Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2000. gadu sākumā gandrīz visas Amerikas tā sauktās "patērētāju" bankas sāka neticami aktīvi izsniegt aizdevumus nekustamā īpašuma iegādei ASV iedzīvotājiem. Vienlaikus, pieņemot lēmumu par kredīta apstiprināšanu, aizņēmēja spēja atmaksāt kredītu ilgtermiņā par svarīgu vai galveno faktoru, kas ietekmē pašu lēmumu, uzskatīta netika.

Saprotot, ka dzīvokli vai māju var nopirkt bez ilgstošas ​​birokrātiskas kavēšanās un pēc tam to ar kosmisko peļņu pārdot tādam pašam "īpašniekam", miljoniem amerikāņu nākamo gadu laikā maniakāli iegādājās mājokļus, un rezultātā bieži vien vienam īpašniekam varēja piederēt līdz pieciem un pat vairāk īpašumiem. Daudzi no šiem amerikāņiem strādāja fizisku darbu bez noteiktas algas un saņēma apmaksu par faktiski nostrādāto laiku.

Kad bankas Amerikas nekustamo īpašumu tirgū bija ieguldījušas pamatīgu naudas summu, amerikāņu investīciju fondi nolēma, ka pārdot obligācijas kuru pamatā cita starpā bija arī pieci dzīvokļi, kas pieder uzņēmīgajai striptīzdejotājai Sindijai no Nevadas, ir pilnīgi adekvāta ideja. Dažus mirkļus vēlāk sākās globālā finanšu krīze.

Kad kļuva skaidrs, ka pasaules finanšu tirgus sāk grimt, mums mēģināja iestāstīt, ka zinātņu doktori un ekonomikas profesori, kas strādā gan finanšu institūcijās Amerikā un valdībā, gan visās citās starptautiskajās finanšu struktūrās, neesot sapratuši, ka sasaistīt pasaules ekonomiku ar to, cik reizes vienā vakarā savu pliko pakaļu Sindija izrādīs iereibušiem kravas autovadītājiem, visticamākais, nevajag.

Tādā pašā veidā mums šodien tiek piedāvāts ticēt, ka, pirmkārt, visām problēmām, ar kurām mēs pēdējā laikā esam saskārušies, nav nekāda sakara ar pēdējo 8-10 gadu notikumiem un, otrkārt, ka visās mūsu problēmās ir vainīgs viens konkrēts cilvēks.

Šā gada pirmajā pusē daži vismaz reizēm un vismaz pieklājības labad līdzās tumsas rēgam ekonomikas lejupslīdē vainoja arī Covid sekas, krīzi komponentu tirgū, haosu globālajā politikā un sastrēgumu Suecas kanālā. Taču šodien, neskatoties uz to, ka visi šie notikumi turpina negatīvi ietekmēt pasaules ekonomiku, mums tiek piedāvāts to neatcerēties un turpināt visā vainot barbaru valdnieku no austrumiem.

Mums arī iesaka nemēģināt izveidot cēloņsakarību ķēdi no tālāk norādītajiem 2014. - 2022. gada notikumiem.

Maidana laikā Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs varēja sākt karu ar to Ukrainas armijas daļu, kas bija gatava karot ar Krieviju. Tolaik šai armijas daļai nebija Rietumu atbalsta, un tā būtu cīnījusies ar Janukoviču/Putinu ar kaujinieku grupējumu palīdzību un lūžņiem, ko tā mantojusi no pirms divdesmit pieciem gadiem sabrukušās Padomju Savienības.

Taču Janukovičs/Putins šo karu nolemj nesākt un tā vietā dod iespēju Ukrainas armijai nākamo astoņu gadu laikā paaugstināt karavīru sagatavotības līmeni un militārās tehnikas apjomu, lai 2022. gadā sāktu cīnīties ar spēcīgu un sagatavotu pretinieku.

Pēc Krimas aneksijas pret Krieviju tiek ievestas sankcijas “light” formātā, un Putins turpmākos 8 gadus pavada, trenējoties un gatavojoties reālām 2022. gadā noteiktajām sankcijām. Gatavošanās gaitā no 2015. līdz 2022. gadam notiek aktīvs darbs pie importa aizstāšanas, tiek būvēti jauni energovadi ar Ķīnu, tiek veidoti transporta savienojumi ar Ķīnu un būvēti jauni autoceļi, ostām ārpus Krievijas (t.sk. Latvijā) tiek gandrīz pilnībā atņemtas tranzīta kravas, notiek bezprecedenta valsts finanšu rezervju uzkrāšana un bezprecedenta valsts parāda samazinājums.

Dabiski, ka ne Vašingtona, ne Brisele to visu neuzskata ne par gatavošanos dzelzs aizkaram 2.0, ne par gatavošanos karam, un uz šiem notikumiem sabiedrībai acīmredzami neviens nereaģē.

Lielbritānijas politika piedzīvo bezprecedenta politisku transformāciju tās apjoma un īstenošanas laika ziņā - pats Brexit, Brexit sekas, monarhu nāves, pils intrigas ap Hariju un Meganu, pilnīga parlamenta diskreditācija sabiedrības acīs politisko klaunu Terēzas Mejas un Borisa Džonsona dēļ, debašu atsākšana par Skotijas neatkarības referendumu. Pirmo reizi mūsdienu vēsturē Ziemeļīrijā katoļu skaits pārsniedz protestantu skaitu.

Eiropā Itālija atrodas uz tehniskā bankrota sliekšņa ar valsts parādu 155% apmērā no IKP. Vācija visos iespējamos veidos cenšas kļūt par NATO stratēģiskā pretinieka enerģētisko vergu, paātrinot nevis viena, bet veselu divu gāzesvadu būvniecību. Otra lielākā ES ekonomika izstājas no savienības, tādējādi būtiski pazeminot visas savienības konkurētspēju (mēroga ziņā absolūti bezprecedenta parādība visā ES vēsturē). Francijā joprojām notiek dzelteno vestu protesti, un bijušajam Francijas prezidentam Nikolā Sarkozī par korupciju un tirgošanos ar ietekmi tiek piespriests viena gada reāls cietumsods un divu gadu nosacīts sods (nozīmes ziņā absolūti bezprecedenta parādība visā ES vēsturē).

Notiek īpaši aktīva Austrumu lielvaru demonizācija. Krievijā šo funkciju veic pats Putins ar Donbasa, Krimas un tagad iebrukuma Ukrainā palīdzību. Tramps tiek galā ar Ķīnu, arestējot lielāko Ķīnas koncernu vadītājus, izvedot no Ķīnas amerikāņu aktīvus, apsūdzot Ķīnu koronavīrusa izplatībā un noslīdot līdz kurpnieka līmenim savos izteikumos par Ķīnas komunistiskās partijas vadību.

Amerikā, kas būtībā ir mūsu planētas galvenais civilizācijas centrs, vēlētāji nolemj, ka 78 gadus vecs pensionārs, kurš pārdzīvojis divus smadzeņu asinsizplūdumus un norij saujas tablešu katru dienu, lai uzturētu savu dzīvotspēju, ir tieši tas cilvēks, aiz kura muguras viņi jūtas aizsargāti un pārliecināti. Baidens ir vecākais prezidents Amerikas Savienoto Valstu vēsturē, un viņa prezidentūra beigsies, kad viņam būs 82 gadi. Balto vīriešu vidējais paredzamais mūža ilgums Amerikā ir aptuveni 77 gadi.

Interesanti, ka Konstantīns Čerņenko kurš bija vecākais (73 gadi) Padomju Savienības Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ģenerālsekretārs, būdams šajā amatā, valdīja tikai gadu, jo nomira. Viņa vietā nāca salīdzinoši jaunais, enerģiskais un progresīvais Mihails Gorbačovs, kurš nebija tas pēdējais PSRS sabrukuma cēlonis. 

Neviens neapstrīd koronavīrusa bīstamību, taču visi ļoti labi zina, ka vīrusa izraisīto nāves gadījumu skaitļus ļoti bieži vienkārši “zīmēja”. Precīzāk, tika radīti apstākļi, kādos uz papīra nāves cēlonis absolūti vienmēr bija C19, kaut arī 85 gadus vecais "Covid pacients" cieta no cukura diabēta, kā arī pusgadu pirms nāves viņam tika veikta sirds transplantācija.

Kādreiz noteikti tiks atklāta patiesība par paša vīrusa izcelsmi, kā arī par iemesliem, kāpēc bija iespējams mēnesi nodzīvot vienā istabā ar Covid slimnieku un neinficēties, bet inficēties no cita slimnieka, pastāvot 30 sekundes viņam blakus autobusa pieturā ar divu metru distanci un celtniecības maskā.

Pilnībā skaidrs nav arī tas, vai vīrusa beigas izraisīja kara sākšanos vai kara sākums bija iemesls vīrusa beigām.

2020. un 2022.gadā divās NVS dalībvalstīs (Baltkrievijā un Kazahstānā ) notika divi valsts apvērsuma mēģinājumi. Ar šo operāciju palīdzību krievi, visticamāk, novērtēja Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO) partneru uzticamību, jo šīs organizācijas dalībvalstis piedalījās nemieru likvidēšanā Kazahstānā.

Bet ne Vašingtonā, ne Briselē neko aizdomīgu šajos notikumos ATKAL nesaskatīja, un tāpēc gatavoties pretefektam no gaidāmajām sankcijām, kā arī enerģētikas un ekonomikas krīzēm ne 2020., ne 2022.gada sākumā neviens neuzsāka. Tāpat nesāka arī gatavot Ukrainu gaidāmajam iebrukuma, bet gan gaidīja, kad Putins 24. februārī iebruks “pēkšņi”.

Visa šī notikumu virkne, ar ko pietiktu vismaz 100 gadu vēsturei, mums tiek pasniegta kā nesaistītas parādības, kas tik neiedomājami īsā laika posmā notika, protams, nejauši. Bet vēl neticamāk ir tas, ka mūs cenšas pārliecināt, ka visos šajos notikumos ir vainojams viens vienīgs cilvēks, kuram, starp citu, vēl marta sākumā bija jāmirst no vēža.

Runājot par Latviju, visi jau lieliski zina, kas šeit ir noticis pēdējo gadu laikā, un simto reizi teikto atkārtot nevajadzētu. Tā vietā vēlos dalīties ar nelielu māksliniecisku scenāriju par to, kā lietas šeit varētu attīstīties nākamo 4–8 gadu laikā, ņemot vērā vienas no Latvijas pēdējo 30 gadu laikā populārākajām politiskajām partijām izstāšanos no Saeimas.

Ekspresrežīmā notika labi izplānota un labi sagatavota Latvijas krievu “politiskā jumta” jeb partijas „Saskaņa” demontāža. 2020. gadā KNAB iznāk no komas un kā traks tarakāns, kurš apgāzies uz muguras, sāk apglabāt „Saskaņas” politisko kapitālu.

Interesanti, ka KNAB to visu varēja izdarīt pirms pieciem gadiem, nedarīt vispār vai izdarīt to visu 15 gadus vēlāk. Citiem vārdiem sakot, steigu dažu mēnešu laikā gandrīz pilnība iznīcināt „Saskaņu” neizraisīja korupcijas komponents, jo zagt Rīgas domē tāpēc nebeidza un varbūt sāka zagt vēl vairāk.

Burtiski divus gadus vēlāk notiek jau oficiālas bēres tām nožēlojamajām „Saskaņas” paliekām, kuras nepaspēja diskreditēt Rīgas domes vēlēšanās 2020.gadā. Blakus tam visam Pabriks mēģina sākt īstenot savu nožēlošanas programmu, „Jaunā Vienotība” īsteno savu "vienotas politiskās nācijas" programmu, un Levits ar Stankeviču ir kā 90.gadu reideri, cenšoties sagrābt kontroli pār Latvijas Pareizticīgās Baznīcas (LPB) nekustamajiem īpašumiem un naudas apgrozījumu.

(Tiesa, tā kā tehniski dala Krievu Pareizticīgās Baznīca īpašumu, LPB vadība acīmredzot nolēma, ka tā „ir daļā”, un šai izlaupīšanai īpaši nepretojas. Šķiet, ka LPB vadītājs metropolīts Aleksandrs naivi tic, ka neatkārtos Filareta Denisenko likteni, kuru tā laika Ukrainas prezidents Porošenko „uzmeta”, kad vēl nebija nožuvusi tinte uz tomosa, kuru Filarets palīdzēja viņam iegūt).

Krievi, kuri bez politiskā atbalsta Saeimā kļūs par iepriekš minēto “patriotisko” pasākumu objektiem, dabiski, sāks stresot. Tas var izraisīt cilvēku neapmierinātību, kas var pārvērsties protestos. Tajā pašā laikā šie hipotētiskie protesti ne vienmēr notiks paši no sevis, jo rīkot apvērsumus māk ne tikai Rietumos. Tā nav Putina reklāma, bet gan fakts, kuru ignorē pārsvarā idioti un tie, kas vai nu jau pelna naudu uz šiem apvērsumiem, vai plāno to sākt darīt tuvākajā nākotnē. 

Urbanovičs politiskā bankrota dēļ vairs nevarēs kontrolēt šos incidentus, kā to vairāk vai mazāk apmierinoši darīja iepriekš. Kāpēc ne kontrabandas kuratoru marionete Aļoša, ne dīvānu režīma iznīcinātājs ar 5% balsu, ne daudzi citi politiķi, par kuriem krievi tikko nobalsoja, neaizstāvēs viņu intereses, ilgi stāstīt, domājams, nevajag.

No Saeimas tribīnes, kuru Kaimiņš un Gobzems (tīri nejauši, protams) pēdējos 8 gadus pārvērta par cirka arēnu, protams, izskanēs daudz aicinājumu mums visiem apvienoties un saukt naida kurinātājus pie atbildības. Bet tas viss absolūti nekādi neietekmēs “krievu jautājumu”, jo visa šī kliegšana nāks no politiskiem margināļiem, kuri nākamajos 4 gados nespēs veikt izmaiņas pat Saeimas ēdnīcā nopērkamo gaļas salātu receptē.

To visu, protams, turpinās dokumentēt labi apmācīti cilvēki birojos, kas atrodas mūsu robežas austrumu pusē. Savāktie dokumenti tiks ielikti jau bez tā diezgan biezās mapēs, kas atrodas blakus tām, uz kurām rakstīts “Ukrainas denacifikācija”. Tajā pašā laikā eirokomisāri tā vietā, lai kaut kā kontrolētu situāciju, turpinās izlikties, ka viņiem Latvijai vienkārši nepietiek laika, tāpat kā viņi to faktiski darīja kopš Latvijas iestāšanās ES 2004.gadā.

Rezultātā radīsies absolūti paradoksāla situācija - 30 gadus pēc kārtas visādi kiršteini mēģināja mūs pārliecināt, ka mūsu suverenitātes galvenais apdraudējums ir krievi Saeimā. Taču rezultātā var izrādīties, ka tieši viņu būtiska prombūtne parlamentā var nospēlēt izšķirošu lomu ne visai radošā pavērsienā valsts mūsdienu vēsturē.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

9

Bla bla bla bla bla bla bla...

FotoLatvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
Lasīt visu...

13

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

Foto“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Lasīt visu...

21

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

FotoKā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Lasīt visu...

21

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

FotoPirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Lasīt visu...

21

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

FotoFragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
Lasīt visu...

21

Lielbritānijas karstā vasara

FotoNo 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Lasīt visu...

12

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

FotoKur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Lasīt visu...

13

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

FotoFinanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

14 mīti par inflāciju un cenām

Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi...

Foto

Netematiska un nekonsekventa doma. Latvju tautas vērtējumi

Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu...

Foto

Kur slēpjas igauņu veiksmes atslēga - kāpēc kaimiņi spēj pieņemt racionālus lēmumus, bet mēs ne?

Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var...

Foto

Vai patiešām „Rail Baltica” jēgas meklējumu dēļ ir jāieķīlā visas valsts nākotne?

Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par...

Foto

Darbinieku trūkums – problēma samilzt. Ko varam mācīties no attīstītākajām ekonomikām?

Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav....

Foto

Kā var būt, ka atalgojums atsevišķu valsts kapitālsabiedrību vadībai ir lielāks par atalgojumu līdzvērtīgu privātu uzņēmumu vadītājiem?

Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM)...

Foto

Palasieties mūsu kārtējo "analītisko" muldamgabalu, bet neprasiet, kā mēs aizsargājam Satversmi!

Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā...

Foto

Latviešu valoda - bez izņēmuma, arī gausiem

Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu....

Foto

Šie „Progresīvie” ir sabojājušies, dodiet man citus!

Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar...

Foto

Ja reiz tēvoči man „lūdz”, es nevaru atteikt – protams, LMT un „Tet” vajag apvienot!

Telekomunikāciju, informācijas tehnoloģiju un mediju nozarei ir nozīmīga un strauji pieaugoša...

Foto

Aicinājums pievienoties “Austošajai Saulei”

Šis ir nopietnākais raksts, ko es esmu rakstījusi, jo mēs – latviešu tauta, valsts Latvija – vairs nevaram atļauties turpināt šo mūs...

Foto

Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku

Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes...

Foto

Neviens nav paveicis tik daudz kā mūsu vienreizējais un neatkārtojamais Kaspars Briškens pirmajā gadā satiksmes ministra amatā!

Kaspars Briškens uzsver, ka pirmajā gadā satiksmes ministra amatā...

Foto

Godīgajiem nodokļu maksātājiem šis ir vēl viens rūgts piliens

Rosinājums samazināt iedzīvotāju iemaksas pensiju 2. līmenī ir nopietns signāls, kas liecina par bīstamu procesu politiķu pieejā...

Foto

Kas ir līdzatbildīgi pie savilktās cilpas valsts budžeta kaklā

"Rīgas cilpa" valsts budžeta kaklā? Ir rezultāts un atbildes, ja sarežģītam jautājumam pieķeras ciparu zinātājs-finansists Andris Kulbergs....

Foto

Nacionālā apvienība nāk palīgā stutēt Evikas Siliņas valdību

Nacionālā apvienība (NA) lēmusi izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam, jo viņš nespējot vadīt nozari, pieņemt lēmumus un...

Foto

Vai sākusies panika ES elitē?

Mario Dragi brīdina par ES sabrukumu, ja nenotiks radikālas pārmaiņas. Cik var saprast no vēstījuma, tad Mario Dragi uztraucas, ka ES...

Foto

Meklējam atbildes uz jautājumiem, kuri nomoka režisoru Elmāru Seņkovu

Režisora Alvja Hermaņa kolēģis, režisors Elmārs Seņkovs savā “Facebook” lapā saistībā ar Hermaņa ierakstu par raidījuma “Kultūršoks”...

Foto

Kā pārlaist gaidāmo apokalipsi

Kā jau esmu minējis iepriekš, zinātne nepielūdzami saka, ka globālās sasilšanas dēļ šajā gadsimtā cilvēce ies bojā. Daži indivīdi droši vien izdzīvos,...

Foto

LTV un citi kultūras darbinieki tika uzdzīti palmas galotnē, lai visiem būtu redzamas viņu sarkanās pakaļas

Pa tam laikam Latvijas Televīzija uzbliezusi vēl vienu anonīmu vēstuli,...

Foto

1940.gadā prezidents Ulmanis arī “veiksmīgi nokomunicēja” Latvijai “draudzīga” karaspēka ienākšanu

Pie katrām nebūšanām, kas uzpeld politiskajā dienaskārtībā, par ieradumu kļuvis piesaukt neveiksmīgu komunikāciju. Respektīvi, nav svarīgi,...

Foto

Vai mēs varam justies droši?

Sestdien, 2024.gada 7. septembrī Latvijā ielidojušais Krievijas drons bijis "Shahed" tipa, kurš aprīkots ar sprāgstvielām, pirmdien preses konferencē apliecināja Nacionālo bruņoto...

Foto

"AirBaltic" sāgas politiskie mērķi

Pašlaik sabiedrību uztrauc AirBaltic jautājums. Tas nav pārsteidzoši, jo laikā, kad AirBaltic finanšu stāvoklis būtiski pasliktinājās (COVID-19, Krievijas karš Ukrainā), situācija tika...

Foto

Siliņa, "Vienotība" un "Progresīvie", nonākuši finanšu sprukās, kāro lāpīt budžetu šodien uz nākotnes pensiju rēķina

Pašreizējo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu...

Foto

Andra Šuvajeva kaunīgie trīs tūkstoši kā politiskās sakāves atzīšana

Kā mēdz teikt gudri cilvēki: tas, ko politiķi nepasaka, bieži vien ir svarīgāks par to, ko viņi...

Foto

Par "Rail Baltica" nākotni varam būt droši. Naudas apgūšanas speciālistu Latvijā netrūkst

Maldinošais sadūmojums izkliedējies. Skatienam pavērusies skaidra aina. Beidzot arī satiksmes ministrs Kaspars Briškens atzinis:...

Foto

Vēl jau kaut ko var dabūt...

Noklausījos Jāņa Dombura vadīto „Kas notiek Latvijā”: 1) airBaltic vērtība ir 50 lidmašīnas, kuras tas šobrīd nomā un uz tām...

Foto

Atmaskojošais septembris

Vēl nav noklusis skandāls ap airBaltic pamatkapitāla samazināšanu, kad jauns pārsteigums. Proti, tuvākajās desmitgadēs ātrvilciens Rīgā neienāks, Lidosta tiks savienota ar Eiropas platuma sliežu ceļu ar...

Foto

Ko brīnāties, aborigēni? Bija 571 miljons eiro jūsu naudas – pļurkš, un izbija!

Šī gada 30. augustā Ministru kabinets skatīja jautājumus par Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic gatavošanos sākotnējam...

Foto

Iesniegums Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei: kā nonācāt pie vēsturiski kropla, netaisnīga un greiza uzskata, ka krievu okupanti ir mazākumtautība?

Uzskatu, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Kariņš uzskatāmi nodemonstrēja, ka pat uzticama kalpošana NEATMAKSĀJAS

Es uzreiz gribu atvainoties par šo karikatūru, taču “Kariņa ēra”, kas nu ir noslēgusies ar viņa mandāta nolikšanu,...

Foto

Es izlasīju rakstu, un tagad man viss skaidrs par visiem šiem kaitinošajiem stendzeniekiem, liepniekiem un lapsām: viņiem ir menopauze

Nesen uzrunāju vienu no saviem mīļākajiem rakstītājiem...

Foto

Skats uz pasauli no „villas” Horvātijā

Es te šonedēļ aizlidoju uz Horvātiju, jo gribējās paburāt ar kaut kādu nedārgu tupeli. Tas kā mazs apartamets, brauc, kur...

Foto

Bet, protams, valsts propagandas vadoņi ir pelnījuši 10 000 eiro algas!

Otrdien, 27. augustā, kultūras ministre Agnese Lāce tikās ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP)...

Foto

Nevajag zagt vai korumpēties – vajag strādāt sabiedriskā medija valdē!

Lietus periodā Āfrikā zvēri līksmi grauž sazaļojušo zāli un augļus. Grauž, dej un vicina astes. Kad...

Foto

Krievija ir jāizslēdz no ANO DP pastāvīgo dalībvalstu sastāva

Izdevība Latvijai veicināt starptautiskā miera un drošības uzturēšanu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas un tās Drošības padomes reālu...