Iesaki rakstu: 
Ekonomikas ministra janvāra beigās veiktās izmaiņas Privatizācijas aģentūras (PA) valdē, no amatiem atbrīvojot trīs valdes locekļus un viņu vietā apstiprinot ar abām valdības partijām saistītas personas, valstij izmaksājusi 5506,47 latus. Atlaisto PA valdes locekļu vidū bija arī ekspremjera Andra Šķēles znota tēvs Andis Dobrājs.
Pēc PA preses dienestā Pietiek sniegtās atbildes, bijušajiem valdes locekļiem izmaksāta kompensācija vienas mēnešalgas apmērā - tas ir katram Ls 1835,49 pirms nodokļu nomaksas jeb kopā 5506,47 lati. Kompensāciju izmaksa pamatota ar likumā „Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām” noteikto, kas paredz atlaišanas pabalstu vienas mēnešalgas apmērā, ja amatpersona no amata tiek atsaukta pirms termiņa. Nekādus citus maksājumus atlaistie PA valdes locekļi neesot saņēmuši.
Pietiek jau rakstīja, ka visi trīs ar ministra lēmumu amatos no jauna ieceltie PA valdes locekļi ir saistīti ar abām pie varas esošajām partijām. Proti, PA valdes locekļa amatu ieguvis Lembergam pietuvinātais lidostas Rīga valdes loceklim Verners Lūsis, Kampara pārstāvētās partijas JL biedre Gundega Drēska, kura ir jau cienījamos gados (dzimusi 1939.gadā) un ieguvusi izglītību Fiziskās kultūras institūtā (tagad - Sporta akadēmija). Trešais no jaunajiem PA valdes locekļiem ir JL un Vienotības līderim Edgaram Jaunupam pietuvinātais autotirgotājs Egīls Zariņš. Viņu ar Jaunupu vieno kopīga interese ne vien par politiku, bet arī basketbolu.
PA valdes locekļu alga pirms nodokļu nomaksas veido 1835,49 latus, valdes priekšsēdes Ivetas Zalpēteres atalgojums pirms nodokļu nomaksas ir 2039,43 lati.
PA ir EM pārraudzībā esoša valsts kapitālsabiedrība. Varas partiju interesi tā izraisījusi, jo PA ir valsts glābtās Parex bankas un no tās atdalītās tā sauktās labās bankas Citadele īpašniece. PA ir arī tā, kurai nāksies īstenot miljonus vērto uzņēmumu Lattelecom un Latvijas mobilais telefons valstij piederošo daļu pārdošanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
