Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepriekšējā rakstā „Demogrāfijas paradoksi” vērsu uzmanību uz demogrāfijas problēmām un to risinājumiem, norādot, ka valstij demogrāfijas problēmas jārisina, iesaistot visu pilsoņu kopumu, nevis tikai to pilsoņu daļu, kurai ir nepilngadīgi bērni. Tie vecāki, kuri bērnus ir izaudzinājuši un ieguldījuši viņu izglītībā, ir pilntiesīgi saņemt atalgojumu jau tagad par savu ieguldījumu valsts attīstībā, lai to realizētu. Valstij ir jāpievērš uzmanība uz pieaugušu bērnu pienākumu noteikšanu pret vecākiem, nevis jākoncentrē visa uzmanība tikai uz to vecāku atbalstu, kuriem ir nepilngadīgi bērni.

Pozitīvas demogrāfijas tendences nodrošināšanai nav nepieciešami papildu budžeta līdzekļi, bet ir vajadzīgs godīgs jau esošo līdzekļu sadalījums, kas būtu proporcionāls bērnu iemaksām valsts budžetā. Vecāku atbalsta piemaksām ir jābūt atkarīgām no tā, kad un cik viņu bērni veic iemaksas valsts budžetā, šīs piemaksas nav jāpiesaista vecuma slieksnim, kā tas ir pensiju gadījumā, un neatkarīgi no vecāka vecuma jāizmaksā tajā pašā gadā un apmērā, kad un cik tieši viņa bērns veicis iemaksu budžetā.

Tiek deklarēts, ka valsts pamats ir stipras ģimenes un godīgums, tas noteikts Satversmes preambulā – „brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene ir saliedētas sabiedrības pamats. Ikviens rūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, nākamajām paaudzēm, vidi un dabu”.

Neskatoties uz Satversmē noteikto, analizējot statistikas datus, secinām, ka valsts politika šo pamatvērtību attīstību pietiekami nesekmē. Likumdošana pietiekami nesekmē nedz ģimenes saišu nostiprināšanu, nedz godīgu attieksmi. Normatīvi ģimeni kā vienotu veselumu nosacīti efektīvi atbalsta tikai līdz brīdim, kad bērni sasniedz pilngadību, bet valsts un bērnu pateicības vecākiem par to, ka viņu bērni valstij maksās nodokļus, nav nekādas. Šāda politika ir negodīga attiecībā pret tiem vecākiem, kuri ir izaudzinājuši nodokļu maksātājus.

Rezultātā tie vecāki, kuri ziedojuši savu karjeru, līdzekļus un veselību bērnu audzināšanā, faktiski ir izaudzinājuši nodokļu maksātājus tiem pensionāriem, kuri savu laiku ir veltījuši pensiju līmeņu palielināšanai, nevis bērnu audzināšanai.

Ir vairums dažnedažādāko normatīvu, kas nosaka vecāku un valsts pienākumus pret bērniem un to audzinātājiem, bet ietekme uz demogrāfijas attīstību izbeidzas ar bērnu pilngadības sasniegšanu. Nav efektīvas likumdošanas bāzes, kura uzliktu par pienākumu pilngadību sasniegušajiem bērniem atdot parādu vecākiem un valstij. Kā izņēmumu var minēt necilu Civillikuma normu, kas uzliek par pienākumu bērniem uzturēt vecākus, pie kam, šāds pienākums iestājas tikai ar nosacījumu, ja vecāki nespēj sevi uzturēt paši; lai šo pienākumu bērniem piespiestu pildīt, vecākiem ir jāpazemojas un jāceļ prasība tiesā pret saviem bērniem.

Nesabalansētas demogrāfijas politikas rezultāts ir tāds, ka bērni, sasniedzot pilngadību, pamet valsti un dodas peļņā uz ārzemēm. Pats skumjākais ir tas, ka pārsvarā bērni aizbrauc pēc savu vecāku ieteikuma jo vecākiem pastāvošās likumdošanas apstākļos nav nekādas materiāli argumentējamas motivācijas pārliecināt pilngadību sasniegušos bērnus palikt šajā valstī.

Jāsaprot, ka demogrāfijas atslēga ir vecāku paļāvība uz bērnu atbalstu vecumdienās, un šai paļāvībai noteikti ir jābūt lielākai par paļāvību uz valsts atbalstu. Ja šis līdzsvars būs izjaukts, demogrāfija tiks kropļota. Demogrāfijas mērķis ir bērnu radīšana, lai tie nākotnē būtu atbalsts un galvenokārt materiāls atbalsts. Ja valsts pilngadību sasniegušiem bērniem ar likumu neuzliek pienākumu sniegt materiālu atbalstu saviem vecākiem un valstij, tad zūd demogrāfijas pamatjēga, jo nesabalansētas demogrāfijas politikas apstākļos valsts pārtop par bērnudārzu, kurā par vecāku un valsts līdzekļiem tiek audzināti un skoloti bērni, kuri strādās un nodokļus maksās ārvalstīm, un pat ar nosacījumu, ja bērni paliks valstī, tie nodokļus maksās nevis saviem vecākiem, bet kopējam katlam, no kura vislielāko daļu saņems tie, kuri sasnieguši augstākus pensiju līmeņus un savu dzīves ilgumu pagarinājuši, pateicoties tam, ka saudzējuši savu veselību, neradot bērnus.

Vistiešākajā veidā ģimeņu vājināšana izpaužas ar to, ka Eiropas valstu demogrāfijas politika (to starpā arī Latvijas) pastiprināti fokusēta tikai uz jautājumiem, kas attiecināmi tikai uz bērniem un ar tiem saistītām problēmām, bet jautājumi, kas saistīti ar pilngadību sasniegušo bērnu pienākumiem pret saviem vecākiem un atbildību pret valsti, ir atstāti pašplūsmā; tiek atstāta pašplūsmā demogrāfijas pamatmotivācija – bērnu radīšana kā viņu pienākums atbalstīt vecākus un valsti pēc pilngadības sasniegšanas.

Kā jau norādīju iepriekš, demogrāfijas paradokss ir tāds, ka mazattīstītās valstīs, kurās demogrāfiskie rādītāji ir izteikti pozitīvi, atbalsts bērnu audzināšanai ir tuvs nullei, šo valstu pozitīvās demogrāfijas recepte ir Rietumeiropā aizmirstā patiesība, kura nosaka - bērni tiek radīti, lai nodrošinātu vecumdienas saviem vecākiem.

Mazattīstītajās valstīs valsts ieņem starpnieka lomu, nodrošinot bērnu pienākumu, garantējot vecāku labklājību. Šajās valstīs, sasniedzot vecumdienas, pilsoņiem labākajā gadījumā no valsts puses tiek sniegts minimāls atbalsts. Ar likumu ir nodrošināti bērnu pienākumi pret vecākiem. Piemaksas pie pensijas ir tās, ko tieši viņu bērni ir iemaksājuši valsts budžetā (piemēram, 1/5 daļa no bērnu iemaksātajām sociālajām iemaksām vai budžetā iemaksātā peļņas nodokļa), līdz ar to vecāki ir ieinteresēti, lai viņu bērni maksātu nodokļus, pelnītu pēc iespējas vairāk un nepamestu valsti, jo tieši no tā būs atkarīgs viņu pašu nodrošinājums vecumdienas. Šajās valstīs papildus minētajam demogrāfiju arī veicina tas, ka tur vecākiem (visbiežāk tēvam) pieder 1/10 domājamā daļa no visiem īpašumiem, kas pieder bērniem, un šo īpašumu pārdošanas gadījumā desmitā daļa ir jāpārskaita vecākiem; protams, demokrātiskā sabiedrībā šādu praksi ar 1/10 daļu ieviest nevar.

Liela daļa cilvēku teiks, ka mazattīstīto valstu demogrāfijas panākumi ir meklējami šo valstu pilsoņu zemajā izglītības līmenī, medicīnas nozares atpalicībā un kontracepcijas līdzekļu trūkumā, tādēļ nav atrodamas sakarības, kas vienlīdz labi darbotos arī attīstītajās valstīs. Šādiem secinājumiem nevar piekrist, jo arī attīstītajās valstīs maznodrošinātām ģimenēm ir lielāks bērnu skaits nekā nodrošinātām, līdz ar to demogrāfijas pamatprincips „paļāvība uz bērnu atbalstu” ir spēcīgāks par valsts atbalstu demogrāfijas procesu veicināšanā un darbojas neatkarīgi no valsts iekārtas un attīstības pakāpes. Kā piemēru der atcerēties, ka Latvijā vispozitīvākā demogrāfija bija laikaposmā no 1900. līdz 1912. gadam. Šai laikā pilsoņi uz valsts nodrošinājumu paļauties nevarēja, bet paļāvās uz savu vecumdienu nodrošinājumu tikai uz saviem bērniem.

Iespējamie risinājumi

Valstij demogrāfijas problēma jārisina, iesaistot visu pilsoņu kopumu, nevis tikai to daļu pilsoņu, kurai ir nepilngadīgi bērni. Tie vecāki, kuri bērnus ir izaudzinājuši un ieguldījuši viņu izglītībā, ir pilntiesīgi saņemt atalgojumu par savu ieguldījumu valsts attīstībā. Valstij ir jāpievērš uzmanība uz pieaugušu bērnu pienākumu noteikšanu pret vecākiem, nevis tā jākoncentrē tikai uz to vecāku atbalstu, kuriem ir nepilngadīgi bērni.

Pozitīvas demogrāfijas tendences nodrošināšanai nav nepieciešami papildu līdzekļi, bet ir vajadzīgs godīgs esošo līdzekļu sadalījums, kas būtu proporcionāls konkrēti viņu bērnu iemaksām valsts budžetā. Vecāku atbalsta piemaksām ir jābūt atkarīgām no tā, kad un cik viņu bērni veic iemaksas valsts budžetā, šīs piemaksas nepiesaistot vecuma slieksnim, kā tas ir pensiju gadījumā, un neatkarīgi no vecāka vecuma jāizmaksā tajā pašā gadā un apmērā, kad un cik tieši viņa bērns veicis iemaksu budžetā.

Valstij nepieciešams izveidot ģimeņu atbalsta fondu, kurš regulētu pilngadīgu sasniegušu bērnu pienākumu izpildi attiecībā pret viņu vecākiem un valsti. Vismaz 1/10 daļa no sociālajām iemaksām un uzņēmuma peļņas nodokļa novirzāma bērnu vecāku atbalsta fondam. Līdzekļu administrēšana šāda fonda izveides gadījumā ir vienkārša, jo ikvienam cilvēkam ir tikai divi vecāki, no kuriem katrs tiesīgs saņemt 5% no sava bērna sociālo iemaksu apmēra. Bērnu iemaksas, kuriem nav vecāku, ir novirzāmas to vecāku atbalstam, kuriem ir pirmsskolas vecuma bērni.

Ģimeņu atbalsta fonda izveidošana ne tikai ietekmētu demogrāfisko situāciju valstī, bet pozitīvi ietekmētu arī emigrācijas un ekonomikas procesus, jo vecāki nevis būtu ieinteresēti bērnu sakaita palielināšanā, bet būtu stimulēti ieguldīt bērnu izglītībā un ieinteresēti, lai viņu bērni pelna pēc iespējas vairāk un nodokļus maksā Latvijā, nevis ārzemēs.

Šāds fonds nebūtu interesants „pabalstu medniekiem”, jo nevis bērnu skaits, bet to ieguldījums valsts budžetā dotu labumu viņu vecākiem. Fonds netieši palīdzētu atrisināt arī problēmas, kas saistītas ar nodokļu nemaksāšanu, īpaši aplokšņu algu problēmu, jo darba devējs spēj ietekmēt darbinieku, bet nespēj ietekmēt darbinieka vecākus, kuri nesaņems daļu no viņu bērnam izmaksātās aplokšņu algas. Turklāt šāda fonda izveides gadījumā atkrīt nepieciešamība ieviest bezbērnu nodokli. Tiktu veicināta arī bērnu adopcija, un pati par sevi atkristu vientuļo māmiņu problēma, jo bērni, pastāvot šādam fondam, būtu ne tikai emocionāla, bet arī materiāli atbalstoša nākotnes vērtība.

Kas notiks, ja demogrāfijas problēmas nerisināsim pietiekami nopietni? Latvijas pastāvēšanas liktenis izšķirsies tuvāko gadu laikā.

Galvenais valsts pastāvēšanas priekšnosacījums ir cilvēki. Ja mēs zaudēsim cilvēkus, mēs zaudēsim arī savu valsti neatkarīgi no tā, kāda būs valsts militārās aizsardzības vai nacionālās pašapziņas spodrināšanas politika. No kā izriet, ka demogrāfijas jautājumu risināšana ir ievērojami nozīmīgāka par valsts militāro aizsardzību vai nacionālās pašapziņas popularizēšanu.

Demogrāfu prognozes vēsta, ka, kardināli nemainot demogrāfijas politiku, pēc 100 gadiem Latvijā dzīvos tikai 0,4 miljoni. Kopš neatkarības atjaunošanas 20 gadu laikā 500 tūkst. Latvijas iedzīvotāju reproduktīvajā vecumā ir radījuši tikai 300 tūkst. pēcnācēju. Nākamā paaudze, šie 300 tūkst. pašreizējā dzimstības līmeņa apstākļos radīs, augstākais, tikai 150 tūkst. pēcnācēju. Ja stāvoklis kardināli nemainīsies, prognozes ir baigas – ņemot vērā straujās emigrācijas tendences – no pašreizējiem 1,22 milj. latviešu, visticamākais, līdz 2030. līdz 2040. gadam būs palikusi apmēram puse. Līdz ar to latvieši pakāpeniski kļūs par minoritāti savā valstī. Ir jāsaprot, ka pašreizējās demogrāfijas sistēmas, latviešiem, nonākot minoritātes statusā, latvieši Latvijas teritorijā nespēs noturēt savu valsti.

Demogrāfiju veido četras sastāvdaļas – dzimstība, mirstība, imigrācija un emigrācija. Pēdējos gados Latviju ik gadu pamet aptuveni 25 000 - 30 000 cilvēku. Turklāt oficiālie emigrācijas dati, visticamākais, neparāda patieso situāciju. Latvijā iebrauc tikai 10 000 – 15 000 cilvēku, turklāt lielākā daļa ir cittautieši, nevis latvieši. Ik gadu Latvijā nomirst par 10 000 cilvēku vairāk kā piedzimst. Kopsavilkumā Latvija ik gadus zaudē 25 000 – 30 000 cilvēku. Tas ir pielīdzināms, piemēram, Valmieras iedzīvotāju skaitam. Tātad - katru gadu mēs zaudējam veselu Valmieras pilsētu. Ko dod it kā statistiski pozitīvais, taču realitātē procentuāli niecīgais dzimstības pieaugums? To izsakot skaitliski, tas ir nepilni 1000 cilvēku, vai tas tiešām ir pamats nesatraukties? Ir nepieciešams pilnīgi cita mēroga skatījums un prioritātes līmenis šīs problēmas risināšanai.

Vai latvieši spēs noturēt valsti pēc 20–30 gadiem, būs zināms jau ātrāk. Tas ir atkarīgs no realizētās politikas tuvākajos 10 gados. Kāpēc laika ir tikai aptuveni 10 gadu? Tādēļ, ka vēl no 1985. līdz 1990. gadam dzima daudz bērnu (aptuveni 40 000 bērnu gadā). Šie tad dzimušie bērni tagad ir sasnieguši reproduktīvo vecumu. Pēc 1991. gada strauji samazinājās jaundzimušo skaits, un līdz ar to arī vēlāk būs ievērojami mazāk vecāku, kas vispār varētu radīt pēcnācējus (1994. gadā jau bija tikai – 24 000 jaundzimušo).

Pašlaik reproduktīvajā vecumā (20–30 g.) atrodas vēl daudz cilvēku. Pēc 10 gadiem tādu būs ievērojami mazāk. Ja visi pārējie apstākļi paliks nemainīgi, tad jaundzimušo skaits neizbēgami samazināsies proporcionāli šai starpībai. Tad mums visus resursus vajadzēs faktiski divas reizes vairāk nekā šodien. Ja šodien jau tas ir ļoti sarežģīti, tad pēc 10 gadiem var būt neiespējami.

Lai sasniegtu vēlamo rezultātu, šodien vienai ģimenei būtu jāaudzina trīs bērni, kas būtībā jau ir ļoti augsts mērķis. Pēc 10 gadiem, lai sasniegtu to pašu rezultātu, būtu jāaudzina jau seši bērni, un šāds risinājums mērķa sasniegšanai ir utopisks. Šī nepilnā desmitgade ir mūsu pēdējā iespēja. Vēlāk process jau būs kļuvis neatgriezenisks. Tātad mums ir palikuši tikai 10 gadu, lai realizētu Latvijas glābšanas plānu. Tas nozīmē – ne tikai plāna izstrādāšanu, bet arī finanšu piesaisti un ieviešanu dzīvē.

Vai Latvijai ir demogrāfiskās situācijas glābšanas plāns? Latvijā ir radīti dažādi plāni un stratēģijas – Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija un no tā izrietoši: Ģimenes valsts politikas pamatnostādnes, dažāda līmeņa veselības veicināšanas programmas, vadlīnijas un plāni, re-emigrācijas plāns u.c. Skatoties no rīcības mēroga, kas nepieciešams demogrāfijas glābšanai, šie dokumenti vairāk atgādina teorētisku mācību grāmatu. Ir izvirzīti labi mērķi, tomēr šajos dokumentos trūkst konkrētu realizējamu ideju vai tādu ideju, kuras varētu reāli ietekmēt situāciju un tiešām ko būtiski izmainīt. Šajos dokumentos iztrūkst objektīvas situācijas analīzes.

Kas ir izdarīts?

Esošās valdības deklarācijas 115. punkts saka, ka jāveido demogrāfijas ceļa karte. Pierastākiem vārdiem sakot, tā ir stratēģija un darba plāns. Faktiski šis uzdevums par demogrāfijas ceļa kartes nepieciešamību jau bija izvirzīts sen, 2011. gadā, kad Ministru kabinets pieņēma Demogrāfisko lietu padomes (turpmāk – Padome) nolikumu. Šī nolikuma 11.2. punktā ir teikts, ka Padomes priekšsēdētājam jāizstrādā padomes darba stratēģija un darbības plāns. Tomēr šī padome, kuru pamatā veido ministri ar Ministru prezidentu priekšgalā, nav izpildījuši paši sev uzlikto pienākumu.

Apskatot šo sēžu protokolus veselu trīs gadu garumā, redzams, ka darbs bijis haotisks un nav devis tādu rezultātu, kas vismaz apmierinošā apmērā bremzētu demogrāfijas negatīvās tendences. Arī pēdējo gadu laikā padomes locekļiem nav izdevies izveidot patiesi efektīvu sistēmu, atbalstāmo ideju sarakstu ar prognožu projekciju, kuras tālāk mērķtiecīgi virzīt iekļaušanai plānošanas dokumentos un normatīvajos aktos, cīnoties par to finansēšanu un praktisku ieviešanu dzīvē. Tā vietā Padome visaugstāko valsts amatpersonu sastāvā faktiski nodarbojusies ar tērzēšanu. Sēžu protokoli liecina, ka Padome ar lēmumiem faktus "pieņem zināšanai", bet pēc šiem lēmumiem neseko pietiekami operatīva rīcība.

Kamēr nebūs pārdomāta plānošanas un kontroles instrumenta, tikmēr demogrāfisko problēmu vienkārši nav iespējams atrisināt.

Izmantotā informācija:

(1) Ilmārs Mežs -> http://www.ir.lv/2010/10/28/drumas-prognozes-par-latviesu-skaitu-nakotne

(2) Jānis Pļaviņš - http://www.aprinkis.lv/baldones-novads-zinas/sabiedriba/gimene/item/22236-atklata-vestule-demografijas-cela-kartes-priekslikums

(3) http://www.csb.gov.lv/sites/default/files/skoleniem/iedzivotaji/etniskais_sastavs.pdf Demogrāfiskās attīstības projekcijas.

(4) Latvijā 2011. gadā uz 1000 jaundzimušajiem bija 400 mākslīgie aborti.

(5) 2013. gadā Latvijā tika noslēgtas 11436, bet šķirta 7031 laulība. Vairāk info ->http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__ikgad__iedz__laulibas/IL0010.px/table/tableViewLayout1/?rxid=562c2205-ba57-4130-b63a-6991f49ab6fe

(6) Demogrāfisko lietu padome eksistē jau vairāk 20 gadu. Publiski pieejami protokoli no 2011.-2013.g. 2014. gada protokoli nav pieejami.

(7) Demogrāfisko lietu padomes nolikuma 2.3. un 3.3. punkts.

(8) Pētījumu centra SKDS šogad martā organizētajā aptaujā noskaidrots - ja tiktu nodrošināti nepieciešami materiālie apstākļi, divus bērnus vēlētos 45,7% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, trīs bērnus – 32,7%, bet vienu vai vairāk par četriem bērniem attiecīgi 8,4% un 10,2% respondentu. Savukārt nevienu bērnu ģimenē nevēlētos 1,7% aptaujāto. Vairāk info -> http://www.diena.lv/latvija/zinas/demografijas-politika-ar-rezultatu-14079557

(9) Ž.K.Junkera vadītā Luksemburgas valdība bija slēgusi īpašus līgumus ar vairākām lielām ārvalstu korporācijām par nodokļu nomaksu savas valsts budžetā. Vairāk info ->http://www.europarl.lv/lv/jaunumi/2014/novembris_/press-release-2014-november-13.html

(10) https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_demogr%C4%81fija

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

6

Par atkritumu krīzi

FotoEsmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela... Esmu par to rakstījis savā prezidenta programmā, sk. "Cilvēks kontrolē pašu galveno". Esmu to izskaidrojis attiecīgajos video 1.daļa un 2.daļa. Atkritumu izvešana ir viens no dzīves pamatelementiem, it sevišķi pilsētā.
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

FotoBrīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana par absurda tirāniju nav arī antivēsturiska kaprīze. Jau senie dievi mītos filosofiski sprieda par cilvēku, vai viņš ir labs vai viņš ir slikts, pieļaujot bezjēdzības un bezjēdzīgai rīcībai izdomājot dažādus attaisnojumus.
Lasīt visu...

21

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

FotoKā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Lasīt visu...

12

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

FotoKarteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen - ne tikai sadārdzinātās pasūtījumu tāmēs, bet arī savdabīgi uzvarētos iepirkuma konkursos un visatļautīgā attieksmē pret pasūtītāju.
Lasīt visu...

21

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

FotoCeturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas seja ir reperis – miljonārs Timurs Junusovs jeb Timati. Viena no viņa pēdējām kolekcijām ir radīta sadarbībā ar Krievijas aizsardzības ministrijas akciju sabiedrības “Vojentorg” veikalu tīklu “Krievijas armija”.(3)
Lasīt visu...

21

Tvaiks

FotoKad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...