Sīks rakstiņš reģionālā portāliņā sakaitina “Kampara tumbočkas” turētājus, sākas vajāšanas kampaņa
Imants Liepiņš03.05.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sīka, neievērojama ziņa par lūgumu bijušā ekonomikas ministra un Vienotības ģenerālsekretāra Arta Kampara firmai samazināt bibliotēkas nama īres maksu Tukumā negaidīti izvērtusies netīrā kampaņā ar aizskarošiem telefonzvaniem, draudēšanu ar pazīšanos vietējā policijā un naudas pieprasījumiem.
Neliels reģionālais portāliņš Tukumabalss.lv, kurš dibināts 2016. gadā un darbojas kā bezpeļnas biedrība ar oficiāli piešķirtu sabiedriskā labuma statusu un kurā saturu veido brīvprātīgie, 22. aprīlī publicēja gluži nevainīgu, pat neinteresantu ziņu:
“Tukuma novada pašvaldība nosūtījusi vēstuli SIA Ronis īpašniekam Artim Kamparam ar lūgumu Covid-19 ārkārtējās situācijas laikā izskatīt iespēju samazināt nomas maksu par [bibliotēkas] telpām Šēseles ielā 3, Tukumā, kuras nomā kopš 2008. gada. Nomas maksa mēnesī sastāda 10 999,48 EUR, bet gadā ap 132 000 EUR. Dome šajā laika periodā nekad nav kavējusi nomas maksu un komunālos maksājumus.
Šobrīd ārkārtējās situācijas laikā bibliotēka ir slēgta apmeklētājiem, tādēļ ir ierobežota iespēja izmantot telpas pakalpojuma nodrošināšanai iedzīvotājiem. Šajā visiem tik sarežģītajā laikā arī no vietējiem uzņēmējiem pašvaldība sagaida solidaritāti un vietējā patriotismā balstītu rīcību,” ziņā citēta pašvaldības nostāja.
Pēc tam, kad komentāros kāds Edgars piezīmējis: “12 gadu laikā tā summa ir aptuveni 1 600 000 eiro!!! Varēja divas tādas ēkas uzbūvēt!”, šis rakstiņš dažu dienu laikā kļuva par aprīlī lasītāko konkrētajā reģionālajā portālā.
Pāris dienas vēlāk — no brīža, kad informācija aizgāja tautā, - sākās vēl nepieredzēta tiranizēšanas kampaņa pret tiem, kuri bija iedrošinājušies lūgt Vienotības A. Kampara firmai kaut tikai apdomāt nomas maksas samazināšanas iespēju, kā arī šo informāciju savā naivumā padarījuši sabiedrībai izlasāmu.
Tā kā portālā ievietotā ziņa bija pietiekami īsa un maza, turklāt veidota no pašvaldības sniegtās oficiālās informācijas, tai — kā jau interneta medijos tas tradicionāli tiek darīts — nebija pieminēts tās ievietotājs vai autors. Iznākumā vairāki kultūras nozares darbinieki, kuri mīl vienlaikus gatavot publikācijas medijiem, kā arī vismaz vēl viena persona Jaunpilī 29. un 30. aprīlī saņēma atkārtotus zvanus no nezināmiem numuriem, kuros viņiem tika draudēts ar “vēršanos policijā”.
Visos gadījumos zvanītāji/-as, priekšā nestādoties, lamājās par publikāciju Tukuma Balsī un izteica pārmetumus, bet nevienā brīdī nespēja nosaukt neko konkrētu, kas tieši būtu kritizējams, t.i., nespēja minēt konkrētus faktus, kas portālā būtu nepareizi.
Tā vietā anonīmie zvanītāji centās izprasīt personiska rakstura informāciju par fiziskām personām, “kas stāvot aiz Tukuma Balss” — nelīdzēja acīmredzamā norāde uz sabiedriskā labuma un labdarības organizācijas statusu.
Tāpat zvanītāji atkārtoti atsacījās nosūtīt informāciju (vai kaut jautājumus) reģionālajam portālam rakstveidā, lai uz to būtu iespējams kaut cik argumentēti atbildēt. Vismaz vienā gadījumā anonīmie zvanītāji sāka pieprasīt naudu no sazvanītā kultūras darbinieka, pat nepainteresējoties, vai viņam vispār ir kāda saistība ar konkrēto publikāciju.
Visi zvanītāju numuri un zvanu laiki tika piefiksēti, kā arī tas, ka zvanītāji atkārtoti draudējuši sazvanītajām personām ar “policiju” un “kriminālvajāšanu”. Interesanti, ka sazvanītie cilvēki, kas tiešām kaut kad pirms gada vai diviem bija iedevuši kādu informāciju publicēšanai Tukuma Balsī, bet šajā portālā nestrādā un nav iepriekš strādājuši (jo tas nav komerciāls medijs ar pastāvīgu darbinieku štatu — tieši otrādi, bezpeļņas sabiedriskā organizācija), tikai no mistiskajiem zvanītājiem uzzināja, ka šāda publikācija vispār tur ievietota, jo nevienam no šiem kultūras darbiniekiem (kuru visu uzvārdi ir zināmi) nekad nav piederējušas tiesības kaut ko tur ievietot vai izdzēst.
Dīvainajiem zvanītājiem, kad viņu darbības jau bija sākušas apnikt, tika paskaidrots: Krimināllikumā ir tāds 132.1. pants, kurš paredz atbildību par vajāšanu, kas likumā definēta kā vairākkārtēja vai ilgstoša citas personas izsekošana, novērošana, draudu izteikšana šai personai vai nevēlama saziņa ar šo personu.
Kad uzmācīgais spiediens nedeva rezultātus un publikācija no vietējā portāla izdzēsta netika, ceturtdienas pievakarē pie vietējā vicemēra Agra Zvaigzneskalna ģimenes adreses divas personas, piebraukušas ar samērā jaunu un dārgu automašīnu (attēlā), fotografēja nepabeigto mājeli, kuru ģimene savām rokām lēni ceļ jau kopš 2009. gada un nekādi nevar pabeigt, jo dzīvo no darba algas un nekādās “tumbočku” shēmās neiesaistās. Kā redzams, konkrētajā brīdī vicemērs pindzelējis sētu.
Fotografētājiem par nelaimi, sagadīšanās pēc pie nepabeigtās mājas tieši nedēļu iepriekš bija uzstādīta novērošanas kamera, kas tagad nejauši ierakstījusi divu personu vizīti un, kā paredzams, ļaus atpazīt šīs divas personas — viena sēdēja pie auto stūres, kamēr otra fotografēja attiecīgo ēku.
Kāpēc jābrauc “izspiegot” vicemēra ģimeni pēc darbalaika beigām, ir pats saprotamākais šajā dīvainajā gadījumā: tieši domes priekšsēdētāja vietnieks ir tas, kam amata pienākumi liek sagatavot lūgumu A. Kampara firmai par atbalsta izrādīšanu Covid-19 krīzes laikā, uz laiku daļēji samazinot īres maksu.
Pietiek jau pagājušogad aprakstīja, kā Banku Augstskolu beigušais vietējais mazais uzņēmējs un Tukuma domes opozīcijas deputāts A. Zvaigzneskalns tika ievēlēts par vicemēru pēc tam, kad “par shēmu lobēšanu” no amata tika patriekts iepriekšējais vicemērs Aivars Volfs. Konkrētās shēmas saistījās ar pašvaldības zemes privatizāciju par septiņkārt mākslīgi samazinātu vērtību, turklāt par labu iepriekš sarunātiem “investoriem” ar saknēm Kipras ofšoros, kā arī vēja ģeneratoru parka būvniecību novada dienviddaļā
Gadumijā no amata atkāpās arī iepriekšējais mērs Ēriks Lukmans, palicis bez A. Volfa atbalsta, pie kam abi nolika deputātu mandātus.
Ir aizdomas, ka spiegošana un lamāšanās no svešiem telefoniem tiek organizēta saziņā ar vietējās avīzes izdevējiem SIA Novadu Ziņas, kas gadu gaitā bijuši uzticami balsti Vienotības un vietējās partijas interešu ievērošanai. Piemēram, attiecībā uz A. Kamparu (kura vadītās partijas deputāti bija starp nomas līguma ieviesējiem) un SIA Ronis simttūkstošu saņemšanu no nodokļu maksātāju naudas www.ntz.lv arhīvā atrodams, ka rakstīts tikai dažas reizes un vienmēr pielaidīgā stilā, ļaujot atbildīgajām amatpersonām sīki izklāstīt, kāpēc darījumi tomēr esot labi un nesaturot korupcijas pazīmes, kamēr A. Kampara “tumbočka” un pārējie skandāli pieminēti vienīgi lasītāju komentāros, ne redakcijas materiālā. Zināms, ka naudas maksājumi iepriekšējos gados no pašvaldības gājuši arī uz Novadu Ziņu kontu laikā, kad Vienotības deputāti bija valdošajā domes koalīcijā. Turklāt šī reģionālā izdevniecība caur Uldi Salmiņu saistīta arī ar JKP sponsora Pētera A. Ragauša bēdīgi slavenajiem plāniem būvēt sašķidrinātās gāzes terminālu Saulkrastu novadā, vienlaikus prasot no valsts garantētu noietu caur to importētajai gāzei.
Kā liecina A. Kampara valsts amatpersonas deklarācijas, jau 2008. gadā firma Ronis piederējusi vienpersoniski A. Kamparam, kurš deklarējis kapitāldaļas 33880 latu vērtībā, kā arī parādus tuvu pie 300 tūkstošiem eiro. Nākamajā gadā nekas nav mainījies — ne parādu summa, ne fakts, ka no SIA Ronis nav saņemtas nekādas dividendes. Vēl gadu vēlāk saņemti 27 tūkstoši latu no sievas, kā arī “drošības nauda” par kapitāldaļu pārdošanu 35 tūkstošu latu vērtībā.
Šī dīvainā forma (“drošības nauda”) ļāvusi neuzrādīt un noslēpt, kas tad šo naudu iemaksājis: “Kapitāldaļu pārdevuma līgums Nr. 1/2010 noslēgts ar iepriekšējas pārbaudes tiesību. Pircējs veic due diligence un 2010. gadā nav paziņojis par vēlmi pirkt kapitāla daļas. No tā izrietoši, kapitāla daļas pircējam 2010. gadā nav nodotas un samaksa par kapitāla daļu pārdošanu nav saņemta. Uz minētā līguma pamata 2010. gadā tika saņemta drošības nauda Ls 35 000 apmērā.”
Nākamajā gadā, A. Kamparam beidzot pildīt ekonomikas ministra amatu, izrādās, notikusi fantastiski neloģiska situācija: Tukuma dome maksājusi firmai Ronis pie 90 tūkstošiem latu gadā (turklāt tā ir nomas maksa tikai par ēkas diviem augšējiem stāviem — pirmajā atrodas vēl arī bankas filiāle, kas dod papildus peļņu), taču mistiskais pircējs atteicies no firmas kapitāldaļu pirkšanas, lai arī firmai garantēts ienesīgs bizness daudzas desmitgades uz priekšu, un pieprasījis atdot iemaksāto 35 tūkstošu latu rokasnaudu.
Gada laikā kopš ekonomikas ministra amata pamešanas A. Kampars bija spējis no šī parāda nomaksāt nepilnus 5 tūkstošus, pie kam nebija no savas firmas Ronis guvis nekādas dividendes vai darba algu. Gadu vēlāk nomaksāta jau lielākā daļa, atlicis nomaksāt vienīgi 15 tūkstošus, taču A. Kamparam tas izdevies unikālā veidā: viņš divu gadu laikā kopš ekonomikas ministra amata zaudēšanas nebija nopelnījis nevienu pašu santīmu (ienākumi — precīzi nulle, tajā skaitā nekāda alga vai dividendes no Roņa telpu nomas īres līguma ar pašvaldību), tomēr A. Kampars spēja ne vien dzīvot un ģimeni uzturēt, bet arī parādus atmaksāt un bez samaksas pildīt Vienotības ģenerālsekretāra pienākumus!
Jāpiezīmē, ka A. Kampara firmai piederošā apjomīgā trīsstāvu ēka pašā izcilākajā Tukuma vietā (starp domi, tirgu un Raiņa ģimnāziju) bija uzbūvēta jau padomju gados kā kinoteātris, no deviņdesmito beigām pēc rekonstrukcijas tajā vakaros darbojās klubs Grands, bet pārējā laikā turpinājās kinoseansi. Līdz ar to A. Kamparam nebija jāinvestē miljoni, lai no nulles uzbūvētu jaunu ēku — atlika veikt vienīgi jau esoša objekta ātru pārbūvi.
Vēlākos gados A. Kamparam vairs nebija jāiesniedz deklarācijas, tālab nav zināms, vai viņam izdevies nomaksāt parādus, nestrādājot un nesaņemot nekādus ienākumus no biznesa, vai arī izbijušais ekonomikas ministrs tomēr spējis atrast jelkādu darbavietu, taču internetā atrodams, ka 2016. gadā Ronis izdevis nomā vēl
Šajos gados, kuros Ronis saņēmis naudu no pašvaldības, domi lielākoties vadījusi Vienotības un vietējās sīkpartijas Tukuma Pilsētai un Novadam koalīcija, pie kam Tukuma Pilsētai un Novadam līdz ar vairākām citām reģionālajām partijām tāpat ietilpst Jaunajā Vienotībā. Kādreizējais Tukuma mērs, ilggadējais komunists Juris Šulcs iepriekšējā Saeimā tika ievēlēts tieši no Vienotības saraksta un vēl tagad ir Jaunās Vienotības valdes loceklis. Situācija Tukuma politikā mainījās vienīgi pagājušogad, kad gada izskaņā amatu zaudēja J. Šulca partijas biedrs Ēriks Lukmans, bet vēl iepriekš “par shēmu lobēšanu” tika izbalsots vicemērs Aivars Volfs. Viņu vietā stājušies shēmu pretinieki Normunds Rečs un Agris Zvaigzneskalns.
Attēls no Facebook.
Seko mums 
Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu nodarbināto veido tikai aptuveni 60% no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa. Viens no mūsu būtiskākajiem izaicinājumiem, saskaroties ar riskiem, ko rada ģeopolitiskā nestabilitāte, sabiedrības novecošanās, straujais tehnoloģiju progress un nepieciešamība palielināt ar klimata pārmaiņām saistītus ieguldījumus, ir ievērojami kāpināt produktivitātes un konkurētspējas pieaugumu.
“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļus digitalizācijai, teic Latvijas preses izdevēju asociācijas (LPIA) valdes priekšsēdētāja vietnieks un atbildīgais par reģionālajiem medijiem Guntars Līcis. Daudziem medijiem tas nozīmēs darbības pārtraukšanu. Taču bez reģionālajiem medijiem veidosies dezinformācijas zonas, ko ar savu saturu piepildīs ienaidnieki. Un to mums ir daudz.
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
