Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

23,5 miljoni eiro – kā rāda nule klajā nākušais Dienas Biznesa izdevums Miljonārs, kas tapis sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm, šāds ir bijis pagājušajā gadā kādai konkrētai fiziskai personai izmaksāto dividenžu rekords. Šo summu faktiski pats sev izmaksājis Rietumu bankas akcionāra - SIA Suharenko Family Investments īpašnieks Arkādijs Suharenko, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs.

Izdevumā Miljonārs ir publicēts pagājušajā gadā 100 lielāko izmaksāto dividenžu summu saraksts, un tā otrajā vietā ir lauksaimniecības biznesā pazīstamās Paškausku ģimenes pārstāvis Jons Paškausks, kuram saskaņā ar publiski pieejamām ziņām kā AS Agrolats Holding līdzīpašniekam dividendēs pērn izmaksāti 7,166 miljoni eiro.

Interesanti, ka saraksta desmitajā vietā ir vēl viens Paškausku ģimenes pārstāvis, - Andris Paškausks kā tā paša AS Agrolats Holdings akcionārs dividendēs ir saņēmis 3,937 miljonus eiro.

Lielāko dividenžu saņēmēju simtnieka trešajā vietā ir Rīgas ostā strādājošās stividorkompānijas Strek lielākais līdzīpašnieks Mihails Gaņevs ar 5,929 miljoniem eiro, bet ceturtajā – SIA Belam-Rīga līdzīpašniece Ludmila Kaca ar 5,334 miljonus eiro lielām dividendēm.

Tā kā Šleseru ģimenē pirms dažiem gadiem tika pieņemts lēmums par galveno ģimenes uzņēmējdarbības oficiālo īpašnieku noformēt Aināra Šlesera dēlu Edvardu, tieši viņš tad arī ir bijis piekto lielāko dividenžu saņēmējs – viņš SIA Regma Group saņēmis 4,835 miljonus eiro.

Savukārt nākamajās vietās lielāko dividenžu saņēmēju sarakstā ir SIA Infleks īpašnieks Ģirts Kaimiņš ar 4,352 miljoniem eiro un SIA Estoty līdzīpašnieki Guntis Pontags un Vasilijs Siņicins ar 4,237 miljoniem eiro katrs. Devītajā vietā ir AS Grindeks lielākais akcionārs Kirovs Lipmans ar 4,084 miljoniem eiro.

Pilns pagājušā gada 100 lielāko dividenžu saņēmēju saraksts ir publicēts izdevumā Miljonārs, kas tapis sadarbībā ar Lursoft datu bāzēm.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...