Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Satraukumu rada politiķu kā pieaugušu cilvēku nostāšanās pret bērnu un jauniešu aizsardzību

Demogrāfijas lietu padomes dalīborganizācijas un vecāku NVO*
26.06.2021.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ungārijas parlaments pirms nedēļas apstiprināja likumu, kurā noteikts, ka tiek aizliegtas izglītības programmas un materiāli, kas nepilngadīgo vidū popularizē homoseksualitāti, no bioloģiskā dzimuma atšķirīgu dzimumidentitāti un dzimuma maiņu. Cita starpā likums paredz arī aizliegt bērniem un jauniešiem piekļuvi grāmatām un filmām, kurās attēlotas seksuālās minoritātes. Šīs normas iekļautas plašākā paketē, kas paredz stingrākus sodus par seksuāliem noziegumiem pret bērniem un jauniešiem, kā arī "pedofilu reģistra" izveidi.

Savukārt Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš bez valdības un Latvijas sabiedrības deleģējuma Eiropas lietu ministru sanāksmē ir parakstījis dokumentu, uz kura pamata tiek nosodīts jaunais Ungārijas likums un ir izteikts aicinājums EK vērsties pret Ungāriju ES Tiesā.

Ungārijas parlaments šo jauno likumu atbalstīja ar vairāk nekā pārliecinošu balsu vairākumu, tādējādi paužot ungāru tautas gribu. Uzsveram, tas ir ievēlēts demokrātiskā ceļā! Varam apskaust Ungārijas ģimenes, jo tur politiķi un valsts vadītāji ar Ministru prezidentu Viktoru Orbanu priekšgalā patiesi rūpējas ne tikai par demogrāfiju un ģimeņu izaugsmi, bet arī par bērnu drošību un labklājību.

Ungārija visu iepriekšējo desmitgadi ir bijusi Latvijai par piemēru, kā jārisina demogrāfijas un ģimenes politikas darbs, lai neiestātos demogrāfiskā ziema un tauta neizmirtu. Mūsu pacietības mērs attiecībā uz Kariņa kunga rīcību ir izsmelts.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka viņam ir pilnīgi vienaldzīgas Latvijas ģimeņu vajadzības un demogrāfijas jautājumi. Kariņa kungs kā Demogrāfisko lietu padomes priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas vēl ne reizi nav sasaucis šīs padomes sēdes, bet reizē, kad to sasauca šīs padomes locekļi, ierosināja vienīgi šīs padomes sēdes sasaukt četrreiz retāk - tikai reizi gadā. 

Kariņš nav arī apsveicis Latvijas ģimenes Starptautiskajā ģimenes dienā. Tagad viņš ir apkaunojis mūsu valsti starptautiski.

Premjers Krišjānis Kariņš nav saņēmis tautas un tās deleģēto pārstāvju Saeimā mandātu parakstīt dokumentu visas Latvijas sabiedrības vārdā. Ministru prezidents ir piešķīris sev pārāk lielu mandātu, viņam nav tiesību izteikties visas Latvijas sabiedrības vārdā. Lai starptautiski paustu tik asu nosodījumu Ungārijas valstij un nostātos LGBT+ ideologu rindās, premjeram bija pienākums uzrunāt mūsu tautu un tās ievēlētos pārstāvjus Saeimā.

Satversmē joprojām ir stingri norādīts – suverēnā vara pieder Latvijas tautai. Ar nožēlu jāatzīst, ka Kariņa kungs acīmredzami ir pārkāpis Satversmi gan pēc gara, gan burta. Mūsu Tēvzeme ir pelnījusi vadītāju, kurš izrāda cieņu katram bērnam, viņa ģimenei un visai tautai! Tādu, kurš nelokās, stāv drosmīgi par Satversmē norādītajām vērtībām, kā arī par mūsu ģimenēm un demogrāfijas krīzes pārvarēšanu.

Vēlamies uzsvērt, ka Ungārijas parlamenta pieņemtajā likumā runa ir par bērniem un jauniešiem vecumā līdz 18 gadu vecumam. Bērniem un jauniešiem! Par viņu aizsardzību pret homoseksuālisma propagandu un nepārdomātu dzimumu maiņu, kas var radīt neatgriezeniskas sekas jauniešu turpmākajā dzīvē. Tāpēc mums ir absolūti nepieņemama pozīcija, kas šādu likumprojektu nosauc par apkaunojumu, kā to ir paziņojusi EK prezidente Urzula fon der Leiena.

Tieši otrādi, - satraukumu rada politiķu kā pieaugušu cilvēku nostāšanās pret bērnu un jauniešu aizsardzību. Arī Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības likums nosaka, ka "bērnam kā fiziski un intelektuāli nenobriedušai personai vajadzīga īpaša aizsardzība un gādība", tāpēc Latvijas politiķiem ir jārāda priekšzīme un jāievēro Latvijas likumi, nevis jāiejaucas citas valsts iekšējos procesos un jāpauž viedoklis, kas ir pretrunā ar Latvijas normatīvajiem aktiem.

Ņemot vērā iepriekšminēto, nevalstiskās organizācijas pieprasa Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam atkāpties no valdības vadītāja amata!

* Biedrība “Asociācija Ģimene”, biedrība “Vecāku Alianse”, biedrība “Latvijas daudzbērnu ģimeņu biedrību apvienība”, Latvijas vīru biedrība, nodibinājums Ģimenes izglītības un attīstības fonds “Ābeļzieds”

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...