Siliņas stratēģiskā komunikatora Bambala ierobežotās pieejamības produkts – „Latvijas informatīvās telpas pārskats”
PIETIEK06.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē vēl vienu līdzšinējā Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta produktu, kas demonstrē, kādiem nolūkiem dāsni tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda, – „Latvijas informatīvās telpas pārskatu”, kuram tā veidotāji ar departamenta vadītāju Rihardu Bambalu priekšgalā „drošības pēc” noteikuši „ierobežotas pieejamības” statusu. Īpaši izteiksmīgs ir gan šī produkta demonstrētais „analīzes” līmenis, gan arī svarīgo tēmu un personu atlase, gan skats uz notiekošo.
LATVIJAS INFORMATĪVĀS TELPAS PĀRSKATS
2024. gada 4. - 11. novembris
Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departaments (StratCom) 12.11.2024.
KOPSAVILKUMS
• Latvijas informatīvajā telpā plaši atspoguļoja ASV prezidenta vēlēšanas, tostarp apsprieda Latvijas amatpersonu apsveikumus vēlēšanu uzvarētājam Donaldam Trampam.
• Augsti iesaistes rādītāji novēroti krievu valodā rakstošo portālu ziņām par pievienoto iespēju “airBaltic” mājaslapā informāciju uzzināt ukraiņu valodā.
• Ziņu lentās rezonēja nākamgad gaidāmās reformas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), kur taupības nolūkā budžets saruks par 1,6 miljoniem eiro.
• Aktīvu komunikāciju ar “viss ir slikti” naratīviem turpināja Artūrs Klēbahs (“Jaunlatvieši”), šoreiz par 2025. gadā gaidāmo izmaksu kāpumu automašīnu uzturēšanai.
• “Rossija 1” raidījumā pie Vladimira Solovjova atkal viesojās propagandists Andrejs Mamikins, kurš paņirgājās par Latvijas Ministru prezidenti Eviku Siliņu.
• “Belarus 24” ziņoja par krīzi Latvijā - ražošanā esot reģistrēts kritums, bet iedzīvotājiem no nākamā gada esot gaidāms elektrības rēķinu apmēra pieaugums.
• Krievijas kanālos cirkulēja viedokļa raksts par “RailBaltica” - Eiropas aizsardzības dzelzceļa līniju, kura acu priekšā izjukšot Baltijas valstu dēļ.
• Krievijas kanāli vēstīja, ka Doņeckas tautas republikas tiesā sākta lieta pret Latvijas pilsoni Kristu Ancānu, kurš apsūdzēts par dalību Ukrainas bruņoto spēku aktivitātēs.
• Pasaules tehnoloģiju mediji vēstīja par uzņēmumu “Printful” un “Printify” apvienošanos.
• Vācijas laikraksta “Focus” rakstā par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu Latvija pieminēta kā riska zonas valsts, spekulējot, ja Donalds Tramps izvēlētos izstāties no NATO.
• “Youtube” platformā “World History” kontā publicēts video par latviešu kolaboracionistu un vienu no holokausta īstenotājiem Viktoru Arāju. Materiālā Latvija atspoguļota negatīvi.
IEKŠPOLITIKA, AIZSARDZĪBA, EKONOMIKA, IZGLĪTĪBA
Aizvadītajā nedēļā pārsvarā rezonēja izklaides saturs, tostarp gan tradicionālajos, gan sociālajos medijos apsprieda Kašera laulības izjukšanu, Rīgas gatavošanos ziemai, basketbolista Jāņa Timmas paziņojumu par karjeras turpināšanu Krievijā un citas skaļu virsrakstu ziņas.
Latvijas informatīvajā telpā plaši atspoguļoja ASV prezidenta vēlēšanas, tostarp arī apsprieda Latvijas amatpersonu apsveikumus vēlēšanu uzvarētājam Donaldam Trampam. Par ASV prezidenta vēlēšanām Valsts kancelejas StratCom sagatavoja un 8. novembrī izplatīja speciālo informatīvās telpas pārskatu.
No nopietnajiem tematiem informatīvajā telpā bija pamanāmas nākamgad gaidāmās reformas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD), kur taupības nolūkā budžets saruks par 1,6 miljoniem eiro - tapa sižeti un raksti, un dienesta vadītāja sniedza intervijas ziņu raidījumos.
Augsti iesaistes rādītāji novēroti krievu valodā rakstošo portālu ziņām, ka “airBaltic” mājaslapā pievienota iespēja informāciju uzzināt ukraiņu valodā. Novērojami polarizējoši viedokļi gan latviski, gan krieviski. Īpaši liela iesaiste ir RUS TVNET rakstam (400 komentāri un 800 reakcijas).
Ekonomikas sadaļā rezonēja RUS DELFI raksts, kas tapis balstoties uz DIENA publikāciju par to, ka vislielākais algu kāpums gada griezumā bijis skolotājiem, bet visvairāk pelna IT nozarē strādājošie. Latviešu valodā temats iesaisti neizraisīja, bet krievu valodā pie ziņas atrodami daudzi polarizējoši komentāri.
Artūrs Klēbahs (“Jaunlatvieši”) turpināja vēstīt par pieaugošajām izmaksām, kas skaršot iedzīvotājus no 2025. gada, šoreiz video klāstot par augošajām automašīnu uzturēšanas izmaksām. Ar video platformā Facebook dalījās 850 lietotāju, tas guva 60 000 skatījumu. Komentāros dominēja neapmierinātība ar Latvijas valsti.
Samērā daudz komentāru novēroti pie DELFI raksta, kas veidots balstoties uz partijas "Latvija pirmajā vietā" līdera Aināra Šlesera interviju LTV1, kurā viņš izteicies par kara izbeigšanu Ukrainā.
SABIEDRĪBAS INTEGRĀCIJA, SOCIĀLĀ VIDE
Platformā Telegram rezonēja prokrieviskā kanāla “Baltijas antifašisti” ieraksts par jaunieti, kurš 2022. gadā pie Uzvaras pieminekļa bija ietinies Krievijas karogā. Šobrīd jaunieša mamma par dēla rīcību apsūdzēta slepenas informācijas vākšanā Krievijas labā.
Meklēšanā izsludinātais Ruslans Pankratovs, bijušais Rīgas domes deputāts, kurš aizbēga uz Krieviju, ir nosūtīts uz fronti veidot propagandas sižetus. Tā vēstīja bijušais SPUTNIK darbonis, skandalozais Marats Kasems ierakstā vietnē X (26 000 skatījumu).
Arī platformā TikTok aizvadītās nedēļas aktualitāte bija ASV vēlēšanas, kurās uzvarēja Donalds Tramps. Par jaunievēlēto ASV prezidentu izteicās uz Baltkrieviju aizbēgušais prokrieviskais aktīvists Romans Samuļs.
Viņaprāt, D. Trampa ievēlēšana nav laba ziņa Baltijas valstīm, jo ne Krievija, ne ASV nedarbosies Baltijas valstu interesēs. Latvijas valstij steigšus jāuzlabo attiecības ar Baltkrieviju, jo tas būšot vienīgais glābiņš. Video guva 353 000 skatījumu un 960 komentāru, piekrītot R. Samuļa teiktajam.
KRIEVIJAS UN BALTKRIEVIJAS INFORMĀCIJAS RESURSI
Krievijas propagandas kanāli (tostarp Rossija 1, lenta.ru) vēstīja par starptautisko narkotiku grupējumu, kas atklāts, pamanot un izsekojot aizdomīgu auto pie robežas ar Latviju. Rezultātā netālu no Sanktpēterburgas atrasta viena tonna kokaīna, un operācijā aizturēti pieci cilvēki. Narkotikas bijis plānots vest uz Eiropu, bet daļu realizēt Krievijā.
Lenta.ru pārpublicēja visu Baltijas valstu līderu apsveikumus ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētājam Donaldam Trampam.
Rossija 1 raidījumā pie Vladimira Solovjova atkal viesojās propagandists Andrejs Mamikins, kurš klāstīja, ka Latvijā, kur “skaitās” 2 miljoni iedzīvotāju, bet esot tikai 900 000 aktīvu SIM karšu. Viņš arī pasmējās par ES aizsardzības un kosmosa komisāra kandidāta lietuvieša Andrjus Kubiļus izteikumu, ka Krievija neuzbruks visai ES, bet kādai no bloka valstīm, tikai neesot zināms kurai. Par “interesantu”’ nosauca Baltijas valstu līderu reakciju pēc Trampa ievēlēšanas, jo “kādreizējā pornoaktrise”, Latvijas premjere Evika Siliņa apsveikumā esot uzsvērusi, ka aizsardzībai Latvija tērē 3% no IKP. A.Mamikins viesojās arī Baltkrievijas propagandas televīzijā, kur tika pieteikts kā politologs no Latvijas un kur stāstīja, ka baltkrievi esot miermīlīgi, slavēja Baltkrievijas prezidentu, pie kura uz miera sarunām Minskā gatavi braukt pat lielākie ienaidnieki.
Belarus 24 ziņoja par krīzi Latvijā - ražošanā esot reģistrēts kritums, bet iedzīvotājiem no nākamā gada gaidāms elektrības rēķinu apmēra pieaugums, jo samazināšoties valsts atbalsts. Šādos apstākļos bez nervu zālēm neesot iespējams iztikt. Tiesa gan daudzās aptiekās tās it kā esot beigušās, bet pieejamie antidepresanti kļuvuši piecas reizes dārgāki.
Telekanal Zvezda diskusiju šovā no Latvijas aizbēgušais aktīvists Vadims Avva apgalvoja, ka vēlēšanās izvēlēties eiropeisko ceļu automātiski nozīmējot gatavošanos karam ar Krieviju. Tā tas notiekot gan Latvijā, gan Ukrainā, gan nu arī Moldovā.
Krievijas kanāli vēstīja par tā sauktās Doņeckas tautas republikas tiesā sākto lietu pret Latvijas pilsoni Kristu Ancānu. Viņam izvirzītas apsūdzības militārās darbībās Ukrainas bruņoto spēku sastāvā un viņš izsludināts meklēšanā.
Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova paziņoja, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir līderes ES un NATO bloķēto lēmumu ziņā sadarbībai ar Krieviju.
Krievijas propagandas ziņu slejās nonāca an Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds, kurš izteicies, ka sieviešu obligāta iesaukšana armijā varētu kļūt par realitāti jau līdz 2028. gadam. Šāds princips veiksmīgi jau esot ieviests Zviedrijā un Norvēģijā.
Krievija kanālos cirkulēja viedokļa raksts par “RailBaltica” - Eiropas aizsardzības dzelzceļa līniju, kura acu priekšā izjukšot Baltijas valstu dēļ.
Belarus 24 vēstīja par kārtējo skandālu Latvijā, jo lidsabiedrības “airBaltic” izpilddirektora Martina Gausa alga, izrādās, esot divas reizes lielāka nekā ASV prezidentam. Pērn Gauss esot nopelnījis 830 000 eiro.
Belarus 24 atkal vēstīja par valsts kvalitatīvajiem kūrortu, medicīnas un atpūtas pakalpojumiem, pēc kuriem eiropieši braucot, spītējot varas iestāžu aicinājumiem uz Baltkrieviju nebraukt. No Latvijas ierodoties ne tikai pierobežas iedzīvotāji, bet arī ļaudis no galvaspilsētas, kas vēlas iepirkties par pieejamām cenām. Uz robežas aptaujātie slavēja bezvīzu režīmu un baltkrievu viesmīlību.
LATVIJAS ATSPOGUĻOJUMS STARPTAUTISKAJĀ INFORMATĪVAJĀ TELPĀ
Pasaules tehnoloģiju ziņu mediji Tech Crunch un Tech EU, kā arī Investīciju fondu ziņu medijs Index Ventures vēstīja par Latvijas uzņēmumu “Printful” un “Printify” apvienošanos.
Vācijas laikraksta Focus rakstā par ASV prezidenta vēlēšanu rezultātu tika publicēts politikas pētnieka Joahīma Krauzes viedoklis par iespējamām Donalda Trampa darbībām otrās prezidentūras laikā, un Latvija kopā ar Igauniju un Moldovu pieminētas kā riska zonas valstis gadījumā, ja Tramps izvēlas izstāties no NATO. Arī Vācijas laikrakstā Spiegel izteikti līdzīgi spekulatīvi sentimenti, bet pastiprināti uzsvērts, ka Krievija nedrīkst kļūt par uzvarētāju šajā scenārijā.
Francijas ziņu portāls Courrier International ziņoja par Krievijas nolīgtajiem slepenajiem aģentiem, kas destabilizē Eiropu, tostarp arī Latviju.
ASV ziņu medijs Politico divos rakstos publicēja ziņas, ka Baltijas valstu pārstāvji tiksies ar NATO vadītāju, Polijas premjeru, Francijas prezidentu un citām amatpersonām, kā arī par lielajām iemaksām, ko Baltijas valstis veic aizsardzībai - gandrīz 4% no IKP.
Lielbritānijas sabiedriskajā medijā BBC publicēts raksts par dzelzceļa līniju “Rail Baltica” un mērķi savienot Baltijas valstis ar Eiropas vilcienu tīklu. Pieminētas arī strauji augošās projekta izmaksas.
Lielbritānijas laikraksts The Express ziņoja par Kremļa propagandista Sergeja Mardana teikto, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nebūs gana ar Ukrainas okupāciju un viņš skatīsies NATO valstu virzienā.
Francijas laikrakstā Le Monde apkopojumā par Ukrainas kara aktualitātēm publicēta fotogrāfija ar Latvijas Ministru prezidenti E. Siliņu un Ukrainas prezidentu V.Zelenski Eiropas politiskās kopienas samitā.
Platformā Youtube kontā World History publicēts video par latviešu kolaboracionistu un vienu no holokausta īstenotājiem Viktoru Arāju. Saistībā ar Otrā pasaules kara noziegumiem tā laika Latvija atspoguļota ļoti nelabvēlīgi.
Pārskata sagatavošanā izmantotie rīki un avoti: BUZZSUMO, STATION, BB.LETA.LV, DEBUNKEU, GERULATA, GOOGLE ALERTS, CROWDTANGLE, TELEGRAM, TIKTOK, FACEBOOK, X.
Sagatavoja:
Jānis Zariņš, Valsts kancelejas StratCom konsultants
Elīza Burmistre-Grifita, Valsts kancelejas StratCom konsultante
Liene Katrīna Juhņēviča, Valsts kancelejas StratCom konsultante
Saskaņoja:
Rihards Bambals
Valsts kancelejas StratCom vadītājs
Seko mums 
Kāds cilvēks man pārsūtīja iekšējās sarakstes vēstuli, rakstītu vēl 2022.gadā, kurā viena no galvenajām “progresīvajām ”ideoloģēm Krista Burāne apspriež un piedāvā kultūrpolitikas plānu Latvijai līdz 2027.gadam.
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
