noziedzīga nodarījuma pazīmes, jāuzsāk kriminālprocess un jādara viss, lai vainīgās personas tiktu sodītas. Tiktāl skaidrs un saprotams. Kas to dara – tā jau tiesībsargājošo iestāžu kompetence.

Tomēr šajā sakarā parādījās satraukums ne tik daudz par konsultantu lietu, cik par tieslietu ministru Jāni Bordānu. Proti, vai viņš ir amatā, kurā viņam jābūt? Sabiedrībai jau piemirsies, ka uzreiz pēc valdības apstiprināšanas Jānis Bordāns vērsās pie ārvalstu vēstniekiem ar vēstuli par tiesiskumu Latvijā2. Tas nekas, ka tieši viņš jau tad bija tieslietu ministrs. Labi, varbūt J.Bordāns vēl nebija paspējis sagremot, ka tieši viņš ir tā persona, kura tagad ir atbildīga par tiesiskuma nodrošināšanu. Jocīgi, bet kam negadās.

Bet ko darīt, ja gadās, turklāt ne vienu reizi vien? Apskatīšu vēl divus gadījumus, kurus paanalizējot rodas jautājums – vai jurists, tieslietu ministrs J.Bordāns vispār saprot, ko dara? Vai viņš vispār ir jurists un var pildīt tieslietu ministra pienākumus? Katrs atbildēt varēs sev pats. Tātad.

Plašsaziņas līdzekļi atreferēja J.Bordāna paziņojumu, kuri pēc satura bija līdzīgi: Bordānu satrauc Straumes paziņojums, ka "Rīgas satiksmes" konsultantu gadījums nav KNAB kompetencē.3 Citējot J.Bordānu: „Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja Jēkaba Straumes paziņojums, ka pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” fiktīvo konsultantu lieta neesot KNAB kompetencē, ir vairāk nekā satraucošs, aģentūrai LETA ar preses sekretāra starpniecību pauda tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).

Ministrs norādīja, ka, lai atbrīvotos no vēlmes fiktīvi nodarbināt sev vēlamos cilvēkus, ir nepieciešams sekmīgs tiesībsargājošo iestāžu darbs un efektīva to darbības uzraudzība. Bordāns arī pauda cerību, ka “KNAB tomēr pievērsīs šim jautājumam pienācīgu uzmanību”.”

No malas jau šķistu – kas tad nu tāds noticis, ja nebūtu dažu “BET”. Varbūt bezpajumtniekiem nav pārāk dziļas izpratnes par to, kādus noziedzīgus nodarījumus izmeklē katra no tiesībsargājošām institūcijām, un viņiem šādas lietas pat nebūtu jāzina, bet tieslietu ministram ar jurista izglītību gan vajadzētu zināt, ka katrai tiesībsargājošai institūcijai ir savs kompetences ietvars. Līdzībās runājot, J.Bordāns ar šādu paziņojumu atgādina šefpavāru, kurš pārmestu pavāriem, ka salātos “Olivjē” nav siļķes. Tas, ka siļķi liek salātos, šaubu nav, bet to, ka tai nav jābūt salātos “Olivjē”, zina lielākā daļa iedzīvotāju, kuri nav studējuši pavārmākslas gudrības.

J.Bordānam tā kā vajadzētu zināt, ka ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums. Tā 8.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts: veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus valsts institūciju dienestā, ja tie ir saistīti ar korupciju.4 Bet 9.panta 3.punktā noteikts: veic izmeklēšanu un operatīvo darbību, lai atklātu Krimināllikumā paredzētos noziedzīgos nodarījumus, ja tie saistīti ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu un ja saskaņā ar likumu tie nav valsts drošības iestāžu kompetencē.5

Varbūt J.Bordāna bezkompromisa tiesiskuma apziņā ir uzskats, ka katrs var darīt, ko vēlas un kā vēlas, galvenais – saukļi. Tad viņam jāatgādina, ka tiesībsargājošās institūcijas ir tiesīgas darboties savas kompetences ietvaros, atbilstoši likumā noteiktam, pretējā gadījumā to veiktās darbības tiks atzītas par nepamatotām un visi iegūtie pierādījumi par nepieļaujamiem.

Ja, veicot pārbaudi, nav konstatējams, ka izdarītajā noziedzīgajā nodarījumā ir saistība ar korupciju un speciālais subjekts ir valsts institūciju (arī pašvaldību) pārstāvis vai arī noziedzīgais nodarījums ir saistīts ar politisko organizāciju (partiju) un to apvienību finansēšanas noteikumu pārkāpumu, attiecīgā noziedzīgā nodarījuma izmeklēšana NAV KNAB jautājums. To vajag izmeklēt policijai.

Līdz ar to, J.Bordāna attiecīgais paziņojums saistībā ar to, ka „Rīgas satiksmes” konsultantu lietu KNAB ir nodevis izmeklēšanai policijai, liecina par J.Bordāna neorientēšanos elementāros jautājumos. Proti, ko katra tiesībsargājošā institūcija ir tiesīga darīt, un ko nē.

Izteiktu neorientēšanos jeb to, ka J.Bordāna ieskatā viņš var jaukties, kur vajag un kur nevajag (jāatzīst, ka tas otrais notiek visbiežāk), parādīja tas, ka viņš sāka komentēt tiesas spriedumus6. Tiesas spriedums bija smagā lietā un vienmēr sabiedrību satraucošā, bet tieslietu ministram vajadzēja zināt likumu “Par tiesu varu”. Kurā nostiprināts fundamentāls princips: nepieļaujamība iejaukties tiesas darbā. Īpaši, ka tas nebija galējais spriedums un to var vēl pārsūdzēt.

Tagad, ja spriedumu pārsūdzēs un izskatot atkārtoti apsūdzētajiem tiks piespriests smagāks sods, nekā bija, tad tieslietu ministra J.Bordāna nekompetences dēļ apsūdzētie varēs vērsties Eiropas cilvēktiesību tiesā (turpmāk – ECT), jo viņu rīcībā būs fakts, ka valsts amatpersona, tieslietu ministrs ir pateicis, ka viņiem piespriestais sods ir par vieglu un ka uz viņiem neattiecas vispārpieņemtais princips par saprātīgu termiņu ievērošanu.

J.Bordāns ar vienu mutes atvēršanu parādījis, ka nav kompetents un pārkāpis likumā “Par tiesu varu” noteikto, tā arī radot priekšnosacījumu, lai apsūdzētie vēlāk varētu vērsties ECT ar prasību pret Latvijas valsti par tiesību uz taisnīgu tiesu pārkāpumiem, ko veica tieslietu ministrs, izmantojot savu varu, komentējot tiesas spriedumu, kurš vēl ir pārsūdzams.

Nezinu kā citiem, bet man pašam, šo rakstot, parādījās ļoti liels satraukums par Jāņa Bordāna atrašanos tieslietu ministra amatā. Tiesa, ne tik daudz par amata vietas fizisku aizņemšanu kā tādu, cik par to, ko viņš, izmantojot amata pilnvaras un savu nekompetenci, sastrādās. Pašlaik jau tā nešļava izskatās visnotaļ liela.

1 https://www.diena.lv/raksts/latvija/riga/rd-deputati-ka-konsultanti-no-_rigas-satiksmes_-sanemusi-tukstosiem-eiro-menesi-14218671

2 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/bordans-izsutijis-vestuli-arvalstu-vestniecibam-saistiba-ar-prokuraturas-lugumu-izdot-jurasu-14213351

3 https://www.tvnet.lv/6653911/bordanu-satrauc-straumes-pazinojums-ka-rigas-satiksmes-konsultantu-gadijums-nav-knab-kompetence

4 https://likumi.lv/doc.php?id=61679

5 Turpat

6 https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/bordans-komente-tiesas-spriedumu-liepajas-pedofilu-lieta-14215858

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kā pārvarēt lielo masu mediju krīzi

FotoPašlaik ne tikai Latvijā, bet daudzās valstīs tiek celta trauksme par lielo masu mediju krīzi. Informācijas apmaiņa starp cilvēkiem pamazām pārceļas uz sociālo portālu vidi, un lielo masu mediju loma kļūst aizvien maznozīmīgāka. Risinājums - ieguldīt masu medijos aizvien lielākas finanses, manuprāt, neko nemainīs. Nauda vienkārši tiks sabērta tukšā mucā.
Lasīt visu...

21

Augstskolas autonomijas anatomija: brīvā Latvijā brīva Universitāte

FotoLatvijas kā nacionālas valsts ar parlamentāru valsts iekārtu pamatus veido Vilhelma fon Humbolta idejas par zinātnes un izglītības vienotību un izglītības kā personas un tātad arī valsts veidotāju.
Lasīt visu...

21

Akadēmiskās sabiedrības atbaidošās tirādes

Foto2019.gada 17.augustā medijos bija lasāma informācija par t.s. akadēmiskās sabiedrības atklāto vēstuli premjerministram (vēstules tekstu publicēja šajā portālā). To parakstījuši augstskolu vadītāji, un vēstule pamatā ir vēlēšanās dot savu artavu LU pseidorektora Muižnieka mahināciju aizstāvēšanā. Taču reizē vēstule raksturo akadēmiskās sabiedrības drausmīgo stāvokli.
Lasīt visu...