Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar projektu „Kompleksiem risinājumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai”. LAEF pārstāvji izteica savu viedokli par piedāvātajiem risinājumiem un aicināja virzīt tālāk visiem izdevīgāko, kas paredz valsts saistību samazināšanu ražotājiem, kas saņem garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādītu elektrisko jaudu.

Šobrīd ir augusta beigas, un ir satraucoši vērot, ka virzības šajā jautājumā nav, izņemot to, ka 2017.gada 9.jūnijā ir oficiāli sagatavots konceptuālais ziņojums „Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai”. Tāpēc vēlamies atgādināt par iepriekš minētajiem risinājumiem un paskaidrot, kāpēc tik svarīgi ir pieņemt Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu par subsīdiju samazināšanu lielajām koģenerācijas stacijām

Pirmais risinājums, kas paredz AS ”Latvenergo” dividendes novirzīt vairāk nekā 75milj. EUR apmērā vidējās Obligātās iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) noturēšanai, nav atbalstāms, jo nerisina problēmu pēc būtības, bet rada elektroenerģijas tirgus konkurences izkropļojumu.

Otrais risinājums, kas paredz bāzes scenāriju, 2018.-2020.gadā nepagarinot Subsidētās elektroenerģijas nodokli (turpmāk – SEN) un vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī paredzot budžeta līdzekļus visā pārskata periodā, nav atbalstāms, jo budžetā nav papildus līdzekļu, lai šādu plānu īstenotu, līdz ar to tas nav reāls.

Trešais risinājums paredz SEN pagarināšanu līdz 2020. gada 31. decembrim, kad plānota vidējās OIK dabiskā samazināšanās, vienlaikus nodrošinot valsts budžeta dotāciju vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī. Šis risinājums ne tikai nav atbalstāms, bet pat ir bīstams, jo:

- nerisina valsts atbalsta samazināšanu OIK vajadzībām;

- SEN pārskatīšana un turpināšana jebkādā formā rada iespējamo tiesvedības risku Satversmes tiesā;

- var radīt bankrota situāciju ražotājiem, kas kā izejvielu enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos resursus

 -SEN pagarināšana turpinās situāciju, ka patērētāji nākotnē būs spiesti maksāt vairāk.

Ceturtais risinājums paredz kompensāciju un valsts saistību samazināšanu 75% apjomā ražotājiem, kas saņem garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādītu elektrisko jaudu, nodrošinot OIK samazinājumu līdz pat 25,97 EUR/MWh 2019. gadā, 24,92 EUR/MWh 2020. gadā, 23,01 EUR/MWh 2022. gadā un 14.19 EUR/MWh 2026.gadā, kā arī nodrošināt vismazāko ietekmi no visiem risinājumiem attiecībā uz energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem.

Tas ir vienīgais risinājums, ko LAEF atbalsta, kategoriski noraidot pārējos. Turklāt, pieņemot ceturto risinājumu, ieguvēji būs visi patērētāji, jo OIK samazināsies tuvākajos gados. Pēc EM aprēķiniem patērētāju ieguvums šajā gadījumā būtu 285,74 milj. EUR un OIK komponente jau samazinās, sākot ar 2019. gadu.

Tas ir optimāls risinājums no sabiedrības interešu un tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa.

Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu, lai samazinātu valsts atbalstu fosilajai enerģijai, un aicina atbildīgās ministrijas sakoncentrēties, lai kopīgiem spēkiem atrisinātu kavēšanās iemeslus, un virzīt valdībā šo vienīgo iespējamo variantu.

* Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Dieva valstība

FotoJānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko kalpošanu un kļuva par ļoti ievērojamu Dieva Vārda sludinātāju.
Lasīt visu...

21

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

FotoRektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot, ka likuma grozījumus, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādājusi ar mērķi ieviest augstskolās padomes, uzskata par juridisku brāķi. Likumprojekta zemo kvalitāti apliecina fakts, ka dažādu institūciju iebildumi pret to izziņā apkopoti uz 570 lapām. Likumprojekts Saeimā ir būtiski jāuzlabo, un augstskolu pārstāvji aktīvi iesaistīsies šajā procesā.
Lasīt visu...

18

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

FotoAr nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Lasīt visu...

21

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

FotoLatvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu ietekmē. Ne mazums no jūras un sauszemes ieradās dažādi pirātiskie ieklejotāji. Un šo kungu valdīšanas vai ietekmes laikā izveidojās arī atsevišķu Latvijas zemes nostūru reliģiskās, kultūras un valodas tendences, ko tagad apzīmē par kultūrvēsturiskiem novadiem, ko saistībā ar novadu reformu izceļ, šķeļ un sadala Latviju un nu jau virza likumus un normas, lai ierādītu katra šī “novada” administratīvās robežas.
Lasīt visu...

13

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

FotoŠajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās projektā iestrādājamās nejēdzības.
Lasīt visu...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...