„Sieviešu piespiedu sterilizētāja” apgalvo, ka esot pārprasta un neko tādu neesot domājusi
PIETIEK27.08.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Ieviest piespiedu sterilizācijas metodi sociāli nelabvēlīgām sievietēm,” – kā šādu konkrētu īstenojamu vēlmi pēc ievēlēšanas Saeimā sabiedriskā medija interneta lapā vēl vakar bija minējusi partijas KPV LV deputāta amata kandidāte (26. numurs Rīgā) Jeļena Pārmale. Taču pašlaik šo vēlmi topošā politiķe jau paslēpusi, - parādoties sabiedrības interesei par šo ideju, kas daudziem atgādināja nacistiskās Vācijas vadoņu nostāju, viņa šo nodomu dzēsusi un Pietiek skaidro, ka vispār esot pārprasta.
- Kāpēc jums šāda ideja par „sociāli nelabvēlīgu sieviešu” piespiedu sterilizāciju?
- Pirmām kārtām man ir jāatvainojas visiem, kuri ielika šo Facebook rakstu. Tas nebija domāts kā piespiedu. Sāksim ar to, ka Eiropā tas ir aizliegts. Tas nebija domāts kā piespiedu, bet tas bija domāts kā apmaksāts no valsts puses.
Labklājības ministrijas apkopotā statistika liecina par to, ka bērni, kas ir palikuši bez vecāku aprūpes, Latvijā ir aptuveni 7,6 tūkstoši. Ir audžuģimenēs izdalīti, ir kādi radi paņēmuši, bet 1,6 tūkstoši uzturas bērnu namos. Tāpat mūsu valstī topošo māmiņu mirstība ir viena no augstākajām Eiropā.
Mans priekšlikums būtu tāds, ka šo sieviešu mirstību, bērnu skaitu bērnu namos mēs spētu samazināt, ja būtu pieejama bezmaksas kontracepcija. Mazinātos neplānotas grūtniecības, no kurām sociālo riska grupu sievietes visbiežāk mēģina atbrīvoties.
Ir nepieciešams valsts atbalsts, lai bezmaksas kontracepcija būtu pieejama šīm sievietēm. Vai tā būtu spirāle, vai tā būtu sterilizācija, tā jau būtu viņu izvēle. Šāds valsts atbalsts ir nepieciešams.
- Tātad jūs ar sterilizāciju domājāt nevis piespiedu kārtā, bet bezmaksas?
- Nē, es domāju kā valsts apmaksātu. Nezinu, kāpēc tur tāda kļūda notikusi. Kā var būt piespiedu?! Tas jau būtu kā kara laikos. Tas ir briesmīgākais cilvēktiesību pārkāpums.
Jebkura sieviete var kļūdīties. Šādai sievietei būtu pašai jāpieņem lēmums, būtu ideāli, ja valsts atbalsts būtu. Ja ar ģimenes ārsta nosūtījumu viņa spētu aiziet pie ginekologa, tad arī spētu izvērtēt, ko viņa var. Vai viņa liek spirāli, vai saprot, ka nespēj no tā purva izkāpt un viņa tomēr sevi sterilizē. Tā ir sāpīga tēma Latvijā, bet par to ir jārunā.
- Kā jūs izskaidrojat to, ka šī jūsu nostāja tādā veidā nonāca publiskā telpā?
- Nav ne jausmas.
- Bet jūs bijāt to publiski paudusi.
- Šobrīd jau viņš ir izdzēsts. To uzreiz kā konstatējām, arī izdzēsām.
Jāpiebilst, ka sabiedriskā medija vadība šīs dienas laikā nav uzskatījusi par vajadzīgu atbildēt uz Pietiek jautājumu par šo gadījumu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
