Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tas, ko Kariņa kungs sauc par mūsu valsts izvēlēto attīstības virzienu, ir gadu desmitiem nerisinātās sociālās problēmas un atbildīgo ministriju noziedzīgās bezdarbības sekas. Sauklis, ka cilvēks ir vērtība, Latvijā parādās pirms vēlēšanām vai tad, kad politiskā elite jūtas apdraudēta, kad ārā izlien gadiem krātās problēmas.

Viena no šādām problēmām izkristalizējās Satversmes tiesas spriedumā, kā rezultātā radās nepieciešamība pārskatīt ģimenes definīciju Satversmē. Mūsu valsts problēma nav viendzimuma pāru tiesības, mūsu valstī ir jāsaprot, kāpēc šādas situācijas veidojas, un MK beidzot ir jāsāk strādāt.

Pēc pasaules un arī Latvijas zinātnieku pētījumiem, faktiski tikai aptuveni 1% cilvēku ir ar iedzimtu vai ar embrionālajā attīstībā iegūtu bioloģisku homoseksuālo orientāciju. Ir nozīmīgas atsķirības starp attīstītām valstīm, kur sievietes biežāk lieto hormonu preparātus un nomierinošos līdzekļus, un nabadzīgām, tāpat starp laukiem un pilsētām, tāpēc jāsaka, ka iedzimtā homoseksuālisma iemesls lielākoties ir farmācijas rūpniecība, tās piesārņotā vide, kas Latvijai nav aktuāli.

Latvijas svarīgākais riska faktors ir tas, ka nabadzības riskam pakļauto ģimeņu – un tādu, pēc dažādiem kritērijiem vērtējot, ir ap 60% - sievietes un meitenes reti apmeklē ģinekologu, nevar atļauties kvalitatīvus medikamentus un riskē ar savu veselību, gan izsargājoties no nevēlamas grūtniecības, gan grūtniecības laikā.

Visus pārējos homoseksualitātes gadījumus var iedalīt 3 grupās. Pirmā un lielākā grupa – tie, kas jau bērnībā guvuši traumējošu pieredzi, tik lielu traumu, kas neļauj viņiem realizēties kā sava dzimuma indivīdiem. Tie parasti ir bērni un pusaudži no sociāli vismazāk aizsargātā slāņa. Latvijā, skatoties nabadzības un citu sociālo risku rādītājus, ar nelielām izmaiņām uz vienu vai otru pusi, visos neatkarības gados tā ir vismaz piektdaļa bērnu, kas pakļauti šādam riskam.

Psihotraumatiskās situācijas nabadzīgos vienistabas dzīvokļos, arī bērnu ārpusģimenes aprūpes centros un internātskolās, mobings, izvarošanas un nepilngadīgo prostitūcija ir tiešas valsts sociālās politikas sekas, jo nabadzības riski mums nemazinās, nabadzība un sociālā atstumtība tiek atražota paaudzēs. Visbiežāk par homoseksuālistiem kļūst seksuālās vardarbības vai pavedināšanas (pedofilijas) rezultātā. Arī paskatoties attiecīgās interneta lapas, var redzēt, cik liels ir pieprasījums un piedāvājums tieši šāda veida pērkamām seksuālajām aktivitātēm, tas ir sava veida tirgus.

Šeit vajag pieminēt arī Latvijas bērnu adopciju uz ārzemēm – medijos pietiek informācijas par to, kā šis tirgus tika organizēts un kāpēc nav iespējams kontrolēt šo bērnu tālāko likteni. Ir zināmi gadījumi, kad Latvijas jaunieši, kuri ir spiesti doties strādāt uz ārzemēm, iekļūst cilvēku tirgoņu tīklos. Tieši šo visu, kas kropļo Latvijas bērnus un jauniešus, nevis ierosinātos Satversmes grozījumus, var saukt par Latvijas ģimeņu diskrimināciju un daļas ģimeņu valsts tiesiskās aizsardzības neesamību.

Salīdzinājums ar PSRS ir ļoti aplams, varētu pat teikt, ka tā ir politiska tuvredzība un vēstures nezināšana, jo PSRS nebija tik krasas dažādu sociālo slāņu dzīves līmeņa atškirības, katram cilvēkam bija iespējas nodrošināt savas pamatvajadzības, un bija liels atbalsts daudzbērnu ģimenēm un vientuļajiem vecākiem. Bēdīgi ir tas, ka šādi secinājumi izskan no Ministru prezidenta puses, būtībā tā ir ievirze visiem, kas ar šo dokumentu strādās. Atliek vienīgi cerēt, ka tautas pārstāvjiem ir pietiekoši drosmes un spēju situācijas analīzei.

Otra lielākā grupa, kas ir analizēta, ir tie, kas kaut kādu ārējo apstākļu pēc, visbiežāk plaši izreklamēto bezfiltra sarunu, sižetu un šovu ietekmē, vienkārši grib izmēģināt. To apliecina arī fakts, ka to, kuri sevi atzīst par homoseksuāliem, procentuāli paliek mazāk pēc 30 gadu vecuma, kad cilvēki nopietni sāk domāt par ģimenes veidošanu.

Pie šīs grupas var pieskaitīt arī tos, kas kādu laiku atrodas slēgtā vidē un izvēlas šādas attiecības uz īsāku vai garāku laika periodu, tāpat visus tos, kas izvēlas šādu, atšķirīgu imidžu, lai veidotu atpazīstamību vai karjeru. Pēdējie ir bīstami sabiedrībai tieši ar to, ka reklamē un uzspiež sabiedrībai savu domāšanu – pārdot sevi jebkādā veidā, tikai pēc iespējas dārgāk, to seksuālā bauda būtu stādāma augstāk par citām, turklāt gūstama par katru cenu un visos iespējamajos veidos.

Trešā grupa ir krimināli bīstama. Viņi ir labi psihologi, izmanto to, ka cilvēks ir nokļuvis emocionāli vai materiāli smagā situācijā, vienalga, vai tā būtu māmiņa, kas viena audzina bērnu vai bērnus, vientuļš cilvēks vai cilvēks ar garīgās attīstības traucējumiem, uzspiež sevi un gūst no šīm attiecībām materiālu labumu, vismaz bezmaksas dzīvesvietu. Te būtu darbs tiesībsargājošām iestādēm, jo šādas attiecības visbiežāk ir varmākas un upura attiecības, ne par kādu abpusēju vienošanos, vēl vairāk – par mīlestību un ģimeni, te nevar būt ne runas.

Tas, kādas attiecības pieaudzis cilvēks veido, varētu būt viņa izvēle, ja būtu novērsti visi iepriekšminētie riski, ja būtu pārliecība, ka viņa izvēle ir tikai viņa izvēle, nevis traumatisko faktoru, garīgas slimības vai dažādu apstākļu kopuma ietekme, kas bieži robežojas ar krimināli sodāmu rīcību. Ja mēs runājam par to, ka vajag „stiprināt mūsu valsts izvēlēto attīstības virzienu uz labklājības un ikvienam cilvēkam drošu, iekļaujošu valsti” (citāts no Kariņa k-ga runas), tad mums vispirms ir jārisina esošās problēmas, nevis jāvirzās uz to, ka kaut kādā laikā mēs tās leģitimēsim ar likumu par viendzimuma laulībām.

Runāt šajā kontekstā par patriotismu un latvisko identitāti vairs pat nav demogoģija, bet jau neslēpts izsmiekls pret Latvijas tautu. Latviskā identitāte ir balstīta uz kristīgām vērtībām, mūsu patriotisms ir saistīts ar paaudžu mantojumu, arī Latvijas brīvvalsts mantojumu, kur stipra, bērniem svētīta ģimene bija valsts stūrakmens.

Satversmes grozījumi šajā valsts attīstības stadijā ir nepieciešami tieši tāpēc, lai mēs beidzot sakārtotu savu valsti, tāpēc aicinām visus deputātus atbalstīt šos grozījumus. Un nav taisnība tiem, kas saka, ka pandēmijas laiks nav tas labākais, lai virzītu šo grozījumu.

Tieši šobrīd, kad daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki nezina, kā pabarot savas ģimenes, kad valsts apzināti iznīcina mazo biznesu un cilvēku mājvietas, nepieņemot lēmumu par kredītu maksājumu atlikšanu, laiks, kad daudziem ir jāizdara smagas izvēles, ir tas labākais, lai mēs saprastu, kas ir kas.

* Rīcības partija

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...