Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neievērojot likumā noteiktos informācijas sniegšanas termiņus un nevēloties ne šo pārkāpumu atzīt, ne arī skaidrot, kā tieši tā rīkosies, lai turpmāk likuma normas tiktu ievērotas, Satversmes tiesa kļuvusi par atbildētāju administratīvajā lietā, - to 2. oktobrī ierosinājusi administratīvā rajona tiesa. Šodien Pietiek publicē Lato Lapsas pieteikumu, pēc kura ierosināta šī administratīvā lieta.

Pieteikums

2019. gada 3. maijā vērsos Satversmes tiesā ar šādu informācijas pieprasījumu:

„1. Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība. Tādējādi demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi tam, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, lai pārliecinātos, ka šo līdzekļu izlietojums kopumā ir vērsts uz sabiedrības interešu nodrošināšanu un publiskie līdzekļi netiek izmantoti negodprātīgi, piemēram, ar publisko varu apveltīto personu savtīgu interešu īstenošanai.

2. Tiesību uz informācijas pieejamību mērķis ir nodrošināt sabiedrības tiesības sekot līdzi tam, kā valsts (plašākā nozīmē) pilda tai uzticētās publiskās funkcijas. Turklāt tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošai informācijai, kas saistīta ar publiskās pārvaldes budžeta līdzekļu izlietojumu, ir attiecināmas arī uz informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un nodibinājumu budžeta līdzekļu izlietojumu.

3. Informācijai piemītošs ierobežotas pieejamības informācijas statuss neizslēdz iespēju, ka arī šāda informācija var tikt izsniegta trešajām personām. Lemjot par ierobežotas pieejamības informācijas izsniegšanu, jāapsver, kurai no interesēm – tai, kuras aizsardzībai noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, vai tai, kura pamato leģitīmu šīs informācijas saņemšanas nepieciešamību, konkrētajos apstākļos ir dodama priekšroka. Arī informācija par fiziskas personas datiem un privāto dzīvi var tikt izsniegta trešajām personām, ja konkrētā gadījumā ir konstatējami tādi apstākļi, kuros informācijas pieprasītāja leģitīmā interese bauda lielāku aizsardzību, nekā konkrētās personas interese uz privātās dzīves neaizskaramību.

4. Personām, kuras saņem atlīdzību no publiskā budžeta līdzekļiem, pat ja šīm personām nav valsts amatpersonas statusa, ir jāapzinās, ka sabiedrībai ir leģitīma interese par budžeta līdzekļu izlietojumu.

5. Žurnālistu darbība, īstenojot vārda un preses brīvību, ir fundamentāla vērtība demokrātiskā valstī, jo tieši ar tās palīdzību lielā mērā tiek nodrošinātas sabiedrības tiesības iegūt informāciju par visai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem un tostarp sekot līdzi tam, kā valsts pilda tai uzticētās publiskās funkcijas un kā rīkojas ar nodokļu maksātāju budžetā iemaksātajiem līdzekļiem. Iegūstot un analizējot informāciju par budžeta līdzekļu izlietojumu un publisko funkciju izpildi, žurnālisti pilda savu demokrātijas „sargsuņa” funkciju.

6. Iestādei ir jāapzinās, ka sabiedrībai ir tiesības zināt (un tātad žurnālistiem ir pamats pētīt), vai publiskie līdzekļi tiek izlietoti tiesiski un sabiedrības interesēs. Līdz ar to, ja žurnālisti iestādei prasa informāciju par budžeta līdzekļu izlietojumu un norāda, ka tas nepieciešams žurnālistikas vajadzībām, iestādei ir pamats konstatēt informācijas pieprasītāja leģitīmu interesi. Iestādei nav pamata šādos gadījumos pieprasīt žurnālistam sniegt papildu informāciju par topošo publikāciju saturu.

7. Apzinoties informācijas izplatīšanas iespēju ietekmi uz sabiedriskās domas veidošanu, ir ļoti būtiski, lai pašvaldības resursi, kas tiek izmantoti informācijas izplatīšanai, tiktu izmantoti sabiedrības interesēs, nevis, piemēram, attiecīgajā pašvaldībā pie varas esošo amatpersonu vai partiju popularizēšanai.

8. Jautājums par personām izmaksātajiem publiskās pārvaldes budžeta līdzekļiem nereti kontekstu iegūst vien tad, kad ir zināma informācija par to, kuras personas un par kādu tieši darbību veikšanu attiecīgo atlīdzību ir saņēmušas. Līdz ar to kopējā atlīdzības summa, nenorādot personas, kuras šo atlīdzību ir saņēmušas, neļauj žurnālistiem gūt pilnvērtīgu priekšstatu par valsts un pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojuma lietderību un pamatotību.

Ņemot vērā šos LR Augstākās tiesas apsvērumus, es kā žurnālists likuma „Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem” izpratnē, gatavojot mediju publikāciju sabiedrības informēšanas nolūkos, vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju par katru no Jūsu iestādē nodarbinātajām personām, kas 2018. gada janvārī – decembrī un 2019. gadā janvāra, februāra, marta un aprīļa mēnesī ir saņēmušas piemaksas, naudas balvas vai prēmijas:

1) personas vārds, uzvārds, ieņemamais amats,

2) attiecīgās izmaksas lielums, izmaksas datums,

3) naudas balvas vai piemaksas pamatojums, minot attiecīgās personas konkrēto ieguldījumu konkrētu šai personai un visai ministrijai izvirzīto mērķu sasniegšanā,

4) persona, kas piešķīrusi attiecīgo prēmiju, naudas balvu vai piemaksu.

Tāpat vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:

1) cik Jūsu iestāde 2015., 2016., 2017. un 2018. gadā (katrā no gadiem) tērējusi reklāmai plašsaziņas līdzekļos, tostarp:

a) cik līdzekļu izlietoti reklāmai un satura veidošanai laikrakstos, žurnālos, elektroniskajos medijos, norādot konkrētos medijus un reklāmai tajos izlietoto finansējumu;

b) cik līdzekļu izlietoti reklāmai sociālajos medijos (atklājot, cik konkrēti veikti maksājumi sociālajam tīklam Facebook, sociālajam tīklam Twitter, sociālajam tīklam Youtube, reklāmai Google);

c) kuros datumos kādi ziņojumi sociālajos tīklos Facebook, Twitter, Youtube un citos reklamēti un cik naudas izlietots katra konkrētā ziņojuma reklamēšanai 2018.gadā (precizējot, kuros sociālo tīklu kontos veikts konkrētais ziņojums).

2) cik Jūsu iestāde 2015., 2016., 2017. un 2018. gadā (katrā no gadiem) tērējusi dažāda veida konsultācijām, juridiskiem un citiem līdzīga veida pakalpojumiem, par katru attiecīgo līgumu minot tā noslēgšanas datumu, personu, ar kuru tas noslēgts (nosaukums vai vārds, uzvārds, identifikācijas dati), līguma summu, līguma priekšmetu, attiecīgo pakalpojumu nepieciešamību.”

Uz šo informācijas pieprasījumu saņēmu ar 2019. gada 7. jūniju datētu Satversmes tiesas vēstuli ar atteikumu sniegt daļu no manis pieprasītās informācijas.

Pārkāpjot Informācijas atklātības likuma normas, Satversmes tiesa 2019. gada 7. jūnija vēstulē nenorādīja termiņu un institūciju, kurā apstrīdams informācijas sniegšanas atteikums.

Satversmes tiesa arī pārkāpa Informācijas atklātības likuma normas, saskaņā ar kurām pieprasītā informācija sniedzama 15 dienu laikā, bet, ja nepieciešama informācijas papildu apstrāde, par to informējams informācijas pieprasītājs. Par šādu papildu apstrādes nepieciešamību Satversmes tiesa, pārkāpjot Informācijas atklātības likumu, mani neinformēja. Tā arī nesniedza informāciju 15 dienu laikā.

Šis likuma pārkāpums, ko veica augstākā tiesu instance Latvijā, man radīja smagu vilšanos, tā nodarot man nopietnu morālu kaitējumu.

Lai nevajadzētu vērsties tiesā ar pieteikumu saistībā ar Satversmes tiesas prettiesisko rīcību, šā gada 16. jūlijā vērsos Satversmes tiesā ar šādu iesniegumu - informācijas pieprasījumu:

„Esmu saņēmis ar 07.06.2019 datētu Jūsu iestādes vēstuli – atbildi uz manu Jūsu iestādei nosūtītu informācijas pieprasījumu.

Esmu konstatējis, ka šajā dokumentā prettiesiski nav sniegta daļa no manis pieprasītās informācijas, kā arī prettiesiski, pārkāpjot Informācijas atklātības likuma normas, nav sniegta informācija par informācijas sniegšanas atteikuma pārsūdzēšanu.

Ar šo:

1) atkārtoti pieprasu pilnā apmērā sniegt manā informācijas pieprasījumā pieprasīto informāciju par iestādes darbinieku atalgojumu. Jūsu iestādes norāde, ka „normatīvie akti neparedz sniegt informāciju par darbinieku atalgojumu, minot katra darbinieka vārdu un uzvārdu”, ir nepamatota un prettiesiska, jo normatīvie akti nedod pamatu Jūsu iestādei pieprasīto informāciju neatklāt. Norādu, ka pieprasītā informācija man kā žurnālistam nepieciešama mediju publikācijas sagatavošanai, lai sniegtu sabiedrībai informāciju par nodokļu maksātāju līdzekļu izmantojumu Jūsu iestādē un šī izmantojuma pamatojumu, ņemot vērā darbinieku ieguldījumu, izglītību, iepriekšējo pieredzi. Šim mērķim ir nepieciešama visa manis pieprasītā informācija pilnā apmērā.

2) pieprasu paskaidrot, kādu iemeslu dēļ Jūsu iestādes 07.06.2019 vēstulē, rupji pārkāpjot Informācijas atklātības likuma normas, nav norādītas informācijas atteikuma pārsūdzības iespējas, kuras tieši Jūsu iestādes amatpersonas (vārds, uzvārds, amats) ir atbildīgas par šo likumpārkāpumu?

3) pieprasu informāciju par to, cik vēl informācijas atteikumiem pēdējo trīs gadu laikā Jūsu iestāde, rupji pārkāpjot Informācijas atklātības likuma normas, nav norādījusi informācijas atteikuma pārsūdzības iespējas un kuras tieši Jūsu iestādes amatpersonas (vārds, uzvārds, amats) ir atbildīgas par šo likumpārkāpumu?

4) pieprasu informāciju par to, kādus pasākumus Jūsu iestāde pēdējos trīs gados ir veikusi, lai nodrošinātu, ka sarakstē ar personām tiek stingri ievērotas Informācijas atklātības likuma un Iesniegumu likuma normas.

5) pieprasu informāciju par to, kādus pasākumus Jūsu iestāde šogad veiks, lai nodrošinātu, ka sarakstē ar personām tiek stingri ievērotas Informācijas atklātības likuma un Iesniegumu likuma normas.

Norādu, ka visa pieprasītā informācija man kā žurnālistam nepieciešama mediju publikāciju sagatavošanai, lai sniegtu sabiedrībai informāciju par Jūsu iestādes darbinieku profesionālo kompetenci un cieņu pret likumu normām.

Tāpat pieprasu sniegt man morālu kompensāciju – Jūsu iestādes atvainošanos par manu tiesību rupju pārkāpumu, Jūsu iestādes 07.06.2019 vēstulē nenorādot informācijas atteikuma pārsūdzības iespējas.”

Uz šo informācijas pieprasījumu esmu saņēmis ar 2019. gada 2. augustu datētu Satversmes tiesas vēstuli, kurā norādīts, ka šī iestāde neatzīst tās veiktu Informācijas atklātības likuma normu pārkāpumu (lai gan vienlaikus šajā vēstulē norāda informācijas atteikuma apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, ko nebija minējusi 2019. gada 7. jūnija vēstulē) un nesniegs mana 16. jūlija informācijas pieprasījuma 2) – 5) punktā pieprasīto informāciju.

Nesniedzot manis pieprasīto informāciju likumā noteiktajā kārtībā un apjomā, Satversmes tiesa man atkārtoti nodarīja man nozīmīgu morālu kaitējumu, liekot vilties šīs nozīmīgās iestādes cieņā pret likuma burtu un sabiedrības interesēm.

Tā kā uzskatu Satversmes tiesas rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju, par prettiesisku un tā kā man nav iespējas pārsūdzēt šo informācijas sniegšanas atteikumu augstākstāvošā iestādē,

lūdzu tiesu:

ierosināt administratīvo lietu;

atzīt par prettiesisku Atbildētāja rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju;

uzlikt Atbildētājam par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas,

uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju.

An error has occured