Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu
Jānis Irbe*28.08.2017.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Atjaunojamās Enerģijas federācija (turpmāk–LAEF) jau 2017.gada maijā Ekonomikas ministrijā (turpmāk-EM) tika iepazīstināta ar projektu „Kompleksiem risinājumiem elektroenerģijas tirgus attīstībai”. LAEF pārstāvji izteica savu viedokli par piedāvātajiem risinājumiem un aicināja virzīt tālāk visiem izdevīgāko, kas paredz valsts saistību samazināšanu ražotājiem, kas saņem garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādītu elektrisko jaudu.
Šobrīd ir augusta beigas, un ir satraucoši vērot, ka virzības šajā jautājumā nav, izņemot to, ka 2017.gada 9.jūnijā ir oficiāli sagatavots konceptuālais ziņojums „Kompleksi pasākumi elektroenerģijas tirgus attīstībai”. Tāpēc vēlamies atgādināt par iepriekš minētajiem risinājumiem un paskaidrot, kāpēc tik svarīgi ir pieņemt Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu par subsīdiju samazināšanu lielajām koģenerācijas stacijām
Pirmais risinājums, kas paredz AS ”Latvenergo” dividendes novirzīt vairāk nekā 75milj. EUR apmērā vidējās Obligātās iepirkuma komponentes (turpmāk – OIK) noturēšanai, nav atbalstāms, jo nerisina problēmu pēc būtības, bet rada elektroenerģijas tirgus konkurences izkropļojumu.
Otrais risinājums, kas paredz bāzes scenāriju, 2018.-2020.gadā nepagarinot Subsidētās elektroenerģijas nodokli (turpmāk – SEN) un vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī paredzot budžeta līdzekļus visā pārskata periodā, nav atbalstāms, jo budžetā nav papildus līdzekļu, lai šādu plānu īstenotu, līdz ar to tas nav reāls.
Trešais risinājums paredz SEN pagarināšanu līdz 2020. gada 31. decembrim, kad plānota vidējās OIK dabiskā samazināšanās, vienlaikus nodrošinot valsts budžeta dotāciju vidējās OIK noturēšanai 26,79 EUR/MWh līmenī. Šis risinājums ne tikai nav atbalstāms, bet pat ir bīstams, jo:
- nerisina valsts atbalsta samazināšanu OIK vajadzībām;
- SEN pārskatīšana un turpināšana jebkādā formā rada iespējamo tiesvedības risku Satversmes tiesā;
- var radīt bankrota situāciju ražotājiem, kas kā izejvielu enerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos resursus
-SEN pagarināšana turpinās situāciju, ka patērētāji nākotnē būs spiesti maksāt vairāk.
Ceturtais risinājums paredz kompensāciju un valsts saistību samazināšanu 75% apjomā ražotājiem, kas saņem garantētu maksu par koģenerācijas stacijā uzstādītu elektrisko jaudu, nodrošinot OIK samazinājumu līdz pat 25,97 EUR/MWh 2019. gadā, 24,92 EUR/MWh 2020. gadā, 23,01 EUR/MWh 2022. gadā un 14.19 EUR/MWh 2026.gadā, kā arī nodrošināt vismazāko ietekmi no visiem risinājumiem attiecībā uz energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem.
Tas ir vienīgais risinājums, ko LAEF atbalsta, kategoriski noraidot pārējos. Turklāt, pieņemot ceturto risinājumu, ieguvēji būs visi patērētāji, jo OIK samazināsies tuvākajos gados. Pēc EM aprēķiniem patērētāju ieguvums šajā gadījumā būtu 285,74 milj. EUR un OIK komponente jau samazinās, sākot ar 2019. gadu.
Tas ir optimāls risinājums no sabiedrības interešu un tautsaimniecības konkurētspējas viedokļa.
Šis ir vēsturisks brīdis ar unikālu iespēju beidzot atrisināt OIK sakārtošanas jautājumu, lai samazinātu valsts atbalstu fosilajai enerģijai, un aicina atbildīgās ministrijas sakoncentrēties, lai kopīgiem spēkiem atrisinātu kavēšanās iemeslus, un virzīt valdībā šo vienīgo iespējamo variantu.
* Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
