Saules laiks un latvietis, nakts vidū pulksteni par stundu pārgriežot
Pēteris Apinis, ārsts29.03.2014.
Komentāri (9)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Zina
03.04.2014. 13:57pilnīgi piekrītu. Ne tikai lauku skopās, bet visur nav skaidrs, kāpēc jātrenc bērni agri uz skolu, lai pēc tam viņi nīktu pagarinātajā grupā un bez jēgas tur dauzītos, vai vēlāk klimstu pa ielām. Būtu izgulējušies līdz 10 un tad skolojušies līdz pēcpusdienai un kopā ar senčiem uz mājām. Tas būtu loģiski un veselīgi
krons
31.03.2014. 18:36ļoti gudri šādi griezt laiku tad pavasarī var no rīta uz darbu iet pa tumsu un vasarā agri gulēt ...
ziemā savkārt visu vakaru sēdēt tumsā ... un vakarēt ...
Zaļais pūķis
31.03.2014. 09:44»
ākstam
kas nu tu par ārstu, jeb tas ir pseidonīms
Veikals tagad par stundu ātrāk atveras, labi vai ne, Pēter?
Papa
31.03.2014. 08:46Jāceļas "ar saulīti": tas pats dabiskākais dzīves veids. Vasarā: stundu ātrāk, ja jādzīvo pēc pulksteņa.
JK
30.03.2014. 18:42»
Kopumā Apiņa kunga teiktajā ir daudz pareizu lietu, bet atvainojiet darbalaika pārcelšana uz citu laiku jauc galvu vēl vairāk. Tāpēc vienota sistēma valstī ir daudzkārt pareizāka, un tā nav atvainojiet problēmas nogrūšana uz varu.
Vēl, - no Alūksnes autobuss uz Rīgu atiet 04:00, vismaz agrāk tā bija, ar to man saistās atgadījums, ka man reiz nācās braukt laika pārejā rudenī, un nācās skaidrot, kuros "četros" autobuss iziet :)
Pēteris Apinis. āksts
30.03.2014. 14:46»
ākstam
kas nu tu par ārstu, jeb tas ir pseidonīms
Atvaino, man uz klaviatūras puņķis uzkrita, tieši uz R burta un tagad izskatās kā K, bet nu viss ir atkal kārtībā!
mhm
30.03.2014. 12:27Apinis jau nu ir murguļotājs, laikam neizgulējies, bet laika grozīšana ir absurda.
Kas liedz mainīt darba laiku rūpnīcā, veikalā vai iestādē? Kas liedz pašiem izstrādāt savu darba laika ritmu? Par tām skolām tiešām pareizi, jo bērni spiesti celties 6-7 no rīta, neizgulējušies, noguruši, bet pēcpusdienā vieni klimst pa ielām.
Marks
30.03.2014. 09:16Taisnība jau Apinim ir - tā laika grozīšana ir nejēdzīga un visi pamatojumi ar enerģijas taupīšanu bija aktuāli 20. gs. vidū, ne jau tagad, kad galvenie enerģijas patērētāji ir rūbieciskie patērētāji, kam saules gaisma neko nemaina.
Vienīgais, ko iegūstam ir daļa samocītu cilvēku katru pavasari 1-2 nedēļas.
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.