Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Šis ir palīgā sauciens!

Ilggadējie slimnīcas darbinieki
19.11.2012.
Komentāri (67)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nespējam ietekmēt un apturēt procesu, kas vērsts uz to, lai Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca tiktu likvidēta. Vispirms finansiāli izputināta un pēc tam likvidēta. Tā kā izputināšanas process notiek pēc veselības ministres Ingrīdas Circenes kundzes iniciatīvas, tagad ir tās pārraudzībā un kontrolē, tad vienīgā iespēja ir sniegt informāciju masu medijiem, cerot, ka informācijas atklāšana slimnīcu izglābs.

Slimnīcas lejupslīde sākās ar brīdi, kad tika iecelta jauna valde. Kā jau zināms, bez konkursa. Turklāt jaunās valdes iecelšanas pamatojumu sabiedrībā plaši reklamēja veselības ministre I.Circene - esot neskaidra finanšu plūsma, un pēc I.Circenes ierosinājuma tika uzsākta izmeklēšana KNAB, kā arī par valdes locekļu darbu tika uzsākts kriminālprocess par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu (ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā).

Visas izmeklēšanas ir beigušās, un nez kāpēc Veselības ministrija klusē, ka ministrijā oficiāli ir saņemts gan KNAB, gan policijas slēdziens, ka bijušās valdes locekļi nav veikuši ne koruptīvas, ne krimināli sodāmas darbības. Tātad valdes maiņas pamatojums ir zudis, un rodas pamatots jautājums: kāpēc tika mainīta valde? Veselības ministrija I.Circenes personā kļūdījās?

Augusta vidū I.Circene TV un radio deklamēja: „Pašreizējā slimnīcas valde ir parādījusi, ka pēdējo trīs mēnešu laikā parādi nav pieauguši. Pirmo reizi desmit gadu laikā slimnīca iekļāvusies kvotas apjomā. Tas ir būtisks rādītājs.”

Kas patiesībā notiek slimnīcā? Slimnīcas kolektīvam netiek atklāts ne finansiālais stāvoklis, ne attīstības, ne kadru politika, ne arī tas, kāpēc un kādi procesi slimnīcā notiek. Tomēr ir zināms, ka rēķini netiek maksāti no valdes iecelšanas brīža, tas ir, no 2012.gada maija, jūnija! Tiek maksāti tikai tādi rēķini, kas nesamaksas gadījumā draudētu apturēt slimnīcas darbību, piemēram, elektrības rēķini.

Daudzi medikamentu un medicīnas materiālu piegādātāji ir pārtraukuši piegādāt preces, piemēram, SIA Magnum Medical. Pašlaik, oktobra beigās (kad saņemti 10 miljoni!), slimnīcā pēc noteikta grafika ierodas visu lielāko piegādātāju pārstāvji - valde mēģina vienoties par parādu samaksu ilgā termiņā. Tikmēr slimnīcā trūkst materiālais nodrošinājums, tai skaitā medikamenti.

Šāda situācija neatbilst I.Circenes sniegtajai informācijai par pozitīvo finanšu stāvokli un izcilo valdes darbu. Faktiski līdzīga situācija nav pieredzēta ne pēdējās valdes (M.Dzenītis, R.Bricis) darba laikā, ne arī senāk.

Kā vērtēt I.Circenes informāciju, ka slimnīcas finanšu rādītāji ir labākie pēdējo 10 gadu laikā, ja slimnīca cenšas aizņemties 10 miljonus. Un tajā paša laikā slimnīca miljonus nogulda bankās - 3 miljonus AS DNB banka, 4 miljonus AS Citadele banka! Cita starpā jāatzīmē, ka M.Dzenīša vadītajai valdei tika pārmesta naudas noguldīšana un pēcāk zaudējumi Krājbankā. Tagadējai valdei tas ir ļauts? Kāpēc?

It kā nesaprotami tiek veiktas izmaiņas slimnīcas struktūrvienībās, pieņemti un atbrīvoti darbinieki. Tomēr iedziļinoties, no kādiem amatiem, kādi darbinieki tiek no darba atbrīvoti un kādi tiek pieņemti, var izdarīt vairākus secinājumus.

Pirmkārt, ka kadru maiņa notiek ar mērķi radīt darba nespējīgu administrāciju, jo atbrīvoto vietā ilgstoši netiek pieņemti darbinieki un struktūrvienību darbs tiek paralizēts. Slimnīcā ilgstoši nav finanšu direktora, nav galvenās grāmatvedes, nav aprūpes departamenta direktores, nav iepirkumu daļas vadītāja. Nupat no darba atbrīvots juridiskā departamenta direktors, ambulatoro pakalpojumu centra vadītājs.

Otrkārt, amatos ar vērā ņemamu atalgojumu (uz slimnīcas pastāvēšanas laiku?) var iecelt vajadzīgās personas. Atbrīvoto vietā jauni darbinieki tiek pieņemti bez konkursu organizēšanas, un tie biežāk ir valdei „tuvas personas" nekā savas jomas profesionāļi. Ar tagadējo Saimniecības departamenta direktoru I.Cepli, kurš arī amatā ticis bez dalības konkursā, savulaik kopā Ventspils naftas uzņēmumā ir strādājusi pati valdes priekšsēdētāja R.Valtere.

Iespējams, ka departamentu likvidēšana ir nepieciešama administratīvo izdevumu mazināšanai, tomēr par to ir iemesls šaubīties.

It kā slimnīcā ir noticis administratīvo funkciju audits, tomēr slimnīcas personālam nav zināms ne kas to veica, ne kādi tam ir rezultāti. To nezina arī administrācijai tuvu stāvoši darbinieki. Toties audita ziņojums ir kā aizsegs visām kadru nomaiņām. Izbrīnu rada arī fakts, ka aprūpes departamenta vadītāja piemērotību kopā ar slimnīcas valdi vērtē arī Satiksmes ministrijas un Latvijas dzelzceļa personālatlases (?) speciālisti.

Par no jauna pieņemto darbinieku profesionālajām spējām ir šaubas. Mūsu rīcībā ir valdes lēmums, kas liecina, ka darbinieks tiks pieņemts, pirmkārt, bez konkursa, otrkārt, ar nezināmu atalgojumu, kas spriežot no lēmuma, pārsniegs vienkārša darbinieka atalgojumu. Kā citādi saprast valdes lēmumu - pieņemt 2. līmeņa „Talantu"? Paredzēts, ka šī jaunizveidotā departamenta direktors darbu sāks jau visai drīz un tas būs Imants Jevdokimovs.

Tomēr valdes lēmumā deklamētais, ka atlīdzība tiek noteikta, ņemot vērā „plašās administratīvās, finanšu, juridiskās zināšanas un vadības pieredzi" kritiku neiztur. Diez vai I.Jevdokimova, SIA Latio nekustamā īpašuma daļas jurista ilggadējā pieredze ir tā nepieciešamā pieredze, kas bez konkursa ļauj iecelt amatā slimnīcā. No lēmuma arī redzams, ka lēmuma tapšanas brīdī nemaz vēl nav izveidots šī amata apraksts. Toties algas pamatojums ir!

Ja šāda persona saņems amatu, tad tas diemžēl slimnīcas kolektīvam nebūs pārsteigums. Personāla vadības departamenta direktore, pēc izglītības filologs, pedagogs, amatā ir iecelta, un apstiprināt amatā valdei netraucēja pat fakts, ka darbiniece nepārzina darba tiesību regulējošos tiesību aktus.

Ar kādu mērķi ministre I.Circene mainīja slimnīcas valdi? Kādu mērķi tā (valde) tagad realizē? Kam tas ir izdevīgi? Ir izskanējusi versija, ka R. Valtere ir RSU rektoram Jānim Gardovskim pietuvināta persona, kas varētu palīdzēt īstenot rektora iecerēto augstskolas un slimnīcas apvienošanas plānu. (http://ia.lv/indexj3hļL 'o^ttongcom content&view=article&id=347394:lstradiur-galvena|am-krs!am- aati o-profesoru-bahu&ltenaid=165)

No minētā avota: RSU pagājušā gada rudenī lūgusi valdības vadītāju Valdi Dombrovski atbalstīt "Stradiņu" un Bērnu slimnīcas apvienošanu, atdodot pusi no jaunizveidotās slimnīcu apvienības universitātei. Apvienības iniciatore - Stradiņa universitāte - kā galveno reformu iemeslu min slikto slimnīcu darbu. Kas un kāpēc uztur sliktās slimnīcas tēlu?

„Stradiņa slimnīcā no grāmatvedības nozagts dators; policija sāk izmeklēšanu" (http://wwvv.kasiauns.lv/lv/zinas/92599/stradina-slimnica-no-gramatvedibas-nozagts-dators-policija-sak-izmeklesanu). Patiesībā nekāds dators netika nozagts! Kāpēc visu laiku ir tā, ka sliktā informācija par slimnīcu izskan skaļi un plaši, bet, ja fakti mainās, tad par to ir klusums? (Jau minētie I.Circenes izteikumi par slikto M.Dzenīša valdes darbu, kas, kā izrādās tomēr neatbilst patiesībai.)

Tikko kā LNT raidījums Degpunktā ziņoja, ka slimnīcas Juridiskās pārvaldes direktoram no kabineta esot nozagti 5000 latu un nodarījumā atzinusies kāda darbiniece, taču nauda gan esot pazudusi, un sieviete neatzīstas, kurtā ir. Interneta komentētāji tūlīt saskatīja RSU intereses šādas informācijas pasniegšanā. Vai arī izteica aizdomas par slimnīcas administrācijas koruptīvām darbībām. Komentāri: http://www.delfi.lv/news/national/criminal/policija-sak-izmeklet-5000-latu-pazusanu-no-stradina- slimnicas.d?id=42789582&com=1

Slimnīca vēlāk gan izplatīja paziņojumu medijiem, ka informācija nav patiesa, tomēr sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāvei I.Stibei aizliedza sniegt patieso informāciju. Kāpēc aizliedza? Intrigas uzturēšanai? Kā labā valde strādā? Kam vajag, lai slimnīcas vārds visu laiku asociētos ar vārdiem „slikts darbs, slikta slimnīca"? Nav šaubu, ka šī notikuma patiesos apstākļus zina teju vai visi slimnīcas darbinieki un lielākā daļa no tiem uzskata, ka informācija bija jāsniedz paplašināti, vismaz tik, lai sabiedrībai neveidotos nepareizs priekšstats (koruptīvas darbības, RSU intereses).

Var jau būt, ka Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā esošā valde nonākusi absolūtas nejaušības sakarā, bez „politikas plānošanas". Var jau būt, ka I.Circene pati tic visam tam, ko deklamē. Var jau arī būt, ka valde un valdes priekšsēdētāja ar savu vadības stilu vienkārši izklaidējas. Tikai dīvainību te, slimnīcā, notiek daudz.

Neņemot vērā pat iepriekš minētos faktus par strukturālām administratīvām izmaiņām, darbinieku pieņemšanu, atlaišanu, par divējādi tulkojamo finanšu situāciju, valdes priekšsēdētāja arī bez visa tā rīkojas dīvaini. Piemēram, darbā konsekventi, bez izņēmumiem ierodas ap 9:30 un no automobiļa izkāpj vien tad, kad blakus atrodas apsardzes darbinieki (apsardzes auto pie administrācijas ēkas sāk dežūru 8:30 un beidz, kad valdes priekšsēdētāja iegājusi korpusa telpās). Tā tas ir jau vairākus mēnešus. No kā valdes priekšsēdētājai R.Valterei ir jābaidās?

Slimnīcas darbinieki cer, ka tiks izrādīta interese par slimnīcā notiekošiem procesiem. Iespējams, ka dažādu faktu izzināšana un publiskošana apturēs slimnīcas izputināšanu un, iespējams, tiks izjaukti kādi politiski plāni, iespējams, veselības aprūpe Latvijā vēl ilgi tiks nodrošināta tādā plaša profila slimnīcā, kā pašlaik VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...