Šis ir mānīgs valsts budžets, un šī mānīguma sekas izjutīsim jau drīz – perspektīva nav spīdoša
Māris Kučinskis, Saeimas deputāts11.12.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts budžets ir pieņemts, bet rūgtums palika – tā visdrīzāk varētu raksturot valdības un valdošās koalīcijas paveikto darbu, kas noslēdzās ar budžeta normatīvu pieņemšanu Saeimā.
Nākamā gada budžets cita starpā ir nodēvēts par ekonomiskās izaugsmes budžetu, un tieši šis apzīmējums raisa vislielākās pārdomas, jo... No vienas puses, ļoti maza ir tā iedzīvotāju daļa, kas izjutīs savas labklājības pieaugumu, bet, no otras puses, budžeta izdevumu daļa ir plānota tā, it kā priekšā mums būtu tā dēvētie treknie gadi, un tas jau drīz radīs nopietnas problēmas.
Vispirms par iedzīvotājiem solītajiem labumiem. Tātad no 2025. gada tiek noteikts fiksētais ar nodokli neapliekamais minimums visām algām 510 eiro mēnesī apmērā, un no 2026. gada to paredzēts paaugstināt līdz 550 eiro un 2027. gadā līdz 570 eiro mēnesī.
Pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā noteikts paaugstināt no 500 līdz 1000 eiro mēnesī. Savukārt, līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmēm, arī, lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, nolemts ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) noteikt vienu IIN likmi – 25,5% apmērā.
Protams, ieguvēji no tā būs. Pirmkārt, ieguvēji būs grāmatveži, kuriem aprēķināt nodokļu veidā maksājamās summas kļūs vieglāk. Ieguvēja ir arī nodokļu administrācija jeb Valsts ieņēmumu dienests, kam turpmāk kļūs vienkāršāk administrēt IIN. Vēl nenoliedzami iegūs strādājošie pensionāri, kā arī iedzīvotāji, kuriem nav bērnu, jo nekādi IIN atvieglojumi par bērniem vairs netiek paredzēti.
Laikam jau šādā veidā koalīcijas partijas domā par senioriem kā savu elektorātu, pilnībā ignorējot ar demogrāfijas jautājumiem saistītās problēmas.
Vēl iegūs tie iedzīvotāji, kuri nelieto nekāda veida akcizētās preces. Protams, var teikt, ka vismaz daļai iedzīvotāju akcīzes nodokļa likmju palielināšana liks atteikties no alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem un tādējādi sabiedrība kopumā varētu kļūt nedaudz veselāka. Vienlaikus jāatgādina, ka nodoklis pieaugs arī tādām akcizētajām precēm kā degviela, dabasgāze un naftas gāzes, ko izmanto par kurināmo. Ja no alkohola un tabakas ikdienas patēriņā atteikties nebūtu lielu problēmu, tad Latvijas klimatiskajos apstākļos atteikties no apkures vai arī paziņot, ka automašīnu bākās vairs netiks lieta degviela, būtu vismaz pārspīlēti.
Un šis faktors ar uzviju mazina tos ieguvumus, kas ieviesti, reformējot IIN. Runa ir par viegli prognozējamu katras mājsaimniecības būtisku izdevumu palielinājumu jau nākamā gada pirmajos mēnešos. Pirmkārt, ir skaidrs, ka pieaugs cenas jau pieminētajai gāzei un degvielai. Otrkārt, nedrīkst aizmirst, ka gan dabasgāze, gan arī degviela ir būtisks ražošanas līdzeklis daudzu preču ražošanā, kā arī pakalpojumu nodrošināšanā.
Tādējādi droši varam gaidīt faktiski visu preču un pakalpojumu cenu pieaugumu jeb dinamiski augošu inflāciju. Kā tas veicina ekonomikas izaugsmi vai iedzīvotāju labklājību, tiešām grūti pateikt.
Bet nu par budžeta izdevumu daļu... Labi saprotot, ka ekonomiku par strauji augošu nevar nodēvēt ne Latvijā, ne arī mums tuvajās Eiropas valstīs, budžeta pieņēmēji tā izdevumu daļu ir plānojuši ar tādu iedvesmu, ka valsts parāds nu jau sasniedz 2,99% no iekšzemes kopprodukta. Vienkārši sakot, tālāk vairs nav, kur, – aizņemšanās iespēju Latvijai vairs nav!
Tas nozīmē, ka jau 2025. gada pavasarī, izvērtējot Latvijas ekonomiskās situācijas pirmā ceturkšņa datus, visticamāk, valdībai būs jānāk kopā, lai lemtu par izdevumu mazināšanu. Neprognozēju, ka jau tik drīz atgriezīsimies pie Ivara Godmaņa un Valda Dombrovska valdību metodēm, kad izdevumi tika griezti visiem lineāri, neizvērtējot faktiski neko, to visu nodēvējot par konsolidāciju. Vienlaikus ministrijām būtu jau tagad jāsāk pārskatīt savus izdevumu plānus, savas programmas, lai aplēstu, no kā varētu atteikties.
Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, kāda šobrīd valda pasaulē, skaidrs, ka nav un nebūs iespējams samazināt izdevumus drošībai – gan iekšējai, gan arī ārējai. It īpaši tāpēc, ka, lai gan atalgojuma palielinājums nākamā gada budžetā policistiem, robežsargiem un ugunsdzēsējiem ir paredzēts, tas joprojām atpaliks no tām finansiālajām garantijām, ko jau šobrīd saņem Nacionālajos bruņotajos spēkos dienošie karavīri. Savukārt pārējās nozares droši var rēķināties ar izdevumu samazināšanu.
Šis ir mānīgs valsts budžets, un šī mānīguma sekas izjutīsim jau drīz – perspektīva nav spīdoša.
Seko mums 
Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.
Plašākai publikai būs pieejams Ogres novada “lieldraugu” kārtējais sižets Latvijas Televīzijā. Sāksim ar pozitīvo. Šoreiz mani intervēja žurnāliste*, kurai atšķirībā no dažiem viņas zināmākajiem kolēģiem nepiemita dažādi komunikāciju traucējoši ieradumi un īpatnības. Ne tik pozitīvi bija tas, ka intervijā bija jūtams mērķis atrast Ogres novada vadības darbā tādas negācijas, kuru patiesībā nav.
Ekonomika ir par naudu. Var strīdēties līdz nemaņai par šodien veikto investīciju nākotnes atdevi, taču kā tur būs, īsti neviens nezina un balstās uz pieņēmumiem. Esmu jau iepriekš izteicis šaubas par pašreiz saplānoto saules un vēja parku jaudu lieluma lietderību. Daudz par daudz un nespēj nodrošināt energoneatkarību.
5. martā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija (turpmāk – Tautsaimniecības komisija) pirms pirmā lasījuma skatīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos un Ministru kabineta atbalstītos grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NTPAL). Tas, ka šādi grozījumi taps, bija zināms jau krietni agrāk – pēc Konkurences padomes (KP) veiktās "Olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu mazumtirdzniecības tirgus uzraudzības" (turpmāk – KP tirgus uzraudzība) un tai sekojoša paziņojuma, ka mazumtirgotāji vietējām pārtikas precēm nosaka lielākus uzcenojumus nekā importētajām.
Kamēr mūsu nevarneši cīnās ar savām sīkajām ķibelēm, mēģinot samazināt birokrātiju un domājot, kādu vēl formālu kosmētisko remontu veikt savai brūkošajai Vienotības dirškenu koalīcijai, VĀCIJA BLIEŽ PA RITĪGO! BLIEŽ TĀ, ka tas ATSAUKSIES UZ visu EIROPU!
Cik laba var būt diena Arodbiedrību vadoņiem, bet lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju tā ir trauksmaina! Droši vien jautāsiet – kādēļ trauksmaina? Mēģināšu ieskicēt trauksmes iemeslus vēsturiskā kontekstā.
Neatkarīgi no tā, cik daudz mēs sacenšamies savās analīzēs un komentāros, lai rastu jaunus, gudrus veidus, kā pateikt "Tramps ir stulbs”, viņš, visticamāk, nemainīsies. Ar to mums ir jāsadzīvo. Šķiet, ka Eiropa nesaprot vienu lietu: Tramps ir ASV prezidents.
